Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Vēlreiz Rainis un Aspazija

Druva
23:00
29.06.2007
4

Izlasīju pērn pamanītu grāmatu “Robežas. Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici” (Neptuns, Rīga, 2006.). Iespaidi spilgti, gribas tos tālāk stāstīt. Grāmatu rakstījuši četri autori – Pauls Bankovskis, Vita Matīsa, Baņuta Rubesa, Nora Ikstena, sastādītāja – Vita Matīsa, zinātniskā redaktore – Gundega Grīnuma. Par mūsu literatūras dižgariem rakstīts ne mazums, reizēm pavīd doma – ko gan vēl varētu pateikt? Izrādās – var, ja rakstītājs ir spilgta personība. “Katrs no četriem “Robežu” autoriem savai nodaļai izmantojis materiālu no Raiņa un Aspazijas dzīves un daiļrades, lai attīstītu savu aspektu tēmai par robežu šķērsošanu un robežu novilkšanu dažādās dimensijās.” (V.Matīsa).

Aktuāls Latvijai ir Vitas Matīsas skatījums “Vara un patiesība” – jautājums par to, vai iespējams savienot rakstnieka un politiķa lomas, vai lielajiem dzejniekiem pēc atgriešanās dzimtenē 1920. gadā vajadzēja piedalīties politikā. “Latvija vairs nebija apspiesta, pakļauta zeme, bet gan neatkarīga demokrātiska valsts, un šajā jaunajā kontekstā palika spēkā vecā patiesība, ka vara bīstas patiesības un patiesība bīstas varas, bet bija parādījusies līdz tam nepamanīta robeža, kas šķīra rakstnieka un politiķa lomas… “

Jau 1920. gada Zvaigznes dienā, vērdamies plašumā pār Lugano ezeru, Rainis izvirza sev augstu uzdevumu – jābūt prezidentam un pat sagatavo izvērstu amata kandidāta raksturojumu, kad “ne stipra dūre valsts priekšgalā, bet ģeniāla galva.” Kā zināms, Satversmes sapulce par prezidentu ievēlē Jāni Čaksti – pieredzējušu juristu, politiķi un prominentu Zemnieku savienības biedru. Vēlēšanās saņemtie tikai 17,8 procenti balsu nav šķērslis partijai prezidenta amata iegūšanai – ir sācies koalīciju būvēšanas un politiskās tirgošanās laikmets…

Vita Matīsa plaši raksturo Raiņa izjūtas šajā laikā, pierādījumus rodot gan dokumentos, gan draugu atmiņās, kā arī salīdzinot Raiņa darbošanos politikā ar citu Eiropas valstu kultūras cilvēku lomu tajā.

Kad 1932. gadā Aspaziju izslēdz no sociāldemokrātiem, redzamākie Latvijas rakstnieki – A.Brigadere, J.Akuraters, K.Skalbe, arī A.Austriņš un E.Birznieks-Upītis – skaidri formulē savu nostāju: “Literatūra un politika ir nelāga salikums, un starp rakstnieka un politiķa lomām būtu jābūt striktai šķirtnei.” Annas Brigaderes teiktais citēts no “Jaunāko Ziņu” 1932. g. 15. decembra numura: “Mans ieskats ir tāds, ka neviens rakstnieks nedrīkst būt partijai… Katrs rakstnieks pieder visai tautai. Bet mūsu laika rakstnieku nelaime ir tā, ka mūs terorizē no visām pusēm: katra partija grib, lai rakstnieks raksta viņas labā.”

Emocionāli bagāts un saviļņojošs ir Baņutas Rubesas stāsts “Mīla – vīla” par dzejnieku sarežģītajām personiskajām attiecībām. Vispārzināms ir tas, ka Aspazija 14 gados uzraksta ļoti maz, bet Raiņa veikums Šveicē ir plašs, šīs lugas un dzeju krājumi ir viņa daiļrades virsotnes. Pētot abu saraksti, ierakstus dienasgrāmatā, literāro tēlu raksturus, B.Rubesa parāda dzejnieku atšķirīgās personības. “Domās kavējoties dzimtenē, filosofiskais Rainis kļūst vēl filosofiskāks, bet dzīvespriecīgajai Aspazijai šis attālums kļūst par atvaru, kurā iekrīt… Kamēr Raini veldzēja daba, Aspazijai trūka cilvēku. Savu jauno apkārtni Aspazija nespēja iemīlēt, tā viņai palika sveša.” Aspazija upurējas, kļūst Rainim kā Māte. Baņuta raksta: “Māte bija tikai viena: sieva, autore, kritiķe. Viņu darbs – tā bija galvenā, milzīgā, aizraujošā, noslēgtā, vienotā telpa, kurā Aspazija un Rainis sadzīvoja līdz mūža galam.” Spilgts ir Aspazijas pārdzīvojumu tēlojums, bet nav iespējams īsā rakstā parādīt visu dzīvesbiedru attiecību dramatismu. B.Rubesas secinājumi ir šādi: “Raiņa nervozitāti izārstēja Aspazija un trimda. Aspazijas nervozitāti nevarēja izārstēt… Robežas nav tikai zemēm. Robežas ir arī starp mīlētājiem un dzimumiem. Un kā ar visām robežām – tās var mainīties.”

Nora Ikstena, jaunības gados nebūdama Raiņa cienītāja, mūsdienās, viesojoties Raiņa otrajā dzimtenē Lugāno, meklē ceļu gan pie Raiņa Jāzepa, gan cenšas izprast dzejnieka radošo procesu.

Pauls Bankovskis apcer laika pārejošo dabu. “Droši vien ikvienam cilvēkam dzīvē pienāk brīdis, kad viņš ar rezignētām šausmām atskārš, ka visu, ko būtu gribējis, viņš nekad nepaspēs…Daudziem cilvēkiem, kam būtu vajadzējis pateikt, ka viņus mīli vai ka viņi tev ir svarīgi, tu to neesi pateicis un vairs nekad nepateiksi.”

Grāmatā reti, zīmīgi foto. Tā lasāma latviešu un angļu valodā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
117

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi