Gandrīz pie pagasta un rajona robežas atrodas Stalbes pagasta “Druļļi”. Te saimnieko Dzalbu ģimene. Ilze strādā Gaujas Nacionālā parka administrācijā, Andris ir uzņēmējs, Sabīne un Emīls mācās skolā.
Tuvojoties mājai, acīm paveras plašais pagalms. Bērni savu darbiņu – pļaušanu – paveikuši godam. Vizuālai robežai un, lai piesegtu skatu, gar ceļu iestādīta 11 dažādu eglīšu grupa. Pagalmā pie mājas koku nav, lai būtu daudz gaismas un siltuma. Turpat pie iebraucamā ceļa skujeņu dobe, kur vasarā iekrāsojas kādas ziedošas puķes, netālu ģimenes atpūtas vieta zem ozola. Blakus var kurināt ugunskuru, tepat lielais galds. Un acis priecē balto bērzu stāvi. Tepat arī Sabīnes un Emīla iecienītākā vieta – batuts. Tur lēkāt viņiem neapnīk jau vairākus gadus.
“Viss top pamazām,” saka Ilze Dzalbe un atzīst, ka ļoti gribējuši savu māju un nu jau desmit gadus iekopj tās apkārtni. Kad te ienākuši, viss bijis krūmos ieaudzis, klētiņa pussagruvusi, ieaugusi ugunspuķēs. Pie mājas bijis daudz maijrozīšu, tās ar traktoru sastumtas kaudzē, vēlāk šajā vietā tapusi viena no četrām skujeņu dobēm – kā neliels uzkalniņš. “Šajā dobē viss ļoti labi aug,” priecājas saimniece un mudina apskatīt savu iecienītāko vietu pagalmā. Vakarsaulē var pasēdēt pie dīķīša – tad redzama apkārtne, plašums. “Mans hobijs ir dendroloģija. Lielāko daļu skujeņu esmu pati izaudzējusi, nopirku vien mātes augu. Man patīk gaidīt, redzēt, kā aug, nevis gatavu iestādīt,” stāsta Ilze Dzalbe. Viņa
no šodienas pieredzes saka – ja grib darbu, tad var sēt mauriņu. “Vai tad regulāri pļauta zāle nav kā paklājs?” jautājot un atbildot saka Ilze. Viņa paveras uz purva malu un stāsta, ka tepat pie mājas regulāri ciemojas stirnas, lapsas, zaķi, dzīvo āpši, bet purvā odzes.
“Te ir ļoti labi,” atvadoties saka deviņgadīgā Sabīne un kopā ar brāli steidz palēkāt uz batuta. Vairak bilžu skatiet sadaļā Foto galerija
Komentāri