Cēsīs ir ap 500 denacionalizētajās mājās dzīvojošu ģimeņu, kuras tajās iemitinājušās jau pirms namu denacionalizācijas.
Latvijā strauji kāpj arī īres maksājumi, kas saistās ar augsto inflācijas kāpumu. Namu saimnieki vēlas dzīvot inflācijai līdzi, bet īrnieki, lai kā gribētu, to nespēj. Taču šī nav vienīgā problēma, kas nomāc denacionalizēto namu īrniekus. Lai atbildētu uz sasāpējušiem jautājumiem, „Druva” uz telefonakciju aicināja Cēsu pilsētas pašvaldības aģentūras „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra” galveno speciālisti dzīvokļu un privatizācijas jautājumos Renāti Kalniņu. Zvanītāji, īpaši vecāka gada gājuma cēsnieki, bija uztraukušies par iespēju nākotnē mitināties denacionalizētā namā, atzīstot arī to, ka paraksta līgumus, nepārzinot tajos prasīto.
– No 1992. gada māju, kurā dzīvju, pārņēma saimnieks. Tagad viņš gatavojas to pārdot. Kas draud īrniekiem?
– Saprātīgi rīkojoties, nekas nedraud, jo jūs savu denacionalizētās mājas īrnieka statusu saglabājat, neraugoties, vai mājai mainās īpašnieks. Jāsaglabā iepriekš parakstītā īres līguma pamatnoteikumi, jāatceras, ka īres līguma grozījumus, kurus izsaka nama īpašnieks, var veikt tikai ar īrnieka piekrišanu. Ja tiek pildītas īres līguma saistības, maksāta īre, komunālie pakalpojumi, apdzīvojamā telpa tiek uzturēta kārtībā, mājas pārdošana nav iemesls, lai īrnieku izliktu.
Denacionalizētajos namos atsevišķi dzīvojošajiem maznodrošinātajiem pensionāriem pilsētas pašvaldība dzīvokļa jautājumā sniedz palīdzību. Interesentam, ņemot līdzi izziņu par pensijas vai pabalsta apmēru, aģentūrā Cēsīs, Bērzaines ielā 16/18, jāaizpilda iztikas ienākumu deklarācija un jāreģistrējas palīdzības reģistrā, vēlams to darīt trešdienās.
– Ar mājas saimnieku ir noruna, ka tīru mājas apkārtējo teritoriju un ielu gar to. Svētkos izlieku karogu, tādēļ ar saimnieku esam vienojušies, ka īre man netiek pacelta. Kas būs pēc nama pārdošanas?
– Ja šī vienošanās ir rakstiski fiksēta līgumā, nākamajam mājas īpašniekam tā jārespektē. Jāatceras, ka īres līguma grozīšana, tāpat īres maksas paaugstināšana, ir divu pušu vienošanās. Ja īpašnieks īres maksas paaugstināšanu nepamato ar aprēķiniem, īrniekam ir pamats jaunās saistības nepieņemt.
– Manā īres līgumā ir punkts, ka maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kurus sniedz izīrētājs, viņš nosaka pats. Kā to saprast?
– Komunālie pakalpojumi nav īres maksa, un visbiežāk par pakalpojumu nodrošināšanu īpašnieks slēdz līgumu ar pakalpojuma sniedzēju. Tas nozīmē, ka pakalpojuma sniedzējs nosaka arī cenu. Tad jājautā, kādus pakalpojumus izīrētājs šajā mājā reāli sniedz? Ne viņš pats tīra skursteņus, ne izved atkritumus, ne pievada ūdeni. Šīs īres līguma saistības ir nereālas, tās īrniekam nebūtu jāuzņemas.
– Ko nozīmē īres līgumā paredzētā 20 procentu summa kā kompensācija par iekārtu amortizāciju?
– Dīvains nosacījums! Kas mājā ir šīs iekārtas? (Īrnieks atbildēja, ka nezina. V.R.). Tas varētu attiekties uz katlu mājām, ūdensvadiem un elektrības instalāciju, skaitītājiem…
– Kas jādara, ja īpašnieks uzstāj palielināt īres maksu?
– Īrniekam ir tiesības prasīt uzrādīt īres maksas paaugstinājuma aprēķinu. Īres maksas aprēķina sastāvdaļas nosaka Ministru kabineta noteikumi. To veido mājas remonta darbu uzkrājumi, sētnieka darba pakalpojumi, nekustamā īpašuma nodoklis u.c. Nekur nav teikts, ka malkas apkures dzīvokļa īrniekam jāmaksā par malkas šķūņa izmantošanu vai īrniekam par pagraba izmantošanu. Bez tam īres maksa tiek noteikta par vienu kopējās īrējamās platības kvadrātmetru. Ar 2006.gada marta Satversmes tiesas spriedumu izdarīti grozījumi Īres likumā. Pārejas noteikumu ceturtajā punktā pēdējā konkrētā īres maksa 2004. gadā ir Ls 0,48 par kvadrātmetru. Tā nav mainīta. Līdz ar to visi īres maksas paaugstinājumi virs 0,48 latiem uzliekami, tikai abām pusēm vienojoties. Ja īrnieks piekrīt maksāt latu par kvadrātmetru, tad nama īpašnieks to var arī prasīt, bet katram īrniekam ir tiesības pieprasīt, kā namsaimnieks plāno viņa maksāto naudu un visu pārējo īrnieku īres samaksu ieguldīt mājā, un arī to, kādi remonti mājā veikti. Visbiežāk namīpašnieks to pat necenšas darīt, jo uzskata, ka ar savu īpašumu var darīt, ko vēlas. Denacionalizētā namā dzīvojošam īrniekam nav jāuzņemas saistības, kuras nevar izpildīt. Ja namīpašnieks un īrnieks par saistībām nevar vienoties, tad neapmierinātā puse sniedz prasību strīda izšķiršanai tiesā, un tur īpašniekam jāpierāda, ka lats par kvadrātmetru ir pamatoti prasīts.
– Daudzi denacionalizēto namu īrnieki baidās pazaudēt savu dzīvokli un tādēļ piekrīt īres maksas cēlumam. Kā rīkoties?
– Ja denacionalizēto namu īrnieki visiem namīpašnieka noteikumiem piekrīt aiz bailēm, apņemoties saistības, kuras nevar pildīt, tad tā ir simts procentu garantija, ka viņu no dzīvokļa var izlikt. Uzkrāto parādu namīpašniekam ir ļoti viegli pierādīt. Ir jānotiek īpašnieka un īrnieka sarunai– viens piedāvā īres maksu paaugstināt, bet otrs tam nepiekrīt, jo no minimālās algas vai pensijas nevar to atļauties. Iespējams, ka kompromiss ir atrodams, jo īres namos ar malkas apkuri pārsvarā dzīvo cilvēki, kuriem nav lielas algas. Ģimenes, kuras dzīvo pārticīgi, strādā labi atalgotu darbu, jau sen ir nopirkušas dzīvokli vai pārcēlušās dzīvot savā uzceltā īpašumā.
– Bieži īrnieki grozījumus līgumā paraksta, bet lielās summas dēļ paliek parādā. Vai saimniekam ir tiesības pieprasīt procentus par neatmaksāto summu? – Soda procenti par nepildītām saistībām ir paredzēti jebkuros līgumos. Tomēr būtiski, cik tie lieli. Parakstot līgumu un neparēķinot, kādas soda procentu summas var sakrāties, ja iestrādā, piemēram, 0,5 % vai 2 % no nesamaksātās summas dienā.
Ja īres līgumā šis nosacījums ir iekļauts un īrnieks to ir parakstījis, tad jāmaksā. Ir gadījumi, kad soda nauda īres līgumā tiek iestrādāta procentuāli nesamērīgi liela. Īrnieks, parakstot līgumu, bieži vien nepievērš uzmanību šim skaitlim, jo tas viņam nešķiet liels. Ja arī parakstīšanas brīdī saistības īrniekam bija pieņemamas, tad mūsdienās neviens nevar būt drošs – šodien darbs ir, bet rīt tā var nebūt. Zinu denacionalizētās mājas Cēsīs, kur soda nauda par laikus nesamaksātu īri sakrājusies tūkstošos latu.
– Īrnieks īrē dzīvokli, kurš atrodas katastrofālā stāvoklī, un dzīvokļa remontā iegulda savu naudu. Vai saimnieks var ik gadus paaugstināt īri, neraugoties uz to, ka īrētājs dzīvoklī ir ieguldījis savus līdzekļus?
– Nevienā normatīvajā dokumentā nav rakstīts, ka namīpašniekam nav tādu tiesību, ja īrnieks tam piekrīt. Tas, protams, nav izdevīgi īrniekam. Tādēļ būtu jāvienojas par atvieglojumiem ( noteiktu laiku nemaksāt īres maksu vai maksāt mazāk, nekā citi īrnieki, vai arī noteiktu laiku īpašnieks apņemas nepaaugstināt īri u.c.) Ja īrnieks veic ne tikai kosmētisko, bet arī kapitālo remontu īrētā dzīvojamā platībā, uzskatu, ka īpašniekam jābūt ieinteresētam, jo tiks sakārtots viņa īpašums.
– Kādas telpas namīpašnieks īrniekam drīkst izīrēt?
-Tādas, kas ir dzīvošanai derīgas. Tajā jābūt elektriskajam apgaismojumam un ūdenim. Telpām jābūt apsildāmām. Šie nosacījumi gan ir ļoti vienkārši, tādēļ bieži īrnieks saņem apdzīvojamo platību ar visiem iepriekš minētajiem nosacījumiem, bet ar izpuvušiem logu rāmjiem un desmitiem gadu neremontētām telpām.
– Kas ir koplietošanas telpu īres maksa?
– Īrniekam tad ir jāsaprot, kas ir koplietošanas telpas. Tās ir telpas, kas atrodas aiz viņa dzīvokļa durvīm – kāpņu telpa, kopējais koridors, tualete utt. Nevienā normatīvajā dokumentā nav uzrādījums, ka par koplietošanas telpām jāprasa īres maksa, jo tās nav telpas, ko īrnieks īrē.
– Kā ar ūdeni un kanalizāciju? Vai tas ietilpst īres maksā, vai jāmaksā atsevišķi?
– Tās ir divas dažādas lietas. Ūdens un kanalizācija ir pakalpojums. Par ūdeni īrnieks maksā summu, kāda uzrādīta noslēgtajā līgumā. Īrniekam ir tiesības palūgt īpašnieku uzrādīt noslēgto līgumu ar ūdens un kanalizācijas pakalpojumu sniedzēju. Ne reti ir dzirdēts, ka gadījumos, ja dzīvojamā mājā nav skaitītāja, bet īrnieks to ir uzstādījis savā dzīvoklī, ko īrniekam nevar liegt, ir nesaprašanās norēķinos par ūdeni. Īpašniekam nav tiesību iekasēt aprēķināto ūdens patēriņu, neņemot vērā skaitītāja rādījumus, ja īrnieks izmantojis sertificēta darbinieka pakalpojumu, skaitītājs ir pārbaudīts, derīgs un nozīmogots un par to ir informēts īpašnieks. Protams, labāk, ja ūdens skaitītājs būtu uzstādīts visai mājai. Tādā gadījumā nerastos situācijas, kad kādam no īrniekiem nākas maksāt nesamērīgi lielu maksu par lielu patērētā ūdens starpību. Denacionalizēta nama īrniekiem, kuri par savu naudu dzīvoklī uzlikuši ūdens skaitītāju, ir tiesības norēķināties pēc tā, nepieņemot aprēķinus, ko veic nama īpašnieks. Ja īpašnieks tam nepiekrīt, īrnieks var vērsties tiesā, un domāju, ka īrnieks šajā gadījumā vinnētu.
– Šogad tika palaisti īres griesti, bet kā ir likumā?
– Pēc likuma īres maksa denacionalizētajos namos nav noteikta. Tas ir tas, ko tautā saka, ka vaļā palaisti īres griesti. Kā jau teicu, svarīgi ir tas, vai īrnieks īres maksas paaugstinājumu pieņem. Pašlaik Cēsīs namīpašnieki izmanto pilsētas ilgstoši kritisko stāvokli dzīvokļu jautājumā. Viņi zina, ka būs īrnieki, kuri atlicinās no pārtikas, bet samaksās. Ir piemēri, kad ienāk cilvēki no laukiem darba meklējumos, denacionalizētā mājā noīrē dzīvokli, nodzīvo divus, trīs gadus, un parakstījuši terminēto īres līgumu līdz noteiktam laikam, kur līguma punkts paredz, ka pēc termiņa izbeigšanās dzīvoklis jāatbrīvo. Kādu laiku darbs Cēsīs ir. Bērni apmeklē bērnudārzu vai skolu, un ģimene vairs nav ieinteresēta atgriezties laukos. Pēc īres līguma termiņa izbeigšanās un dzīvokļa atbrīvošanas neizsakāms ir ģimenes izbrīns, ka pilsētas pašvaldība nepalīdz dzīvokļa jautājuma risināšanā. Tad nākas skaidrot, ka šādos gadījumos normatīvie dokumenti pašvaldībai neuzliek par pienākumus to darīt. Īrniekam pašam jāmeklē risinājumi fiziskām personām piederošajā dzīvojamā fondā. Parakstot terminēto īres līgumu, jāpievērš uzmanība, kas īrnieku sagaida pēc termiņa beigšanās. Līgumā vajadzētu būt noteikumam, ka pēc termiņa izbeigšanās īrniekam ir tiesības prasīt īres līguma termiņa pagarināšanu.
– Kā denacionalizēto namu īrniekiem jāmaksā komunālie pakalpojumi un citi pakalpojumi?
– Norēķināšanas veidi var būt dažādi. Par to abas puses var vienoties. Lai arī sētnieka pakalpojumi pēc Ministru kabineta noteikumiem ir iekļaujami īres maksā, vienojoties to var maksāt atsevišķi. Par malkas apkures mājas skursteņa tīrīšanu šī pakalpojuma izdevumus var atmaksāt uzreiz pēc pakalpojuma izdarīšanas vai maksāt ik mēnesi noteiktu summu par šo gaidāmo pasākumu. Ja namīpašnieks savā mājā ierīko kabeļtelevīziju, tad viņam ar īrnieku jāvienojas, vai iemītnieks to vēlas, vai apņemas maksāt. Zemes nodoklis pēc Ministru kabineta noteikumiem ir jāiestrādā īres maksā, bet bieži esmu sastapusies ar situāciju, ka zemes īpašnieks to izdala. Tas it kā ir labi tāpēc, ka īrnieks var konstatēt, cik lielu nekustamā īpašuma nodokli nama saimnieks prasa. Par nekustamā īpašuma maksājumu aprēķiniem īrnieks var pārliecināties pilsētas domē. Nekustamā īpašuma nodokļa maksājums tiek noteikts gadam. Īrnieka maksājumi tiek aplēsti, rēķinot uz vienu kvadrātmetru mēnesī, izdalot maksājumu uz mājas kopējo platību un 12 mēnešiem.
– Cik mēnešus iepriekš izīrētājam jāpaziņo par dzīvokļa īres maksas palielināšanu?
– Likums paredz, ka tam jānotiek trīs mēnešus iepriekš. Ja laiks ir mazāks, bet īrnieks līgumu paraksta, tad uzņēmies atbildību sev par sliktu.
– Kā rīkoties, ja saimnieka māju atstāju, kaut gan dzīvojusi tajā esmu vēl pirms denacionalizācijas, bet tagad dzīvošu laukos? Vai dome nepiešķir līdzekļus jaunā dzīvokļa remontam?
– Ja esat atradis dzīvojamo platību, Cēsu pilsētas dome, sākot ar pagājušo gadu, saistošajos noteikumos ir iestrādājusi dzīvokļa atbrīvošanas pabalstu izmaksāšanu ģimenēm, kuras denacionalizētās dzīvojamās mājās ir ievietojušās pirms to denacionalizācijas, bet tagad īres līgumu izbeidz un dzīvojamās telpas atbrīvo. Atbrīvošanas pabalsts ir tūkstoš latu, neatkarīgi no cilvēku skaita ģimenē un atbrīvotās platības lieluma. Ir izstrādāts projekts, lai palielinātu to līdz diviem tūkstošiem. Daudzi īrnieki to nezina un ir pārcēlušies uz dzīvi citur, nesaņemot šo palīdzību. Pabalsts ir jāprasa pirms īres līguma izbeigšanas. Dokumentu veidlapas saņemamas un dokumenti iesniedzami pašvaldības sociālajā aģentūrā, bet vispirms namīpašniekam un īrniekam ir jāparaksta vienošanās par īres līguma izbeigšanu un dzīvojamās telpas atbrīvošanu. Savukārt, ģimenes locekļiem jāvienojas, kurš būs pabalsta saņēmējs. Ja īrnieks jau pārcēlies uz citu dzīves vietu, bet pabalstu nav pieprasījis, tad to izmaksāt nevar.
Komentāri