Kuram gan nepatīk kaut mazliet mistiski stāsti? Un ja vēl tie saistās ar vietām tepat tuvumā, ja tos stāsta pazīstami cilvēki? Tad klausāmies, neticīgi pagrozām galvu un ar lielāku pietāti izturamies pret vietu, kurā noticis kas neikdienišķs. Arī svešiniekam kādas vietas vēstures iepazīšana ir daudz interesantāka, ja stāstījumā iepīts kaut kas ar mistikas pieskaņu. Grāmatā „Cēsu rajona pilis un muižas stāstos, nostāstos un spoku stāstos” ir gan par vēsturi, gan notikumiem, kas saglabājušies cilvēku atmiņā, radušies iztēlē. Tajā vēsture atklājas ne tikai skaitļos un faktos, bet arī pierakstītajā mutvārdu folklorā.
“ Projekta “Inovāciju aplis” ietvaros sanācām kopā vairāku pašvaldību pārstāvji un domājām, kā mazliet citādāk tūristiem pastāstīt par mūsu rajonu. Mums taču ir muižas un pilis, tās apmeklē tūristi. Tā radās ideja gan par tūrisma maršruta izveidi, gan grāmatu, kurā vienviet savijas vēsturiskie fakti un mistika,” stāsta rajona projekta vadītāja Latvijā Rita Merca un piebilst, ka grāmatas veidotājiem bijis liels izaicinājums –
sasaistīt vēsturi, tūrismu un
par to runāt citādāk nekā ierasts. Tas ir grāmatas autoru redzējums, katrs lasītājs vai tūrists, iespējams, ieraudzīs ko sev interesantāku, uzzinās ko būtiskāku. Tūristiem tā būs bagāts informācijas izdevums par mūsu rajona piecām pilīm un septiņām muižām.
Grāmatas autore ir Guna Rukšāne. Viņa, sadarbojoties ar vēsturniekiem, novadpētniekiem, stāstu zinātājiem,
savākusi bagātīgu
literāro un ilustratīvo materiālu. Grāmatā atdzīvojas vietas un notikumi, cilvēki. Grāmata vērtējama kā labs vēstures un izziņas avots. Arī Cēsu skolu jaunieši devuši savu artavu projektā, viņi detalizēti izstrādāja tūrisma maršrutu, veidoja kontaktus ar tūrisma informācijas centriem un pakalpojumu sniedzējiem grāmatā minētajās teritorijās. Par dzimto vietu vislabāk zina stāstīt vietējie cilvēki, vai lasīt teikas, nostāstus, apliecinājumu tam gūs katrs grāmatas lasītājs.
“Kāda mums apkārt ir bagātība! Tikai jāklausās un jāmeklē jau pierakstītais. Laiks, kad tapa grāmata, man bija ļoti interesants, piepildīts. Pabiju rajona muižās un pilīs, sarunās uzzināju tik daudz jauna sev un ceru, ka arī tie, kuri lasīs grāmatu vai paciemosies mūsu pilīs un muižās, kļūs bagātāki,” saka grāmatas autore. Viņa par katru tikšanos, par katru vietu var stāstīt un stāstīt. “Bet tā ir tikai kripatiņa, kas lasāma grāmatā. Taurenē Spodra Ergarde par katru Nēķina muižas stūrīti zina stāstīt, Egils Gruzde Veselavas vēsturē laužas aizvien
dziļāk, Mārtiņš Frīdvalds Inešos,
kuram vēstures atklāšanā galvenā ir precizitāte… Un tā katrā pagastā ir kāds, kurš zina un grib uzzināt vēl vairāk, pastāstīt citiem,” atzīst Guna Rukšāne.
Grāmatas atvēršanā daudzi veltīja atzinīgus vārdus gan rakstniecei, gan grāmatas idejas autoriem, gan tās sagatavotājiem. Izdevuma maketu veidojusi Anda Nordena. Ne viens vien slavēja grāmatas vāku.
“Man prieks, ka lasītājiem patīk,” atzīst māksliniece un stāsta: “Grāmatai vāku vienmēr veido pēdējo, tad, kad esi sajutis, kāda tā ir. Šī grāmata ir atšķirīga. Ilgi nevarēju izdomāt ideju. Jau zvanīja no tipogrāfijas, kad būs. Kad lauzīju galvu, acīs iekrita kāds audums, sapratu – lūk, to vajadzētu dabūt uz vāka. Audumu noskenēju, bet nekas neiznāca. Tad atradu tādu musturīti tapetē. Šie raksti bijuši visos laikos – no viduslaikiem cauri Viktorijas laikam līdz mūsdienām. Tie it kā vieno gadsimtus. Arī grāmatā taču tiek stāstīts par notikumiem dažādos laikos.”
Grāmata izdota latviešu un angļu valodā. Angļu valodā tekstus tulkojis Kārlis Streips. Izdevuma sagatavošanu un iespiešanu finansēja Eiropas Savienība un Cēsu rajona padome, tā tapusi Eiropas Savienības Interreg IIIB projekta ,,Inovāciju aplis” ietvaros.
Ieskatam grāmatā kāds stāstiņš no Taurenes: “Nēķina muižas pilī bieži
redzama Baltā Dāma. Viņa pati nevienam pāri nedara, tikai sargā pili. Un vēl viņai ļoti patīk, ja pilī ir līksmība un mūzika. Mūziķis Andris Vilders bieži jūt viņas klātbūtni,
īpaši pēc mēģinājumiem, kad viņš paliek pēdējais, lai aizslēgtu pils durvis — tad Baltā Dāma viņu pavada līdz pat ārdurvīm. Reizēm viņa ir redzama arī virs pils kā balts tēls — visbiežāk pilnmēness naktīs. Vairākas reizes viņu tā redzējuši puiši, kas naktī peldējušies Panderī.
Bet reizēm ir tā, ka viņai kaut kas nepatīk. Tā pils pēdējā remonta laikā meistars nekādi nevarēja salikt flīzes — galīgi izmocījās, pa nakti vienmēr tika izjaukts viss dienā padarītais. Galu galā nekārtības
beidzās – varbūt Baltajai Dāmai apnika vai viņa saprata, ka te neko nevar iespaidot. “
Komentāri