Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Zemeņu laiks klāt

Druva
23:00
01.06.2007
1

Raunas pagasta “Lejas Smurģos” un “Mežnorās” vāc zemenes.

Kaimiņmāju siltumnīcās sārtojas lielas, garšīgas ogas. “Lejas Smurģos” tās aizņem 2800 kvadrātmetrus, “Mežnorās” – 1500. Abas saimniecības ir vienīgās rajonā, kur šādi audzē zemenes.

“Cēsu tirgū jau mūs pazīst. Ja pasakām, ka zemenes no Raunas, pircēji nav jāpārliecina. Vietējās ogas tomēr atzīst par garšīgām,” “Druvai” atzina “Mežnoru” saimnieks Aivars Urbasts.

Saimniekošanā, atzina “Lejas Smurģu” saimnieks Laimonis Bite, kaimiņi viens no otra mācās. Ogas audzēt siltumnīcās pirmais sācis Aivars Urbasts. Tagad katrā saimniecībā tās siltumnīcā aug citādāk – vienā uz paaugstinājuma, otrā dobēs uz zemes. “Es zemenes audzēju uz paaugstinājuma, tās viegli novākt, nav jālokās. Apkārt stādiem ir plēve, tāpēc ogas ir tīras. Siltumnīcā tiek izmantota pilienveida laistīšana. Cenšamies nodrošināt sabalansētas barības vielas, nekādus ķīmiskos aizsardzības līdzekļus nelietojam,” stāsta Laimonis Bite un piebilst, ka visu laiku jāmācās. Savu saimniekošanu, salīdzinot ar citās zemēs izmatotajām tehnoloģijām, viņš nosauc vien par mazdārziņa kopšanu, jo par tik lielām platībām un ražām var tikai sapņot.

Abās saimniecībās zemenes aug arī uz lauka. To apkopšana prasa daudz vairāk darba, raža atkarīga no laika apstākļiem. “Aizpērnajā ziemā ļoti daudz stādu izsala, šī ziema bija labvēlīgāka,” stāsta Laimonis Bite.

Savukārt “Mežnorās”, kur 0.3 hektāru platībā aug lauka zemenes, pērnruden sausās vasaras dēļ pietrūcis jauno zemeņu stādu siltumnīcai. Saimnieks to tikko atvedis no Polijas, iestādīti nesen, ogas būs pēc diviem, divarpus mēnešiem, tad, kad zemeņu sezona jau beigsies. “Sezonu var pasteidzināt un paildzināt. Tad, kad visiem ogas, tās

ir lētas. Ja nodarbojies tikai ar ogu audzēšanu, jādomā, kā pagarināt ražas laiku,” stāsta Aivars Urbasts un atzīst, ka šonedēļ zemenēm laiks bijis par karstu.

“Mežnorās” hektāra platībā ar valsts subsīdiju atbalstu iestādītas avenes. “Cerējām, ka šovasar iegūsim ražu, nekā. Ziemā nosala. Varbūt būs nākamgad,” optimistiski spriež Aivars Urbasts un piebilst, ka tāda jau ir lauksaimniecība.

Savukārt Laimonis Bite uzsver, ka ogu audzēšana ir sezonas darbs – lielā strādāšana ir no marta līdz salam, tad atliek laiks arī kaut kam citam. ” Protams, siltumnīcās jāiegulda, bet, jo agrāk būs ogas, jo dārgāk tās varēs pārdot,” pārliecinājies Laimonis Bite.

Cēsu tirgū vakarrīt, kaut līņāja, pircēju netrūka. Dažs pienāca izbrīnījies, cik skaistas spāņu zemenes, bet, kad uzzināja, ka no Raunas, vēra vaļā maciņu. Pircēja Anna Grieze “Druvai” atzina, ka par pašu zemē audzētām zemenēm nevar skopoties, tās ir vitamīniem bagātas, veselībai ļoti vajadzīgas, smaržīgas. “Par uztura bagātinātājiem, kur ķīmija klāt, gan cilvēki gatavi maksāt, bet par veselīgu ogu ne,” noteica pircēja un lika sev iesvērt zemenes.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
16

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
48

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
87

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
103

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
9
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
27
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi