Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Konservēšana kā dzīvesveids

Druva
23:00
09.07.2007
9

“Tīrummagonu” dārzā aug gandrīz visi augļu koki un krūmi. Kā jau Zosēnos, kur ziemās fiksē zemāko gaisa temperatūru valstī, plūmes un ķirši te mēdz arī izsalt, bet, ja pārziemo, tad galdā ceļ pat vīnogas.

“Tās vienīgās lietojam svaigā veidā, bet visas pārējās ogas meita liek burkās. Recepšu viņai ir daudz,” sacīja māju vecā saimniece Melānija Sietiņa, bet meita Mārīte palūdza bērniem no pagraba uznest zemeņu, ķiršu, plūmju un kabaču kompotu, arī sēņu krājumus – beciņas un cūcenes marinādē, baltās sēnes kopā ar burkāniem un gurķus, kas marinēti, kā ierasts, un likti salātos.

“Nu, kas vainas ziemā pie kartupeļiem? Man jau liekas, ka mēs kā visi sievieši laukos dzīvojam! Kas tad būtu, ja nekā nedarītu,” sprieda Melānija, bet Mārīte neslēpa, ka ievārījumu vārīšana, konservēšana, skābēšana un marinēšana ir viņas sirds lieta.

“Nav jau tā, ka salātus vai ievārījumu nevarētu veikalā nopirkt. Bet es no kādiem 16 gadiem katru vasaru esmu pie plīts! Vēl jau nav ne gurķu, ne tomātu. Kad sākas tie, tad virtuve un priekštelpa ir pilnas ar burkām. Un mājās tik karsts, ka man lūdz, lai to raušanos līdz diviem naktī reiz izbeidzu,” tā Mārīte Sietiņa un neslēpj, ka vasara ir viņas mīļākais laiks gadā. Mārīte ir skolotāja, atvaļinājums iekrīt vasarā, tad var doties ogot arī.

“Man patīk uzmest grozu rokā un iebrist mežā. Tur ir tāds miers! Bet šogad gan kļuvu tāda tramīga, jo čūskas redzēju. Nezinu, vai pati vairs siltajā laikā iešu, bet bērnus nekādi uz izcirtumu nevar laist,” sacīja Mārīte. Mazais Alvis, Ralfs un divas Lauras slavē mammu par garšīgajiem ievārījumiem un joprojām atzīstas, ka nav nekā labāka par pankūkām ar svaigu zapti, bet Mārīte priecājas, ka šī vasara viņai atnākusi mierīgāka nekā iepriekšējās.

Pirms diviem gadiem viņa audžuģimenē pieņēma Alvi, Ralfu un Lauru, un domāja, ka kopā ar bērniem pavadīs vasaru, tad rudeni, bet pienāca ziema. Mārīte saprata, ka bērnu bioloģiskie vecāki uzvedību nemaina un ka mazie iemīļojuši viņu, Mārītes pieaugušo meitu un veco mammu. Mārīte saprata, ka vēlas būt mamma arī trim maziem žiperiem. Taču tobrīd mazliet novilcinājās ar aizbildnības dokumentiem, un bērnus iekāroja ārvalstu adoptētāji. “Druva” jau rakstīja, ka Mārīte cīnījās par bērnu palikšanu Latvijā un nevēlējās, lai viņi nonāktu kādā itāļu ģimenē. Bija pat tiesa. Uzklausot bērnu vēlēšanos palikt “Tīrummagonās”, Mārīte kļuva par aizbildni. “Tie ir mani bērni, un punkts. Es ļoti no šīm runām, pārdzīvotā esmu nogurusi. Mēs tiešām kopā esam laimīgi.”

Pa vasaru pie Mārītes dzīvo vēl viena audžumeitene, kuras vecmāmiņa apsolījusi jau rudenī mazo Lauru pieņemt atpakaļ savā ģimenē. Mārīte saka, ka viņa vienkārši izpalīdz, jo bērniem, tāpat kā pieaugušajiem, pienākas saulainajā gada laikā uzkrāt visu labo, spēku un vitamīnus, kas izdodas dziļos laukos, kur netraucē ikdienas steiga.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
62

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
101

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
54

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
124

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi