rajona zemnieku apvienības izpilddirektore
Jūnija sākumā Latvijas lauksaimnieku pārstāvji devās braucienā uz Igauniju, Veru rajonu, lai iepazītu kaimiņu pieredzi. Igauņi izveidojuši sistēmu, kas palīdz lopkopības saimniecību kopējiem tikt atvaļinājumā vai izbraukumā, proti, darbojas aizvietotāju dienests. Iecerēts veidot līdzīgu pilotprojektu arī Latvijā.
Lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas rosinājušas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram veidot sistēmu, kas dotu saimniekiem iespēju nodrošināt saimniecības nepārtrauktu darbību arī viņu prombūtnes laikā, saņemot apmācītu aizvietotāju pakalpojumu. Aptauja liecina, ka Latvijā ir pieprasījums pēc šāda atbalsta. Atsaukušās aptuveni 100 piena lopkopības saimniecības, kas labprāt izmantotu atvietotāju pakalpojumus.
Atvietotāju darbību Igaunijā koordinē rajonu lauksaimnieku apvienības, kas vienlaikus ir gan sabiedriskās organizācijas, gan lauksaimniecības konsultāciju biroji.
Harju apriņķa zemnieku apvienības priekšsēdētājs Agu Katsi stāstīja, ka aizvietotāju programmas ieviešana Igaunijas saimniecībās notiek lēni, pamazām iegūstot lauksaimnieku uzticību. Aizvietotāji, kā liecina Igaunijas prakse, parasti tiek izmantoti saimniecībās, kur ganāmpulkā ir 20 – 40 govis. Zemnieki gan atzīmē, ka projekts ir novēlojies, jo 15 gadus lopkopības saimniecībās saimnieki ir strādājuši bez brīvdienām, un jaunā paaudze, pieredzējusi smago darbu, dodas uz pilsētu. Igaunijā izmantota Somijas pieredze, kur jau ilgstoši arī nelieliem un vidējiem lopkopībā nodarbinātajiem zemniekiem ir iespēja izmantot atvaļinājumu un brīvdienas.
Pirms desmit gadiem somu zemnieki Igaunijā meklēja aizvietotājus, tādēļ te tagad ir lauksaimnieki, kuri guvuši konkrētu pieredzi kaimiņvalstī. Arī Igaunijā uzsākts lauksaimnieku atvietotāju projekts, ko atbalsta Eiropas Sociālais fonds, Equal programmas ietvaros sadarbojoties ar Igaunijas Labklājības ministriju. Egual programmas īstenošanas gaitā līdz 2008. gada rudenim Igaunijā paredzēts sagatavot ap 80 aizvietotāju. Projekta gaitu koordinē piecas lielākās reģionālās zemnieku apvienības.
”Kaleva Kann” saimniecībā Rauges pašvaldībā ir apmēram 70 ha lauksaimniecības zemes, ap 40 ha labības, 20 slaucamas govis, ar vidējo izslaukumu virs 6000 kg/gadā, tā sniedz tehnikas un kaltes pakalpojumus apkārtējiem lauksaimniekiem. Saimniecība, kurā saimnieko tēvs un dēls, aizvietotāja pakalpojumus izmanto regulāri, saimnieki ir apmierināti ar viņas darbu.
2003. gadā aizvietotāju projekts uzsākts divos nelielos kaimiņpagastos Dienvidigaunijā – Raugē un Hānjā. Sākotnēji pēc aptaujām noskaidrojās, ka aizvietotāji vajadzīgi apmēram desmit zemniekiem.
Ļoti ilgi zemnieki diskutēja par prasībām aizvietotājiem, par veicamo darbu apjomu, laikietilpību, darba apstākļiem. No Somijas igauņu zemnieki pārstrādāšanai aizguva aizvietotāju programmas metodiku, dokumentācijas paraugus. Rezultātā atbalsts aizvietotāju mācībām saņemts no Zemkopības ministrijas. Aizvietotāju algošanai iemaksas veic pagastu pašvaldības no sava budžeta un zemnieku saimniecības, kuras izmanto pakalpojumus. Pēc sludinājuma avīzē pieteikušies trīs potenciālie aizvietotāji, lauksaimniecības tehnikumā notikušas mācības, kā arī prakse saimniecībās, kuras vēlējās aizvietotājus.
Igauņu lauksaimnieki atzīst, ka ļoti svarīgi ir uzticēties un aizvietotāju uzskatīt par līdzvērtīgu, neuzkraut pārmērīgu slodzi un atbildību. Saimnieki norāda, ka govs taču var saslimt arī paša saimniekošanas laikā, tāpat var būt negadījumi ar piena kvalitāti. Svarīgi, lai aizvietotājs paveic pamatuzdevumu – izslauc un pabaro dzīvniekus. Aizvietošanas laiks vienā saimniecībā mēdz būt līdz piecām dienām pēc kārtas. Savlaicīgi tiek veidots aizvietotāja darba grafiks.
Lindenbergu saimniecībā, kas atrodas Taudsa ciemā, ir 23 govis. Saimniece priecājās par programmu, un mēnesī šos pakalpojumus izmanto četras līdz sešas dienas. Ja līgumā aizvietotājam ierakstīti stingri noteikumi par atbildību, dzīvnieka saslimšanu, tad vajagot noteikt arī lielāku algu, viņa vērtē. Savukārt Tīna Piika kopj savu nelielo saimniecību ar pāris govīm, dažām aitām, audzina skolas vecuma bērnus un strādā par atvietotāju. Viņa atzīst, ka slodze ir pietiekama, un darbs viņu apmierina, jo darāmā izvēle laukos nav liela.
Vidēji zemnieku saimniecības atvietotājiem maksā ap 30% no darba samaksas, t.i., nodokļu daļu no kopējām aizvietotāja izmaksām. Zemnieku saimniecības daļējā iemaksa par vienu atvietošanas darba dienu ir apmēram desmit lati. Aizvietotājam tiek atmaksāti arī transporta degvielas izdevumi, lai nokļūtu darba vietā.
Somijas aizvietotāju darbu koordinē pašvaldības, turklāt, ja vienā pagastā aizvietotāja nav, iespēja to sarunāt arī no kaimiņpagastiem. Somijā aizvietotāji gadā strādā apmēram 50 nedēļas. Somijā gan saimniecību lopi, gan atvietotāja darbība tiek apdrošināta, taču Igaunijā šādas apdrošināšanas nav. Igauņi aprēķinājuši, ka 20 govju apdrošināšanas gada izmaksas ir tikpat lielas, cik vienas govs cena. Lauksaimnieki atzīst, ka reizi 10 gados gadās, ka ar lopu notiek negadījums, bet ikdienā viņi tomēr paļaujas uz veiksmi.
Komentāri