Ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju vai nu strādā bez darba līguma, vai saņem algu aploksnē.
Labklājības ministrijas (LM) uzdevumā veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka 24 procenti jeb vidēji ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju 2006. gadā strādāja bez darba līguma, saņēma aplokšņu algu. No tiem 121,1 tūkstotis iedzīvotāju jeb 11,3 procenti strādāja bez darba līguma, bet 136 tūkstoši jeb 12,7 procenti darba līgums bija noslēgts, bet daļu algas saņēma aploksnē.
“Vienmēr esmu uzsvērusi sociālās sfēras ciešo saistību ar valsts ekonomisko attīstību, jo katrs valsts budžetā neiemaksātais lats mūs aizvien attālina no pensiju un pabalstu paaugstināšanas, jaunu slimnīcu, skolu būves un citiem sociāli nozīmīgiem projektiem. Pēc pētnieku aplēsēm pagājušajā gadā vien no algām nenomaksātie nodokļi pārsniedza 330 miljonus latu. Šīs naudas pietiktu, lai visiem pensionāriem pusgadu izmaksātu otru pensiju," norādīja labklājības ministre Dagnija Staķe, atzīstot, ka pētījumi ir pamats, lai institūcijas spētu nākotnē izstrādāt precīzākus pasākumus nereģistrētās nodarbinātības apkarošanai. Vismazāk pārkāpumu valsts institūcijās
Izrādās, ka 67 procenti no visiem nereģistrēti nodarbinātajiem ir vīrieši. 90 procentiem cilvēku, kas strādā bez darba līguma, ir vidējā vai pamata izglītība. Bez darba līguma vairāk strādā jaunieši no 15 līdz 24 gadus veci un cilvēki pensijas vecumā no 65 līdz 74 gadiem.
Pētījuma dati liecina, ka vismazāk pārkāpumu konstatēts valsts institūcijās, zivsaimniecībā, kā arī speciālistu pakalpojumu nozarē. Savukārt visnetīrākās nozares ir apsardze (pārkāpumi konstatēti 55,3% gadījumu), būvniecība – 38,3%, mēbeļu ražošana – 31%, lauksaimniecība, medniecība, mežsaimniecība – 30,2%, kā arī sabiedriskie, sociālo un individuālo pakalpojumu sniegšana – 28,7%.
Tāpat pēc pētījuma datiem zināms, ka profesijas, kurās visvairāk izplatīta nereģistrētā nodarbinātība, ir: jumiķi – 60,8%, palīgstrādnieki būvdarbos -45,4%, mežkopji un radniecīgas profesijas – 41,5%, rakstnieki un citas radošās profesijas – 37,6%, būvnieki – 37,4% un sanitārtehniķi – 34,8%.
Aplūkojot nereģistrētās nodarbinātības rādītājus, tapis skaidrs, ka visvairāk pārkāpumu ir tieši privātajā sektorā – 25,6 procentos gadījumu, nevalstiskajā šis rādītājs ir 20,4 procenti , savukārt valsts un pašvaldību – 11,7 procenti. Aizbildinājumu netrūkst
Aplūkojot nelegālās nodarbinātības iemeslus, pētījumā secināts, ka visbiežāk minēts uzskats, ka tā iespējams nopelnīt vairāk. Tāpat minēts darba vietu trūkums dzīvesvietā, nepietiekama uzticēšanās sociālo maksājumu sistēmai, priekš-stati par sagaidāmo dzīves ilgumu, inflācijas draudi, kā arī zemais izglītības līmenis.
Pētījums parāda, ka uzņēmēji nemaksā nodokļus ne tikai tādēļ, lai ietaupītu naudu. Viens no būtiskiem iemesliem ir administratīvās barjeras jaunajiem uzņēmējiem, kuriem rodas grūtības izprast reģistrācijas procesa formalitātes, ienākumu un izdevumu uzskaiti. Daudzi baidās, ka uzņēmējdarbības deklarēšana radīs soda sankcijas par iepriekšējo darbību. Sastopama ir arī attaisnošanās, ka nodokļu nemaksāšana ir plaši izplatīta. Tāpat viens no iemesliem ir nepietiekamā Valsts ieņēmuma dienesta un Valsts darba inspekcijas ietilpība.
Domājot par risinājumiem, kā veicināt biznesa legalizāciju, pētnieki piedāvājuši vairākus variantus, minot atvieglotus noteikumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī stingrāku kontroli peļņu nesošajās nozarēs un lielajos uzņēmumos. Tāpat minēts piedāvājums pārskatīt attaisnoto izdevumu apjomu, kā arī izvērtēta iespēja ieviest progresīvo nodokli, kuru gan vairāk atbalsta cilvēki ar zemiem ienākumiem. Cīņa ar vējdzirnavām
Ziemeļvidzemes reģiona VDI Cēsu biroja valsts darba inspektore Sintija Jaunākā atzina, ka rajonā īpaši statistikas dati netiek apkopoti, tāpēc LM uzdevumā veiktie pētījuma rezultāti atspoguļo ne tikai valsts mēroga, bet arī rajona problēmu.
“Ik dienu saskaramies ar situācijām, ka ar strādājošiem nav noslēgti darba līgumi. Līdzi nāk arī, piemēram, aplokšņu algas. Risinot šīs problēmas, nejūtam darbinieku atsaucību. Viņiem liekas vilinoši saņemt algu aploksnē, nevis maksāt nodokļus. Cilvēki joprojām nesaprot, ka kaitē sev. Arī darba devējs uzņēmumu pakļauj nevajadzīgam riskam, nodarbinot strādniekus bez darba līgumiem un maksājot aplokšņu algas,” saka S. Jaunākā un piebilst, ka šīs sasāpējušās problēmas jārisina valsts līmenī. Rajona inspekcijai šo problēmu risināšana ir cīņa ar vējdzirnavām.
Komentāri