Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

”Vējiņu” dārzeņus iecienījuši rīdzinieki

Druva
23:00
03.07.2007
8

Straupes pagasta zemnieku saimniecībā ”Vējiņi” saimniece Lienīte Tāluma izvēlējusies divas dažādas nodarbes. “Vējiņos” uzbūvētas siltumnīcas, kurās audzē dārzeņus un zaļumus, bet otrs rūpals ir gaļas liellopu ganāmpulks.

Saimniecības attīstībai L.Tāluma pirms trim gadiem saņēmusi Eiropas Savienības atbalstu daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai. Uzbūvētas divas siltumnīcas, izveidota dārzeņu noliktava, iegādāti jaunlopi, uzsākta saražotās produkcijas pārdošana.

Saimniecībā pašlaik ir 18 lopi, tai skaitā divas zīdītājgovis un divas grūsnas teles.

L.Tāluma saimniecību veidot sākusi 1994. gadā: „Ja mēs nebūtu iesākuši tolaik, tad tagad to vairs nedarītu. Tas neatmaksājas. Cenas par buļļiem pirms desmit gadiem bija tādas pašas kā tagad. Tad jaunlopus pārdevu par apmēram 1, 35 latiem kilogramā, bet arī tagad pat ļoti kvalitatīvu bullēnu iepērk par tādu pašu cenu.”

Gaļas lopus L.Tāluma pārdod “Cēsu gaļas kombinātam Ruks” un atzīst, ka, lai gan tur iespējams saņemt visaugstāko cenu par kilogramu, tomēr samaksa ir jāgaida pat vairākus mēnešus. Tas arī apgrūtina iespēju ņemt kredītus, jo pastāv risks laikā nesaņemt samaksu, līdz ar to nenokārtot kredītsaistības.

Siltumnīcās tiek audzēti lociņi, salāti, tomāti un gurķi, kā arī citi dārzeņi, kurus pārdod gan kafejnīcām, gan arī Rīgas tirgū. Saimniece atzīst, ka Cēsu tirgū produkcijai nav tik liels noiets, jo cilvēkiem ir zema pirktspēja, bet ekoloģiski audzēti dārzeņi un zaļumi nav lēti. Taču Rīgā saimniecībai izveidojies jau pastāvīgs klientu loks, un produkcija tiek izpirkta ļoti īsā laikā. „Būtībā mana produkcija ir bioloģiskie ražojumi, tikai man nav sertifikāta. Esmu beigusi nepieciešamos kursus, tomēr, lai strādātu kā bioloģiskā saimniecība, ir dažādas problēmas. Sarežģījumus rada tas, ka daļu zemes nomāju un katru gadu pārslēdzu līgumus. Taču, lai saņemtu sertifikātu, zemei vismaz piecus gadus jābūt bioloģiskai, es nedrīkstu katru gadu pārslēgt līgumu. Turklāt, ja lopu barošanai būtu nepieciešams piepirkt graudus, zāli vai kartupeļus, to drīkstētu tikai no bioloģiskām saimniecībām, bet šis piedāvājums ir ļoti mazs. Tomēr savu produkciju audzēju pilnīgi bez ķīmijas, tādēļ par noietu nevaru sūdzēties.”

Arī dārzeņu un zaļumu audzēšanu ir ietekmējusi resursu cenu celšanās. L.Tāluma atzīst, ka vēl pirms dažiem gadiem tomātu sēklas paciņa maksājusi desmit santīmus, tagad jau 16. „Pati stādus arī audzēju, jo nopirkt tos būtu problēma. Man ir apmēram 400 tomātu un 140 gurķu stādu, taču ne jau visi izaug. Pagājušajā gadā no nopirktajām „Kurzemes sēklu” tomātu sēklām trīs paciņas, apmēram 70 sēklas, neuzdīga.”

L.Tāluma saimniecības attīstībai paņēmusi pavisam nelielu kredītu. Labs atbalsts ir Eiropas maksājumi. Gan fondu līdzekļi, gan tiešie maksājumi. Saņemtas arī valsts subsīdijas par zīdītājgovīm. „Esmu izstrādājusi apmēram sešus projektus, lai saņemtu Eiropas naudu. Tomēr, līdzko var saņemt kādu naudu no ES, pakalpojumiem un materiāliem cenas dubultojas, ja ne pat trīskāršojas. Piemēram, pirms trim gadiem piena slaukšanas aparāts maksāja 160 – 200 latus, tagad 700 latus. Knapi izlienam caur adatas aci ar šo naudu. Tirgotāji grib izdzīvot uz zemnieku rēķina, bet mūsu ražotajai gaļai cena palikusi tāda pati kā pirms desmit gadiem,” atzīst saimniece.

L.Tāluma skaidro, ka, pateicoties ES maksājumiem, visa zeme tiek sakopta. Lauki tiek mēsloti un sēta speciāla zaļbarība buļļiem. Tiek sēti arī rudzi: „Buļļiem vajag zaļumus, jo no spēkbarības rodas pārāk daudz tauku. Ziemā, protams, dodam spēkbarību, bet vasarā zaļbarību.”

Saimniece apņēmīgi norāda, ka turpinās iesākto, jo laika gaitā ir izveidota saimniecība, uzbūvētas siltumnīcas, iegādāta tehnika. Iesākta ir akas rakšana, un plānots tiek iekšējā ūdensvada projekts, kam finansējums tiks saņemts no standartu sasniegšanas atbalsta pasākuma.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
62

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
101

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
53

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
124

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi