Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Baudot Gauju un putnu čalas

Druva
23:00
07.06.2007
6

Vasara ir īstais laiks, lai mestos galvu reibinošos piedzīvojumos, lai dotos pie dabas un atpūstos. Arī “Druva” līdz ar citiem atpūtniekiem šovasar dosies aktīvas atpūtas meklējumos un dalīsies savos piedzīvojumos.

Katrreiz citāda

Ik dienas, braucot garām Gaujai, var redzēt laivotājus, kuri, nebīstoties arī no mainīgiem laika apstākļiem, bauda laivošanas priekus. Zinu pat cilvēkus, kuri katru vasaru laivo un atzīst, ka tiesa jau vien ir – vienā upē divreiz iekāpt nevar. Lai arī ik pa laikam tiek veikts viens un tas pats posms, upe vienmēr ir citādāka.

“Druva” šo sezonu nolēma sākt ar laivošanu. Piezvanījām aktīvā tūrisma centram “Eži” un izteicām savu vēlēšanos, viss notika. Sarunātajā dienā un laikā tepat Cēsīs mūs sagaidīja busiņš ar laivām un nogādāja līdz Gaujas krastiem, kur sākās ceļojums. Noderīgā instruktāža

Pēc instruktāžas, kurā mums pastāstīja, kā jāiekāpj un jāuzvedas laivā, kā pareizi jāuzvelk peldveste, kā jātur airi un jāuzvedas uz upes, bijām gatavi piedzīvojumam. Jāpiebilst, ka no mūsu sešu cilvēku komandas tikai divi iepriekš bija laivojuši. Tas nozīmē, ka pārējie četri ļoti rūpīgi klausījās instruktāžā un centās slāpēt pirmo izbīli par to, kas mūs sagaida.

Salikuši ceļasomas laivās un vēl palūguši pēdējās norādes ”Ežu” tūrisma inventāra nomas vadītājam Mārim Bielim, nedaudz laivām grīļojoties, ieslīdējām Gaujā. Ceļš sākās Cēsīs, un bija jātiek līdz Līgatnei. Iepriekš mums pastāstīja arī par Ēdernieku un Leimaņu iezi, Ķūķu klintīm un visu pārējo, ko ceļā varēsim aplūkot. Tika pieminētas arī krācītes un tas, kā pareizi vajadzētu tām izbraukt cauri. Jāatzīst, ka līdzi tika iedota laba ceļamaize.

Baudot sauli

Tā, lēnā garā slīdot un atceroties stāstījumu, ka šo ceļa posmu vācu pensionāri pagājušajā gadā nobraukuši pavisam mierīgi, mums atvēlētajā laikā nesteidzoties ļāvāmies ūdens plūsmai, saulei, putnu čalām un saturīgām sarunām. Ik pa laikam atskanēja nelieli spiedzieni un aicinājumi kādam laivā nešūpoties, jo kanoe laiva ir un paliek kanoe. Tā jautri turpinājām ceļu.

Jāpiebilst, ka otrajā laivā bija devītklasnieks, kuram nākamajā dienā bija gaidāms eksāmens vēsturē. Līdzi viņš bija paņēmis vēstures grāmatiņu, kuru ik pa laikam izvilkdams, centās smelties zināšanas. Pikniks

Nobraukuši kādu laika sprīdi, sākām domāt par piemīlīgu piknika vietu. Somā gaidīja līdzpaņemtās desu un siera maizes, tomāti un persiki. Atradām jauku vietiņu un uz-klājām pusdienu galdu. Nebijām aizmirsuši arī norādījumu, ka neko aiz sevis atstāt nedrīkst. Pie tam jau instruktāžas laikā M.Bielis teica, ka pārbaudīs laivas. Jo tās būšot netīrākas, jo skaidrs, ka neko nebūsim metuši upē. Katrā gadījumā, būdami tīras vides piekritēji, bez vārdu runas ievērojām viņa sacīto.

Pēc nelielas uzkodas, nenovilkuši peldvestes, metāmies peldē un tad jau nesteidzoties devāmies tālāk. Taisniem mēteļiem

Tā laivojot, bijām zaudējuši laika izjūtu. Paskatījāmies pulkstenī un atskārtām, ka no mums atvēlētā laika vēl palikusi tikai stunda. Meklējām karti, lai apskatītos, cik tālu līdz galamērķim – Līgatnes pārceltuvei. Šajā mirklī, šķiet, atskanēja visgardākie smiekli, jo sapratām, ka pa visu laiku esam nobraukuši labi ja vienu ceturtdaļu ceļa posma. Sapratām, ka vācu pensionāri visu braucienu cītīgi airējuši un, iespējams, pat ir bijuši kādas airēšanas komandas dalībnieki. Nonācām pie secinājuma , ka mums priekšā vēl tāls ceļš un laiks ķerties pie airiem. Kāds vēl deva norādījumu, ka mums taisniem mēteļiem un piepūstiem vaigiem jādodas ceļā.

Bet pats aizraujošākais sākās tikai vēlāk. Vienu pēc otras nācās pārvarēt krāces, atceroties norādījumus, kā labāk laivot, lai neieskrietu klintīs. Kā visi beigās nosprieda, krāču pārvarēšana deva ne mazums adrenalīna. Otra laiva pat vienās krācēs teju, teju neapgāzās.

Sarkanie vēzīši

Jau pa gabalu ieraugot Līgatnes pārceltuves mājiņu, jutāmies gandarīti, jo pulkstenis rādīja, ka galamērķi tomēr būsim sasnieguši laikus. Kaut gan tiesa – vācu pensionāru priekšā cepuri nost!

Veicot pēdējos metrus, izvērtējām savu sārto iedegumu, un bija skaidrs, ka nākamajā dienā labi nebūs. Atliek vien ieteikt, ka, dodoties braucienā ar laivām, noteikti kopā ar desu maizēm līdzi jāpaņem arī cepurītes un pretiedeguma krēms. Pie tam der atcerēties, ka šādā karstā laikā nevajag aizrauties, apšļakstoties ar ūdeni, jo saule tad divtik pievelk.

Tā nu mēs pavisam laimīgi un, atzīšos, arī noguruši bijām pieveikuši 17 kilometrus garo upes posmu. Piedzīvojuši daudz jauku mirkļu un devuši solījumu, ka šī nebūs pirmā un pēdējā reize, kad sēžamies laivās!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
18

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
55

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
94

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
49

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
110

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
10
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi