Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Apmeklētājus pievilina ar pankūkām

Druva
23:00
22.05.2007
6

Pirms aktīvās sezonas sākuma Latvijas lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs” preses pārstāvjiem rīkoja braucienu uz Kurzemi un Zemgali, lai iepazīstinātu ar veiksmīgiem pakalpojumu sniedzējiem lauku tūrismā. “Jo tālāk no Rīgas, jo iesaistīšanās šajā biznesā ir sarežģītāka,” vērtēja tūrisma un vides eksperts Juris Smaļinskis. ” Jābūt ar lielu uzņēmību un uzdrīkstēšanos, lai sasniegtu iecerēto mērķi – ieinteresētu tūristus braukt baudīt lauku labumus.” Latvijā šādu saimniecību un uzņēmīgu cilvēku kļūst arvien vairāk. Asociācijas izdotajos jaunākajos ceļvežos iekļauti vairāki simti lauku saimniecību, kas uzņem brīvdienu baudītājus, kā arī tūristiem piedāvā apskatīt, nogaršot vai iegādāties lauku labumus. Ezerkrastos

Ir vietas, no kurām negribas tik ātri aizbraukt. Tā var teikt par brīvdienu māju Talsu rajonā „Ezerkrasti”. Tā atrodas Sasmakas ezera krastā sešu kilometru attālumā no Valdemārpils. Netālu no saimnieku mājas pirms trīs gadiem uzcelts viesu nams, kurš piemērots sešu, septiņu viesu uzņemšanai, kas vēlas brīvdienas pavadīt klusā lauku apvidū, izbaudot ezera tuvumu.

“Ezerkrastu” saimnieki tūristu uzņemšanā iesaistījušies pirms septiņiem gadiem, izīrējot viesiem mājas otrā stāva divas guļamistabas. Pāris gados Straumju ģimene pārliecinājusies, ka šāds pieprasījums ir stabils un tāpēc 2003. gadā iesaistījusies SAPARD programmā, kura atlīdzinājusi 45 procentus no jaunā nama celtniecībai vajadzīgās summas. Pārējam ņemts aizdevums bankā. Lai gan kredītsaistības nav bijušas no mazajām, saimniece Vaira Straume ir apņēmības pilna jau šogad tās noslēgt.

Interese par klusu atpūtu laukos pieaug. Šogad jau gaidāmi ierodamies tādi klienti no ārzemēm, kuri par „Ezerkrastiem” uzzinājuši no personīgiem paziņām, kas te viesojušies citās vasarās. „Kāda ģimene no Francijas pie mums iecerējusi atpūsties trīsarpus nedēļas. Tas ir ilgākais laiks, uz kuru iznomāsim viesu namu,” stāsta V. Straume. „Vasarā interese par atpūtu pie ezera ir liela. Reizēm atpūtnieki ierodas pat ziemā, ja nepieciešams izbaudīt klusumu, piemēram, darbam.”

Kas viesiem bez lauku klusuma šeit tik ļoti patīk? Jaunuzceltais divstāvu nams ieturēts skandināviskos, gaišos toņos. Interjerā iespaidīgākais skats uz ezeru, kas paveras aiz stiklotajām sienām. Pa logiem var vērot saulrietu. Viesus saista arī labiekārtotā apkārtne, laipa un savdabīga lapene uz ūdens klāja. Te ir makšķerēšanas un laivu braukšanas iespējas, pļavas golfs un sporta spēles bērniem, mazākajiem šūpoles un smilšukaste. „Daļu no ezera krasta esam atstājuši aizaugušu, lai pastaigās būtu redzama arī mežonīga daba,” bilst saimniece.

„Ezerkrasti” Straumju ģimenes īpašumā nonākuši pirms 20 gadiem, kad pašiem meklēta brīvdienu māja laukos. Toreiz tā bijusi visai veca guļbūve, kuras ārējais veidols jau sen pārtapis. Saimnieki paši nenodarbojas ar lauksaimniecību, tāpēc daļa zemes iznomāta kaimiņam. Lauki atstāj ļoti sakoptas vides iespaidu, zaļo zelmenis. Ap māju lauku videi raksturīgi aug ogu krūmi un augļu koki. Ražai ienākoties, viesus aicina cienāties ar ogām tieši no krūma.

„Lauku tūrisma” asociācija „Ezerkrastu” kvalitāti novērtējusi kā ļoti labu, piešķirot savā klasifikācijā četrus taurenīšus.

Rideļu dzirnavās

Raksturā citāds – atraktīvs, izzinošs un gards – piedāvājums ir Tukuma rajona Engures pagasta uzņēmējiem, kas saimnieko Rideļu dzirnavās. Šī vieta tuvu un tālu zināma ar pankūku cienastu. Tās ceptas no pašu dzirnavās maltiem miltiem. Iepazīšanās arī sākas ar ielūkošanos dzirnavu gaņģos. Dzirnavas ir vairāk nekā 160 gadu vecas. Par to, ka līdz 1. pasaules karam tās darbinājis koka ūdens rats, tagad liecina atjaunotais rats virs Kalnupītes. Dzirnavu iekārta ir modernāka. Namu Oskara Kambala ģimene atguva 1990. gadā, pēc trim gadiem varēja atjaunot dzirnavas, un līdz pat šim laikam tās strādā, maļot miltus ģimenes vajadzībām, kā arī apkārtējiem zemniekiem.

Dzirnavu ezera malā tagad paceļas viesu nams ar plašu kafejnīcu. Aktīvai tūrisma sezonai sākoties, katru dienu cepas desmitiem, bet, ja piestāj ceļotāju autobusi, arī simtiem pankūku. Saimniece Ingūna Jātniece, atverot ēdienkarti, rāda piedāvājuma daudzveidību. Pašas sātīgākās ir Rideļu barona pankūkas. Ēdienkartē ir arī liela zivju izvēle, bet tā nav vienīgā iespēja baudīt zivju maltīti. Viesu nama pagalmā, kā arī ezera krastā izveidotas piknika vietas ar grilu, kur makšķerniekiem pašiem iespējas sagatavot savu lomu.

Uzņēmēji domājuši par to, kā pagarināt aktīvā tūrisma sezonu, un raduši iespēju ciemos uzņemt skolēnu grupas, kuras ekskursijās visbiežāk dodas maijā un septembrī. Pēc veco dzirnavu izrādīšanas bērni un jaunieši tiek aicināti uz kokā veidotām atrakcijām, lai izmēģinātu spēkus cīniņā ar miltu maisiem, pamaldītos pa labirintu un parādītu veiklību, cīnoties uz koka laipas. Pēc tādiem vingrinājumiem varen labi garšo pasniegtie lauku labumi – pankūkas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
13

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
26

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
80

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
93

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
7
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
26
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi