Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Māca topošos uzņēmējus

Druva
23:00
21.05.2007
14

Pamatojoties uz pagājušajā gadā noslēgto līgumu starp Hipotēku banku, Ekonomikas ministriju un Nodarbinātības valsts aģentūru, “ALTUM” īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansēto komercdarbības uzsācēju apmācību, konsultāciju un finansiālā atbalsta programmu. Tajā paredzēts atbalsts cilvēkiem, kas vēlas uzsākt savu biznesu. Taču programmas dalībniekiem vispirms bija jāmācās kursos, kurus beidzot, jāsagatavo biznesa plāns uzņēmējdarbības uzsākšanai. Izstrādāto plānu izskata eksperti. Pozitīva lēmuma gadījumā programmas dalībnieks saņem finansējumu līdz pat 18 tūkstošiem latu projekta ieviešanai.

Arī Cēsīs aprīļa beigās noslēdzās kurss “Apmācības, konsultācijas un finansiālais atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai”, kuru beidza vairāk nekā desmit potenciālo uzņēmēju. Ieceres īstenojas

Viena no kursa beidzējām Anta Gailiša atzina, ka mācības sniegušas daudz informācijas un papildus zināšanas.

“Cēsīs kursi bija organizēti ļoti augstā līmenī. Pasniedzēji atbildēja uz visiem uzdotajiem jautājumiem un komentēja sarežģītākās lietas. Iegūtās zināšanas ir neatsveramas. Žēl, ka daudzi kursanti neizturēja līdz galam. Taču tas ir saprotami. Kuram gan mūsdienās nav vēlme bez maksas mācīties un vēl saņemt finansiālu atbalstu ideju realizēšanai, bet, kad cilvēki reāli redzēja, kas šīs ir par mācībām un kādēļ tādas organizētas, daudzi atkrita. Bet aiz strīpas, iespējams, palika cilvēki, kuri patiešām būtu vēlējušies beigt mācības un uzsākt savu uzņēmējdarbību,” saka A. Gailiša un atklāj, ka iecere par savas uzņēmējdarbības uzsākšanu bijusi jau sen plānota.

“Esmu sagatavojusi divus biznesa plānus, lai gan projektā iesniegt var tikai vienu. Perspektīvā domāju veidot mācību – konsultācijas centru pārtikas nozarē, bet otrs biznesa projekts ir saistīts ar veikalu tīklu, kuros pārdotu tikai lina apģērbu un mājas tekstila lietas,” stāsta topošā uzņēmēja un atzīst, ka vēl nezina, kurš no plāniem tiks iesniegts Hipotēku bankas ekspertu vērtēšanai. Labāk strādāt sev, ne citam

Arī cēsniece Valda Malceniece atzīst, ka augstu vērtē mācības un doto iespēju realizēt idejas.

“Iespēju vērtēju ļoti pozitīvi, īpaši tāpēc, ka veiksmīgākajiem biznesa plāni var saņemt finansiālu atbalstu. Kaut arī augstskolā esmu apguvusi biznesa plāna izstrādāšanu, kursos ieguvu ļoti daudz noderīgas un jaunas informācijas. Mācoties kopā, ir arī tā priekšrocība, ka kāds cits pajautā to, par ko pati varbūt nebūtu iedomājusies,” saka topošā uzņēmēja un atzīst, ka uzņēmējdarbības uzsākšanu plānojusi jau sen, taču nopietnāks stimuls kaut ko darīt nācis tad, kad radies piedāvājums mācīties šajos kursos un veiksmīgam biznesa plānam iespējams saņemt arī finansiālu atbalstu.

“Biju bērna kopšanas atvaļinājumā, sapratu, cik jauki būtu arī turpmāk pašai plānot laiku, lai varētu būt pēc iespējas vairāk kopā ar ģimeni, nevis strādāt kādam citam noteiktas darba stundas,” domās dalās Valda un atklāj, ka sadarbībā ar SIA “Aktīvā tūrisma centrs Eži” plāno izveidot firmu, kas piedāvās uzņēmumiem atpūtas un sporta pasākumus, izmantojot īpaši būvētu un aprīkotu torni.

“Šāda torņa ideja nāk no ASV, kur to jau komandas veidošanas pasākumos izmanto labu laiku. Šobrīd vairāki torņi darbojas arī Skandināvijā – viens no tiem Cēsu rajona sadraudzības reģionā Ostfoldā, Norvēģijā. Lai nodrošinātu šāda torņa ikdienas darbību, ir nepieciešami zinoši instruktori. Tā kā šobrīd šāda piedāvājuma Latvijā nav, tad, protams, nāksies mācīties pašiem un apmācīt arī instruktorus, kas vadīs grupas. Taču tas nav nekas sarežģīts, jo torņa koncepcijā ārkārtīgi liela vērība ir pievērsta darbinieku un klientu drošībai, kā arī jau šobrīd Ežos strādā zinoši virvju kursu speciālisti,” saka V.Malceniece un uzsver, ka uzņēmējdarbības pamatā ir biznesa ideja.

“Ja ideja ir laba un vajadzīga arī kādam citam, tad, domāju, ka jauniem un aktīviem cilvēkiem savu uzņēmējdarbību uzsākt nemaz nav tik grūti. Sarežģītāk kļūst tad, kad vajag ķīlu kredītam bankā, sākuma kapitālu un, pats galvenais, kad vajag labus un uzticamus darbiniekus,” domās dalās topošā uzņēmēja.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
5

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
44

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
324

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
108

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
533

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
18
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi