Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Par Dārtu, Barona sievu

Sarmīte Feldmane
00:00
05.11.2019
11
Baueres Gramata 1

Vispirms Vecpiebalgā, tad Rīgas Grāmatu svētkos Gaismas pilī ceļu pie lasītājiem sāka Ingunas Baueres jaunākā grāmata “Mazā, klusā sirds. Dārta un Krišjānis. Pirms tautasdziesmas”.

“Šī ir grāmata par Dārtu. Mēs zinām, ka Krišjānis Barons bija tāds un tāds, bet kāda bija viņa sieva un līdzgaitniece?” pārdomas rosina rakstniece. Rakstīt par Dārtu pamudināja K.Barona muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa. “Vienmēr esmu teikusi, ka jāuzraksta grāmata par Dārtu. Zināju rakstnieci Ingunu Baueri, bet neesmu no tiem, kuri iet klāt un iepazīstas. Feisbukā Inguna jautāja, par kādu ievērojamu cilvēku būtu jāuzraksta. Atbildēju – nevis ievērojamu cilvēku, bet viņa sievu Dārtu Baroni. Un Inguna atsaucās,” atceras R.Kārkliņa.

I.Bauere atklāj, lai gan Rūta teikusi, ka visi materiāli ir, izrādījās, ka par Krišjāni tiešām to netrūkst, bet par Dārtu liecina viņas trauki, rokdarbi. Dārta nodzīvojusi ļoti garu mūžu, sapratu, ka rakstīšu tikai par bērnību un jaunību. Tā kā man patīk rakties pagātnē, sākās problēmas, lai kaut ko atrastu. Par bērnību nebija nekā. Pat dzimšanas datums izrādījās cits, nekā minēts enciklopēdijā, tur nosaukts 1838.gads, baznīcas grāmatā rakstīts 1839.gads. Vienmēr ieskatos baznīcu grāmatās, jo tajās mēdz būt kāda interesanta piezīme. Tāda ir arī par Dārtu. Viņa dzimusi ārlaulībā. Tādi ieraksti baznīcas grāmatā ir tikai daži. Klāt bija pierakstīts – par tēvu tiek uzdots tāds un tāds. Sāku meklēt kādas ziņas par viņu. Tēvs bijis necils cilvēks. Mātei ārlaulībā bija dzimuši pieci bērni, Dārta ir trešā un vienīgā, kurai pieminēts tēvs. Tas bija šoks – Krišjāņa Barona sievasmātei ārlaulības bērni!

Tātad tas ir mīts, ka Dārta bija bārenīte, kura sāka kalpot pie poļu muižniekiem, viņi meiteni aizveda uz Pēterpili, tur viņu satika Krišjānis. Māte vēl bija dzīva, kad Dārta nokļuva Pēterpilī. Par viņu reģistros atradu, ka bijusi kalpone, tad atkal ziņu nav. Pēc ģimenes sāgām veidoju stāstu. Tagad saku, interesanti,” pastāsta rakstniece I.Bauere un piebilst, ka grāmata tapusi divarpus gados.

Rakstniece atklāj, kad uzzinājusi Dārtas dzimšanas stāstu, šaubījusies, vai vispār vajag rakstīt. Lai paliek Dainu tēvs un viņa noslēpums par sievu. “Rūta teica – turies pie patiesības -, tā arī da­rīju,” saka rakstniece. Savukārt R.Kārkli­ņa pastāsta, ka pirms gadiem desmit par Dārtas izcelsmi stāstījusi kādā žurnālā, bet atskaņu nav bijis nekādu. “Šis atklājums mūsdienās nerada nekādas emocijas, bet kā tas bija toreiz -piedzimt ārlaulībā… Vai Krišjānis zināja Dārtas izcelšanos, vai viņam tā bija svarīga – to mēs neuzzināsim,” pārdomas izsaka I.Bau­ere un uzsver, ka šogad Dārtai 180.jubileja.

Rakstniece un muzeja vadītāja pabija arī Pēterburgā. “Kaut zinājām, ka kapsētas, kur apglabāti Ba­ronu bērni, nav, tomēr braucām. Nejauši sākām runāt ar taksometra šoferi, viņš brīnījās – kā nav kapsētas, viņš mūs turp aizveda, atradām kapu vietu. Jau būdama slima, viņa ar dēlu aizbrauca uz Pēterburgu atvadīties no trim mirušajiem bērniem. Krišjānim nebija laika, jo bija jāiznāk Dainu krājumam,” pastāsta R.Kārkliņa.
I.Bauere piebilst, ka grāmatā, rakstot par Dārtas bērnību, viņa galveno varoni nosaukusi par Dārtēnu. “Kā sauca māte, nezinu. Vēlāk viņa bija Dārta, Doriņka, Darja Ivanovna. Dārtai bija 54 un Krišjānim 58 gadi, kad viņi tā pa īstam sāka dzīvot ģimenē. Dēls Kārlis pabeidza augstskolu Mas­kavā, bet gribēja strādāt Rīgā. Krišjānis jau gadus 15 nodarbojās ar tautasdziesmu vākšanu. Viņi atgriezās Latvijā. Tas ir izceļams fakts – mūža lielāko daļu nodzīvojuši Krievijā, Baroni bija un palika latvieši,” uzsver rakstniece.

Izdevniecības “ABC” vadītāja Vija Kilbloka grāmatas atvēršanā Vecpiebalgā dalījās pārdomās par I.Baueres grāmatām. “Biogrāfis­kās grāmatas irvērtība. Ingunas grāmatās katrs atrodam ko pazīstamu, savas saknes. Man patīk lasīt valodas dēļ, nemitīgi kaut ko pasvītroju. Tā ir kā atgriešanās bērnībā, kad iepriekšējo gadsimtu valodu dzirdēju dzīvu. Kaut vai modīgā vajadzība – kā tas skan. Vēl vēsturiski fakti. Kaut vai stāsts par Struteles muižu. Tas noticis 1793.gadā, kad Eiropa jau apgaismota un vietējais dižkungs bija nolēmis iedibināt muižas tiesu. Noteikts, cik drīkst dzert, kā žūpība apkarojama, kā dzeršana laupa prātu, izposta dzimtas. Noteikts, cik viesībās drīkst būt alus un degvīna. Ja normu pārsniegs, tad maksās štrāpi raudādami. Un no sodiem iekasētā nauda aizies grāmatu iegādei trūcīgiem bērniem. Tā, lūk,” teica V.Kilblo­ka. Viņa ieteica rakstniecei nākotnē pamēģināt uzrakstīt par muižām, muižkungiem, viņu dzīvi.

Vecpiebalgas novada vadītājs Indriķis Putniņš savukārt ieteica vecpiebaldzietei uzrakstīt grāmatu par kādas Latvijai svarīgas sievas vīru, jo līdz šim uzmanība veltīta sievām.

“Esmu priecīga, ka mana Dārta iziet tautās un Rīgā kāpj uz lielās skatuves,” saka rakstniece Inguna Bauere.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi