Latvijas televīzija un Valsts valodas aģentūra, sākot veidot raidījumu ciklu “Dzīvā valoda”, šonedēļ filmēja Cēsīs. “Pēdējos gados tik daudzi latvieši ir izceļojuši no
valsts. Jaunā vietā iedzīvojoties, savas valodas lietošana strauji samazinās un tāpēc īpaši jāpiedomā, lai saglabātu valodas izteiksmes daudzveidību. Mēs gribam veicināt izpratni par savas valodas kopšanu un parādīt lieliskus piemērus,” pastāstīja televīzijas žurnāliste Ieva Freinberga, folkloras raidījuma “Klēts” vadītāja.
Viņa Cēsīs intervēja skolotājas, kurām ir pieredze valodas mācīšanā latviešiem, kas nedzīvo Latvijā. Cēsu bērnu un jauniešu centra kultūrizglītības metodiķe Lelde Keiša divus gadus strādājusi par latviešu valodas skolotāju Sibīrijā, Augšbebru ciemā, kur pirmie latviešu ieceļotāji apmetušies jau pirms 110 gadiem, taču, paaudzēm mainoties, dzīvā valoda ir saglabāta. “Tā skan skaidri un niansēti. Valodā saglabājušies vārdi un izteicieni, kas pat pēc gadsimta man liecināja, ka sibīriešu senči ir izceļojuši no Kurzemes, Nīcas novada,” sacīja L.Keiša. Viņa domā, ka valodas daudzveidību palīdzējusi saglabāt latviešu folklora – dziesmas un rotaļas, ar kurām arī tagadējā Sibīrijas latviešu jaunā paaudze sāk apgūt valodu, jo sadzīvē pārsvarā runā krievu valodā.
Cēsu bērnu un jauniešu centra skolotājai Antrai Bāliņai-Diegai ir pieredze citu valstu jauniešu uzaicināšanā brīvprātīgā darbā uz Latviju un arī atbraucējiem latviešu valodas mācīšanā caur sadzīves norisēm. Tā mūsu valodu pusgada laikā apguvusi meitene no Zviedrijas, valodas zināšanas brīnišķīgi pilnveidojusi meitene no Krievijas – etniskā latviete, kura dzīvo Omskas apgabala Augšbebru ciemā. “Satiekoties Latvijā, mana audzēkne kautrējās runāt latviski, jo domāja, ka viņas zināšanas un prasmes ir nepietiekamas. Es konsekventi ar viņu runāju tikai latviski, drīz vien Jevgeņija man pievienojās. Cilvēki, kuri ar viņu sastapās, nemaz nenojauta, ka Žeņa ir no Krievijas, tik skaidra bija viņas valoda.”
Ar piemēriem, kā cilvēki pirms gadsimta aizceļoja uz Austrumiem vai pirms 60 gadiem – kara laikā – uz Rietumiem un nepazaudēja saikni ar dzimto valodu, spējot to uzturēt dzīvu un nodot nākamajām paaudzēm, raidījumu veidotāji cer veicināt domāšanu, ka “jaunajā trimdā” – darba meklējumos Eiropā – arī savu valodu var saglabāt visā tās daudzveidībā.
Raidījumus “Dzīvā valoda” Latvijas televīzija iecerējusi parādīt rudenī.
Komentāri