Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Notiesātie maina uzvedību

Druva
23:00
28.06.2007
7

Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādē 13 jaunieši nesen saņēma diplomus par to, ka, izciešot sodu, vēlējušies piedalīties sociālās uzvedības korekcijas programmā. Proti, viņi apmeklējuši grupu un individuālas nodarbības, lai izvērtētu, kā, izmantojot vienaudžu pieredzi, iespējams izvairīties no tālākām kļūdām un rīkoties atbildīgi.

Ar puišiem audzināšanas iestādē strādāja valsts probācijas dienesta speciālisti.

“Mērķis ir nepilngadīgos likumpārkāpējus sagatavot dzīvei sabiedrībā pēc atbrīvošanās. Tiek mācītas sociālās prasmes – kā risināt konfliktus bez vardarbības, kā sevi pasniegt darba tirgū. Daži gribēja saprast, kāpēc ir izdarījuši likumpārkāpumu. Daļa ir sapratusi, ka daudz kas ir atkarīgs no paša, jo ierasti viņi vaino citus. Viņiem bija jāsaprot, ka paši izvēlas savu dzīves modeli. Viņi vecākus nevar izvēlēties, bet draugus, paziņas noteikti,” skaidroja Valsts probācijas dienesta Cēsu teritoriālās struktūrvienības (VPD Cēsu TSV) vecākā referente Rita Deiča un piebilda, ka šo jeb EQUIP programmu apmeklējuši pusaudži, kuri notiesāti par zādzībām, slepkavību, smagiem miesas bojājumiem.

“Sākumā interese par programmu bija lielāka, bet daži puiši atteicās. Šī programma nav viegla. Nodarbībās ir jāizstāsta, kas brīvībā ir izdarīts, un vienaudži vērtē šīs situācijas. Tad nav tā, ka kaut ko stāsta skolotājs, jo vienaudžu spriedums ir būtiskāks par manu. Viņi apgūst sociālās prasmes, izmantojot vienaudžu pieredzi. Ja no šīs programmas kaut daži būs sev paņēmuši labāko un pratīs to izmantot, būšu ļoti gandarīta,” sacīja Rita Deiča. Izlaidumā satiktie puiši neslēpa prieku, ka varējuši mācīties un, kā paši sacīja, “ilgāku laiku pavadīt ārpus zonas.” Tas nozīmē nevis dzīvojamos korpusos, bet teritorijā esošajās mācību telpās.

“Šīm skolotājām uzticējāmies, neko neslēpām un nerunājām arī apkārt. Izrunāju daudz personiska. Uzzināju, ka, izgājis ārā, varēšu strādāt. Te būšu tikai līdz 6. jūlijam,” sacīja Aleksandrs Stukļa. Viņa draugs Artūrs Bārenītis atzina: “Es iemācījos to, ka dzīvē varu kaut ko izdarīt.” Līdzīgi domāja arī Jānis Čižiks, bet runāja vēl atklātāk:

“Ieguvu daudz pozitīva. Kā savaldīt dusmas, kā attiekties pret cilvēkiem. Bieži varēju parunāties par dzīvi. Tās iespējas te ļoti pietrūkst. Gribētu sagaidīt vairāk uzmanības, jo te pamana pārkāpumus, bet ne to, kā jūtos. Man liekas, ka tas nevienu neinteresē. Vecāki neatbrauca uz izlaidumu, jo viņi strādā. Es arī nesaku, ka man ļoti gribētos. Esmu pieradis būt vienatnē. Neviens kādus astoņus mēnešus te nav bijis. Pie tā var pierast? Var pierast, pie visa var pierast.”

Kādreiz neoficiālā sarunā Valsts probācijas dienesta speciālisti sacīja – lai saprastu, kāpēc daudzi no šiem pusaudžiem atrodas aiz restēm, žurnālistiem būtu pareizi parunāties un pavērot viņu vecākus. No 13 jauniešiem izlaiduma viesi bija pieciem puikām. Esmu simtiem reižu dzirdējusi, ka bērni savus vecākus mīl tādus, kādi tie ir, bet parunājoties nācās saprast, ka tieši vecāki nav apzinājušies, ka bērna liktenī atspoguļojas arī viņu uzskati, pieredze, kļūdas.

Daži vecāki ar “Druvu” nerunāja, par vienu ģimeni zināju, ka vecāki un bērns ļoti pārdzīvo notikušo, tāpēc vairs neko neizvaicāju. Pāris ģimenēm bija savs viedoklis.

“Citas skolas viņš nav pabeidzis. Tas ir pirmais izlaidums. Protams, ka priecājos. Vai te pabeigs skolu? Es ceru, ka viņš ātrāk tiks laukā. Kāpēc tika šeit? To grūti pateikt. Tā gadās! Bija tēva trūkums. Redziet, mātei jau nav tāds raksturs! Ir, kad vajag būt stingrākam. Dēlu pie tās sliktākās vides pievilka, taču es nezinu, ko šāda iestāde var bērnam dot. Man liekas, ka te tikai sliktāku viņš var paņemt. Te nekā laba nav. Viņš man tā nestāsta, bet es tā uzskatu. Viņš ir vecākais dēls, viņam vajadzētu būt mājās. Ir vēl divas māsas, kas būtu jāpieskata,” sacīja 18 gadīga puiša māte Seda Kozlovska.

“Priecājamies, ka varam atbraukt šeit katru mēnesi, tagad arī uz izlaidumu. Esam no Ogres rajona. Kas aizgāja greizi? Bija kaut kāda kļūda. Lieku reizi nepaklausīja. Tas, ka viņš ir šeit, tad uz priekšu jau kaut kāda mācība būs,” sacīja Vjačeslava māte Ināra Solovjova. Vēl interesanti, ka satiktie notiesātie gandrīz visi kā viens sacīja – pēc atbrīvošanās meklēs iespējas un dosies prom no Latvijas. Aleksandrs braukšot strādāt uz Norvēģiju, Jānis uz Spāniju. Liktos, ka vēlme būtu daudz pelnīt, bet viņi atteica: “Te nekā mums nav! Ko te darīt?”

Par resocializācijas iespējām Latvijas ieslodzījumu vietās runā aizvien plašāk. Tagad gan mazāk par to nepieejamību, vairāk par meklējumiem, kā sekmēt sodu izcietušo integrāciju sabiedrībā.

“Neesmu tik optimistiski noskaņota, ka viena šāda programma var būtiski izmainīt jaunieša uzvedību. Tur nepieciešams, lai visapkārt viņš redzētu tikai pozitīvos piemērus. Ja mēs mācām cieņpilnu attieksmi, tad tai jābūt arī dzīvē. Ja runājam par attieksmi, kopīgi ir jāsaprot, ka šī ir audzināšanas iestāde. Lieku uzsvaru uz vārdu – audzināšana,” komentēja VPD Cēsu TSV vecākā referente Rita Deiča un atcerējās, ka iestādē vēl pirms gada nav bijis ne sociālā darbinieka, ne psihologa štata vienības, šajā gadā situācija ir uzlabojusies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
120

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi