Pāris guļbūves un pamati pirtiņai, dīķis, seni ozoli un ābeles, tik kuplas, par kādām stāsta vien pasakas un teikas, mauriņš, kuru nomaina ziedošs āboliņš. Tādu ainavu iespējams ieraudzīt nevis plašā lauku sētā, bet Cēsīs, vecās Blusu muižas teritorijā, kur saimnieko Zēlu ģimene.
Pirms septiņiem gadiem dēls Salvis izplānojis, kāda uz vecmāmiņas dāvinātās zemes sliesies dzīvojamā māja, kur atradīsies garāža, kur saimniecības telpas. Ģimenes māja, kurai nav nosaukuma, bet ir adrese – Cēsis, Meža iela 2, tagad ir miera osta Salvim, viņa vecākiem un radiem.
“Man patīk atjokot, kad cilvēki vaicā, kāpēc tik plaši, kāpēc viss no koka. Es saku – ja mums būtu gāzbetona fabrika, tad māja būtu no tā, bet mums ir mežs, to izstrādājot, tiekam pie baļķiem un kokmateriāliem. Te viss ir pašu rokām izdarīts un saveidots,” sacīja Salvis Zēla, kurš sameistarojis arī kārtīgu koka galdu un solus ābeles paēnā, kurš izdomājis, ka sētā jābūt akai ar vindu, kurai gan ir simboliska nozīme, bet izskatās vairāk nekā labi. Salvis izcirtis arī koka bekas, bet ozola celmu atvedis no vietas, kur koks nozāģēts, bet celms būtu sacirsts malkā.
“Tagad mums ir arī kārtīga norāde uz mājām,” noteica Salvis, bet viņa mamma Dzidra, kura dzīvo līdzi katram paveiktajam un ieplānotajam darbam, mudināja aplūkot vietu, kur jau pavisam drīz sliesies lauku pirtiņa. Blakus tai būs ceriņu krūmu rinda un koši apstādījumi dīķmalā.
“Tas ir tik jauki, ka mums ir savs pagalms. Tik plašs! Es varu tajā justies pavisam brīvi. Ieraudzīt vietu, kur prasītos pēc kāda koka vai krūma, un to iedēstīt, lai aug!” stāstīja Dzidra Zēla un norādīja uz kastaņu, zelta vītolu, pīlādzi, kas jau iekārtojušies sētā, kuru apvij zedeņu žogs.
“Pie mums dzīvo arī meža pīles, šogad 12 mazos izperēja un izaudzēja. Gar dīķi staigā stārķis, un no svešiem nemūk mūsu Piča. Tas ir tas runcis, kurš grib fotografēties un grozīsies acu priekšā, līdz ciemiņi aizbrauc,” nosmej Salvis, kurš putnus un dzīvniekus raksturoja tik precīzi, it kā labi pazītu to dabu.
Šis stāsts būtu mazliet nepilnīgs, ja nobeigumā nepastāstītu, ka Salvis ģimenes māju būvē no darba brīvajā laikā. Strādā viņš valsts policijā, kaut viņa pirmā izglītība un interese bijusi par veterinārmedicīnu, bet būvēšanas prasmes un spēja- koku rokās locīt kā mālu, lai taptu skaistākais rezultāts, esot asinīs no tēva puses.
Komentāri