Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte Anita Trūpa Lauku dienā, kas pagājušajā nedēļā notika Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā, vērtēja, ka šis gads ir kultūraugu slimībām un kaitēkļiem pārbagāts.
Ļoti lielas graudaugu platības inficētas ar miltrasu, visvairāk tā izplatījusies ziemājos, tīklplankumainība izplatīta vasaras miežos, baltā puve rapšos un Kolorādo vabole kartupeļos. A.Trūpa norāda, ka lapu slimības bijušas arī pagājušajā gadā, taču miltrasa gan nav bijusi tik plaša un nav izplatījusies tik agri.
Ar miltrasu inficēti 25 – 90% rudzi, 6 – 80 % ziemas kvieši, 8 – 55% vasaras kvieši, 2 – 45% vasaras mieži, 2 – 26 % auzas. Turklāt auzās īpaši izplatīties sākusi auzu vainagu rūsa. Ļoti labvēlīgi miltrasas izplatībai bija laika apstākļi iepriekšējā gada rudenī: „Mitrs un vēss laiks slimībai patīk, un tā progresē. Miltrasa izveidojās rudenī, pārziemoja un pavasarī sāka attīstīties, tādēļ sējumus vajadzēja miglot. Domāju, ka tagad jau vairs neko nevar darīt. Jāmiglo, līdzko parādās slimība, tomēr jāizvērtē katra situācija. Slimība var parādīties, bet, ja nebūs labvēlīgi laika apstākļi, var neattīstīties.”
Ziemājos raksturīga arī plankumainība. Ziemas kviešos pārsvarā ir dzeltenplankumainība un pelēkplankumainība. Pelēkplankumainība inficējusi vidēji 48% rudzus, 68% kviešus un 22% vasaras kviešus. Dzeltenplankumainība inficējusi vidēji 62% ziemas kviešu, turklāt tā strauji progresē, un A.Trūpa pat pieļauj, ka pēc pāris dienām tā varētu sasniegt 80%. Vasaras kviešos dzeltenplankumainība ir tikai 18%. A.Trūpa uzskata: „Vasarājus varētu vēl miglot, bet ziemājus gan nav jēgas, jo vārpas jau gatavojas.”
Miežu slimības – tīklplankumainības pirmās pazīmes parādījušās jau maijā, taču jau 13. jūnijā augi bija inficēti no 10 līdz pat 100%: „Iespējams, laukos, kuros bija maksimāli daudz inficēto augu, nebija kodināta sēkla. Svarīgi arī, lai rudenī būtu veikts kvalitatīvs arums. Tas ir kvalitatīvs tad, ja, augsni uzarot, virspusē nav redzami rugāji. Ja augu atliekas nesadalās, slimība uz rugāju galiem paliek un var saglabāties divus gadus.
Arī miežu šķirnei ir ļoti nozīmīga loma, jo ir pret slimību izturīgas un mazāk izturīgas.” A.Trūpa novērojusi, ka, piemēram, ‘Anabella ‘slimo ar brūnplankumainību, bet ar tīklplankumainību minimāli. Tomēr nav tādu šķirņu, kuras būtu izturīgas pret visām slimībām.
Rapsim postošākā slimība šogad ir baltā puve, kas ziemas rapša laukos parādījusies 30. maijā, 4. jūnijā inficēti bijuši jau vidēji 34 – 50% augu stublāji. Vasaras rapša sējumos tā parādījusies 20. jūnijā un attīstījusies lēni, pašlaik inficēti līdz 8% augu. Rapšos attīstās arī sausplankumainība un pelēkā puve, kas veicina pāksteņu plīšanu un sēklas izbiršanu. Iepriekšējos gados rapši migloti pret spīduļiem, dažreiz pret spradžiem, tagad A.Trūpa prognozē, ka tas būs jādara arī pret slimībām: „Šogad vairs nav vērts miglot, bet nākamgad tas noteikti būs jādara. Slimība augsnē var saglabāties apmēram septiņus gadus, tādēļ, līdzko iesēsim rapsi, tas atkal tiks inficēts.
Būtiski ir ievērot augu maiņu. Problēmu būtu mazāk arī tad, ja rapsi vienā laukā varētu sēt ik pēc septiņiem gadiem.”
Kartupeļos visā Latvijā būtiskas problēmas ir Kolorādo vabole un lakstu puve. A.Trūpa prognozē, ka jūlija beigās, augusta pirmajās dienās no augsnes iznāks jauna Kolorādo vaboļu paaudze, tādēļ kartupeļu lauki būs jāmiglo no jauna, īpaši tad, ja netika nomigloti kāpuri.
Laukos, kur to izdarīja, iespējams, atkārtoti miglot nebūs nepieciešams.
„Arī kartupeļus vajadzētu sākt kodināt pret baltkāju un melno kraupi. Tad nebūs arī dīgstu puves. Taču būtiski, lai gan graudaugu, gan kartupeļu sēklas tiek kodinātas ar pareizo kodni. Vajag izvērtēt, ar ko augs šogad slimojis, kodne jāizvēlas atbilstoši šīm slimībām,” skaidro A.Trūpa.
Komentāri