“Lauki paliek tukši! Jaunie tikai uz pilsētām,” tā bieži dzird pagastos runājam, bet Lidijas Troiņikovas ģimenē iegadījies citādi. Meitas ģimene kādu laiku padzīvojusi Ogrē, strādājuši Rīgā un Pierīgā, bet sadomājuši, ka burzma un dārdzība kļūst neciešama, tāpēc vecāku māja Mārsnēnu pagasta centrā tagad pārtop par divstāvu celtni, kurā turpmāk dzīvos jau trīs paaudzes.
“Nemaz nezinu, vai jau priecājos! Man nepatīk, ka uz darbu būs jaunajiem jābraukā. Znotam tagad jāstrādā pie Saulkrastiem, meitai Cēsīs. Lai gan saka jau, ka visi jaunie tā tagad dara,” sprieda Lidija Troiņikova, tajā pašā laikā sarunājoties ar mazbērniem, kuriem daudz darāmā lauku mājās, un jautājot, cik tālu ar darāmo tikuši būvnieki.
“Daudz jau darām pašu spēkiem, bet galvenais, lai līdz rudenim māja zem jumta. Tad pa iekšu varēs lēnāk kārtoties. Par ko man patiešām prieks, ka ziemā te nebūšu viena un nebūs tik izšķērdīgi jādzīvo, jo traki ir visu māju kurināt, lai sildītos vienā istabā. Tagad māja būs cilvēku pilna,” tā Lidija un piebilda, ka lauku miers ir labs, ka nekad nav garlaicīgi. Tajā pašā laikā viņa atceras darba gadus, kad strādājusi Mārsnēnu pienotavā, jaunībā Ogres trikotāžas fabrikā, un saka, ka viņa labi zina, kā ar zemi un lopiem tikt galā, bet sirds lieta ir darīt darbus, kur vairāk sarunas un attiecības ar cilvēkiem.
“Joprojām strādāju skolā par apkopēju. To pensijas laiku jau aizvien attālina, tā kā nemaz nezinu, kad varēšu būt tikai mājās sēdētāja. Godīgi sakot, man pa vasaru patīk arī paslinkot. Atpūsties tā, ka kaut brīdi varu nedarīt neko,” tā Lidija un ar mazdēliem Kristianu un Markusu, kuri bija uzkarsējuši kraukšķīgu popkornu, devās skatīties televizoru.
Komentāri