Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Piemin Sibīrijā palikušos

Druva
23:00
15.06.2007
4

Daudzās ģimenēs 14. jūnijs ir smagu atmiņu diena.

Kā ik gadu, komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā raunēnieši sanāca kopā kapsētā pie pieminekļa sarkanā terora upuriem. No Raunas un Baižkalna pagasta tajā dienā pirms 66 gadiem izveda 18 cilvēkus. Latvijā atgriezās tikai seši.

Mācītājs Edijs Kalniņš svētbrīdī uzsvēra, ka šajā dienā īpaši aizlūdzam par svešumā palikušajiem, arī tiem, kuri atgriezās, vēl ir mūsu vidū un glabā skaudrās atmiņas. “ Lai svētība un stiprinājums katram. Mēs aizlūdzam par savu tautu, par Latviju. Svētī, Dievs, mūsu dzimto zemi un dod, ka mūsu Latvijā viss labais iet vairumā, “ sacīja mācītājs.

Pagasta represēto kopas vadītājs Laimonis Jaukulis atgādināja, ka 14.jūnijā pieminam ne tikai todien izvestos, bet visus sarkanā terora upurus.” Daudzviet pie pelēkajiem akmeņiem Latvijā gulst ziedi, cilvēki nāk, lai pieminētu, atcerētos tos, kuri neatgriezās. Tā bija baiga vasara latviešu tautai, tāda vēl nebija piedzīvota. Vienā naktī vairāk nekā 15 tūkstoši aizvesti uz izzušanu, kā sacīja Melānija Vanaga,” teica L.Jaukulis. Raunēniešu nestie, šajā karstajā vasarā izziedējušie spēkpilnie ziedi sagūla pieminekļa pakājē.

Pēc svētbrīža sirmie vīri un sievas vēl kavējās atmiņās draudzes namā, kur runāja ne tikai par pagātni, arī šodienas Latviju un tās nākotni.

Amatas novadā 1941. gada baisos notikumus kopā sanākušie pārrunāja rakstnieces Melānijas Vanagas muzejā un pie Doļu akmens vietējie ļaudis, arī cilvēki, kuri pārdzīvojuši skarbo laiku, nolika sarkanbaltsārtus ziedus un iededza daudzas sveču liesmiņas.

“Tā ir sirds pārliecība, un vienmēr ir jānāk. To, kas notika, jau tāpat nevar aizmirst,” sacīja Velta Jēkabjāne, kura uz piemiņas pasākumu bija atnākusi kopā ar māsu. “ Mūs izsūtīja 1949. gadā, bet katru reizi, kad vien veselība atļauj, nākam šurp arī jūnijā. Nācēju jau kļūst aizvien mazāk, un pirmās represijas pārdzīvojušos daudzviet vairs nevar satikt,” tā Austra Misere.

Amatas novada ļaudis atcerējās arī to, ka piemiņas akmenī 42 svešumā palikušo vārdi un tukšo māju nosaukumi iekalti tieši pirms 15 gadiem. Tad lielais laukakmens novietots tajā vietā, kur kādreiz stāvējusi “Lejasdoļu” māja, 50. gados noturēta visu aizvesto mantu izsole, tad māja nolīdzināta no zemes virsas.

“Vien jasmīnkrūms ir saglabājies no ļoti seniem laikiem. Kad likām pieminekli, tad to laistījām, lai uzzied, bet pirms 15 gadiem tas negribēja laisties ziedos. Tas ir rets gads, kad tik agri jasmīni zied,” piemiņas brīdī sacīja skolotāja, rakstnieces M.Vanagas muzeja vadītāja Ingrīda Lāce un piebilda, ka daudz Amatas puses cilvēku palicis Sibīrijas plašumos un daudzi mājās pārnākušie arī staigā aizsaules ceļus.

“Nav pareizi domāt, ka šīs piemiņas zīmes ir vajadzīgas represētajiem. Viņiem noteikti ne, jo tie, kas vēl spēj, šurp nāk ar savu sāpi, savām domām. Šīs zīmes ir vajadzīgas mums, vajadzīgas jaunajiem. Ir muļķīgi nezināt savas zemes un cilvēku pārciesto, nemācēt citiem par to pastāstīt un nezināt, ko iebilst, kad runā nepatiesību,” sacīja Ingrīda Lāce, kura tikai pirms pāris nedēļām atgriezusies no Krasnojarskas, kur pabijusi Melānijas Vanagas izsūtījuma vietā Tjuhtjetā, un latvieši svecītes iedeguši pie daudzām jau gadus sešdesmit senām kapa vietām, kur apglabāti svešumā mirušie latvieši. Pieaugušie un arī dažus mēnešus veci bērniņi.

“Sibīrijā daudzi atceras latviešus. Nedzirdēju neviena slikta vārda par latviešiem, kas tur dzīvojuši izsūtīti, kas palikuši, ieguvuši izglītību un nodzīvojuši dzīvi,” tā Ingrīda Lāce, atzīstot, ka lielākajās Sibīrijas pilsētās un mazajās sādžās dzīvo tautieši, kuri atceras baigo gadu notikumus.

Komunistiskā genocīda upurus šajās dienās piemin arī citviet mūspusē, un notikušās traģēdijas atceras izsūtīto ģimenēs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
18

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
55

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
94

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
49

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
110

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
10
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi