zemkopības ministrs
Sekojot masu medijos izvērstajai diskusijai par piensaimniecības nozares darbības uzlabošanas stratēģisko programmu, ko izstrādājusi Zemkopības ministrija (ZM) un kas apspriesta ar nozares pārstāvjiem un sabiedriskajām organizācijām, atkal un atkal pārliecinos, ka nereti pretenzijas tiek izteiktas, neiepazīstot dokumentu saturu un neiedziļinoties būtībā. Tā teikt, diskusija tiek balstīta uz emocijām – „neesmu lasījis, bet noteikti tur viss ir slikti…”.
Piensaimniecība Latvijā joprojām ir nozīmīgākā lauksaimniecības preču produkcijas ražošanas nozare, un pēdējos gados tās nozīme lauksaimniecības produkcijā un lauksaimnieku ienākumu veidošanā ir vēl pieaugusi. Ieskaitot pavadošās nozares, graudu un zāles lopbarības ražošanu, piensaimniecības produkcijas īpatsvars lauksaimniecības produkcijā 2006. gadā veido ap 38%. Turklāt piensaimniecība ir gandrīz vienīgā lauksaimniecības izcelsmes produktu ražošanas nozare ar pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci.
Tajā pašā laikā ir sakrājies daudz nopietnu problēmu. Piemēram, svaigpiena ražotāji ar Latvijas pārstrādes uzņēmumu piedāvāto iepirkuma cenu nespēj nodrošināt rentablu ražošanu, piena pārstrādes sektors ir sadrumstalots, piena pārstrādes nozares struktūra nav orientēta eksportprodukcijas ražošanai. Piena kvalitāte nav pārāk augsta, un valsts uzraudzība nav pietiekami efektīva. Turklāt konkurences nosacījumi iekšējā tirgū piena apritē iesaistītajiem uzņēmumiem nav vienlīdzīgi. Nepieciešams nopietns plāns. Latvijas piensaimniecības nozares darbības uzlabošanas stratēģiskā programma tāda ir. Tā orientēta piena nozares turpmākas konkurētspējas attīstībai un piena pārstrādes kvalitātes paaugstināšanai.
Programmā ir norādīti galvenie virzieni nozares nākotnei, tas ir rīcības plāns turpmākai darbībai un attīstībai. Programma nav juridisks dokuments, tā ir vīzija – par to, kādu piensaimniecības nozari vēlamies redzēt nākotnē. Tā ir vienošanās par darbībām, soļiem un pasākumiem, kādus īstenot.
Nozares darbības uzlabošanas stratēģiskās programmas sagatavošanā iesaistījās četras darba grupas, piedalījās gan ministrijas un tās pakļautībā esošo organizāciju speciālisti, gan lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvji, gan arī nozares uzņēmēji.
Vienlīdzīgas konkurences nodrošināšanai Latvijas piensaimniecības nozares darbības uzlabošanas stratēģiskā programma paredz pilnveidot atbalsta piešķiršanas un darbības nosacījumus piena ražošanas un savākšanas posmos. Mērķis ir nodrošināt vienādu kritēriju un nosacījumu piemērošanu visiem piena apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem. Programmā definētās galvenās vienlīdzīgu konkurenci kropļojošās problēmas ir piena ražošanas un kvalitātes nosacījumu, piena produkcijas marķēšanas nepietiekama valsts uzraudzība, kā arī ievērojamais piena izejvielas eksporta apjoma pieaugums uz Lietuvu. Programma paredz mainīt spēkā esošos normatīvos aktus, kas nosaka piena kvalitātes uzraudzību un valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumus, kā arī izdarīt izmaiņas Latvijas Lauku attīstības plāna (LAP) 2007. – 2013. gadam nosacījumos. Jā, Latvijas piensaimniecības nozares darbības uzlabošanas stratēģiskā programma paredz, ka piena kvalitātes uzraudzībai jākļūst stingrākai, nekā tā ir pašlaik, bet tas ir patiesi nepieciešams, jo piena kvalitāte, kā jau minēju iepriekš, ne tuvu nav slavējama. Svarīgākais princips, kas paredzēts arī programmā, ir –kvalitātes kontrolei jānotiek vienlīdzīgi visos piena aprites posmos. Tomēr vēlos norādīt – tas nenozīmē, ka būs kādas papildus pārbaudes, kurām laiku un uzmanību nāksies tērēt zemniekiem. Kopumā pārbaužu procesu paredzēts būtiski atvieglot, jo turpmāk visas analīzes pieņems viens speciālists un vienā reizē.
Par pārstrādes konkurētspējas uzlabošanu. Programma aptver problēmas un paredz risinājumus piena pārstrādes, konkurences un vertikālās integrācijas jomā. Programmas mērķis ir uzlabot Latvijas piena pārstrādes konkurētspēju, paredzot valsts un Eiropas Savienības atbalsta pasākumus vērst piena pārstrādes efektivitātes paaugstināšanai, eksporta izaugsmes veicināšanai, nozares integrācijai, kā arī piena produktu patēriņa veicināšanai. Programma nekādā veidā nav vērsta uz to, lai ierobežotu svaigpiena eksportu.
Maldīgs un sasteigts ir secinājums par to, ka piensaimniecības nozares darbības uzlabošanas stratēģiskā programma paredz kādus būtiskus atbalsta ierobežojumus mazām piensaimniecībām. LAP modernizācijas atbalsta programmai joprojām var pieteikties ikviens piensaimnieks. Iekļauts tikai viens vienīgais nosacījums – ja tiek plānota jaunas fermas būvniecība, tai jābūt paredzētai vismaz 50 govju ražošanas jaudām. Tas nepieciešams, lai veicinātu lauku uzņēmēju spēju attīstīt modernas un konkurētspējīgas pienu ražojošas saimniecības. Turklāt, tas nepieciešams arī tādēļ, lai varētu nodrošināt atbilstošu piena kvalitāti. Tajā pašā laikā netiek noteikts govju skaita ierobežojums būvēm, kurās paredzēts izvietot ražošanas efektivitāti uzlabojošas tehnoloģiskās iekārtas, piemēram, piena dzesētājus, slaukšanas iekārtas utt.
Kooperācijai programmā nav paredzēti nekādi ierobežojumi. Tieši otrādi – tajā ir iestrādāti vairāki papildieguvumi. Katrā ziņā, ir darīts viss, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas, neatkarīgi no uzņēmējdarbības formas. Tomēr, un tas ir būtiski, – lai mazinātu sadrumstalotību nozarē, ar Lauku atbalsta dienesta palīdzību plānots veicināt integrāciju. Ir vēlams, ka piena ražotāji un savācēji pārņem vai veido pārstrādi, vai otrādi – pārstrādātāji pārņem vai veido ražošanu. Tā tiek piedāvāta iespēja rast kompromisu starp tirgus dalībniekiem.
Noslēgumā vēlos norādīt, ka neviens – ne ZM, ne valdība – ar piensaimniecības nozares darbības uzlabošanas stratēģisko programmu nav plānojis diktēt uzņēmējiem kādus noteikumus, iejaukties biznesa lietās. Īpaši – runājot par piena cenu, par ko medijos sacelta, šķiet, vislielākā ažiotāža. Jā, viens no sasniedzamiem rezultātiem: 2010. – 2011. gadā Latvijas piena ražotāji spēj ekonomiski strādāt piena tirgū ar cenu 160 latu par tonnu kvalitatīva piena. Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka šī ir vīzija, vēlamais rezultāts, cerība. To nosaka pašreizējās un turpmāko gadu attīstības tendences ES piena tirgū.
Ar cerību un ticību, ka mums izdosies atrisināt esošās un novērst potenciālās problēmas piena nozarē, un ar pārliecību, ka Latvijas piensaimniecības nozares darbības uzlabošanas stratēģiskā programma būs spēcīgs pamats sekmīgai un efektīvai darbībai nākotnē, vēlos atkārtoti uzsvērt, ka piena nozare ZM pašlaik ir prioritāte. Fakti: Cēsu rajonā ir 19079 liellopi, kurus tur 1816 ganāmpulkos Ganāmpulku struktūra: * Līdz 15 liellopiem – 1400 ganāmpulki. * 15- 30 liellopi – 170 ganāmpulki. * 30 – 50 liellopi –
85 ganāmpulki. * 50 – 100 liellopi – 72 ganāmpulki. Cēsu rajona zemnieku apvienības dati
Komentāri