Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Jaunības eliksīrs zemene

Druva
23:00
05.07.2007
6

Zemeņu laiks palēnām iet uz beigām, jāsteidz vēl apēst iespējami daudz ogu, kas organismam un veselībai ir ļoti nepieciešamas. Ja ir iespēja, ieteicams tās sablenderēt un ielikt saldētavā, lai ziemas spelgonī atkausētu un atkal izjustu garšas un smaržas burvību.

Zemeņu vēsture ir gara. Tās bijušas vienas no pirmajām ogām, ar kurām mielojušies cilvēki. Tibetas me­dicīnā zemenes ir labs līdzeklis pret priekšlaicīgu novecošanos, jau­nī­bas un ilgdzīvošanas eliksīrs. Senat­nē dziedniekiem bijis teiciens: “Tajā mājā, kurā ēd zemenes, ārstiem nav ko darīt”. Zemenes ir vispāratzīts an­tidepresants.

Zemenes ir īsta dažādu organismam nepieciešamu vielu “noliktava”, lai gan tajās ap 90 procentu ir ūdens. Tās ir vērtīgs profilaktisks līdzeklis. Šajās ogās ir vairāk C vitamīna nekā citronos un apelsīnos. 150 – 200 grami zemeņu nodrošina C vitamīna dienas normu. Zemenes ir īpaši bagātas ar folskābi, kas svarīga šūnu attīstībai un asinsradei. Ogas ir labs asinstīrīšanas līdzeklis, tajās ir augsts dzelzs saturs, satur kāliju un karotīnu, nav daudz cukura.

Zemenes īpaši iesaka aknu un tuber­kulozes slimniekiem, tiem, kas sirgst ar mazasinību, kā arī slim­nie­kiem, kuriem ir kaulu bojājumi. Ar ze­­menēm var ierīvēties, ja ir ādas sli­m­ības. Šo uzskaitījumu varētu tur­pi­nāt.

Vēl vērtīgākas par dārza zemenēm ir meža zemenes. Tās satur dažādas organiskās skābes, dzelzi, kāliju, fosforu, kalciju, mangānu, nātrija sāli, karotīnus, tiamīnu, askorbīnskābi, ēteriskās eļļas, pektīnvielas. Pasaulē zināmas aptuveni 20 savvaļas zemeņu varietātes, bet dārza zemeņu šķirņu skaits pār­sniedz divus tūkstošus.

Zemenes var daudz ēst, taču jā­rē­ķinās, ka no šīm ogām diemžēl mēdz būt aler­ģija. Ja tās nav, veselīga būtu zemeņu kūre sešām dienām. Pir­majā dienā apēd kilogramu zemeņu (bro­kas­tīs 0,3 ki­logramus, pēc da­žām stun­­dām – 0,2 ki­lo­g­ra­mus, pus­­dienās – 0,2 ki­­lo­­gramus, va­karā atkal 0,3 kilo­gramus). Ot­rajā die­nā – divus kilogramus, trešajā un ceturtajā dienā – trīs, pie­­ktajā dienā – divus, bet sestajā die­nā – kilogramu. Šajā lai­kā ne­­drīkst lie­tot al­ko­holiskos dzē­rie­nus, sāli, cu­kuru un gaļu, minimāli jālieto piens.

Vislabāk zemenes ēst svaigā veidā, bet kādreiz der pagatavot ko interesantāku. Nav ieteicams zemenes maz­­gāt tekošā ūdenī, labāk tās uz īsu brī­di iemērkt aukstā ūdenī. Izrādās, ze­me­nes ir svarīgas ne tikai uzturā, tās var būt zīmīgas arī sapņos. Redzēt sapnī zemenes nozīmē, ka radīsies iespēja sasniegt nodomātos mērķus. Lasīt zemenes – zīme, ka dzī­vē ie­­stāsies būtiskas izmaiņas. Ja ze­­meņu ir ļoti daudz – drīzumā ļoti stipri ie­mī­lēsie­ties. Ēst ze­me­nes – sa­­ņemsiet la­bas ziņas, kas ie­p­rie­­ci­nās. Pirkt zemenes – gai­dā­mi būtiski ienākumu palie­li­nā­ju­mi.

Piedāvāju dažas receptes zemeņu desertam.

Nianse. Svai­gas, lielas un sal­­­das ze­me­nes pārgriež uz pu­sēm, uz­liek ne­­daudz pu­tukrējuma un svai­­ga ba­zilika la­piņu. Kārto ogas uz liela šķīvja.

Pildītas zemeņu puķītes. Ņem 15 lielas, stingras zemenes, 50 gramus biezpiena, divas ēdamkarotes pū­der­cukura, saldo krējumu, pipar­mēt­ru lapiņas. Zemenes nomazgā un nogriež kātiņu. Katru zemeni uzmanīgi vairākkārt iegriež, atstājot ap­mēram centimetru no pamatnes, lai veidotos zieda forma. Biez­pie­nu sa­maļ, pieliek pūdercukuru, sa­pu­totu saldo krējumu, samaisa, masu ie­­spiež zemeņu viducī, līdz ie­grie­ztās maliņas atveras. Katrai ze­menei virsū uzliek piparmētru la­pi­ņu.

Vienkāršais deserts. Ņem 400 g zemeņu, 200 g biez­pie­na, 150 ml sal­dā krējuma,50 g pū­der­cukura, rī­vē­­tu apelsīna miziņu. Ze­­menes no­mazgā, pārgriež uz pu­sēm un liek saldā ēdiena trau­ciņos. Biezpienu samaļ un sa­mai­sa ar saldo krējumu. Ar biezpie­na masu pārklāj zemenes, pārkaisa ar pūdercukuru un rīvētu apelsīna miziņu.

Ja ciemos iecerēts aicināt iemīļoto, var pagatavot īpašas zemenes. Zemenes mīļotajiem. Pirmā versija: zemenes pārlej ar liķieri, apmēram uz 10 stundām ieliek ledus­skapī. Pēc tam ūdens peldē izkausē šokolādi. Zemenes pa vienai izņem no liķiera un iemērc izkusušajā šokolādē. Kad šokolāde sastingusi, zemenes kārto saldumu traukā.

Otrā versija: zemenes apkaisa ar cukuru un sarīvētu citrona miziņu, stundu tur ledusskapī. Tad apslaka ar vīnu, konjaku vai liķieri. Var izmantot visus trīs dzērienus, sanāks kaut kas līdzīgs „Prozīt” kolekcijai. Pirms pasniegšanas garnē ar putu­krējumu. Lai labi garšo!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
62

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
101

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
54

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
124

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi