Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Domas, vārdi dzīvo cauri laikiem

Sarmīte Feldmane
00:00
24.11.2019
7
Skalbe Vecpiebalga 1

Latvijā un īpaši Vecpiebalgā šis ir Kārļa Skalbes gads. Uz muzeju “Saulrietos” šovasar devušies daudzi, arī skolēni projektā “Skolas soma”,
baznīcā koncertā izskanējusi viņa dzeja. Pagājušonedēļ Vecpiebalgas bibliotēkā tika atvērts K.Skalbes “Mūža rakstu” 8. sējums.

“Kāpēc mums vajadzīgs Kārlis Skalbe, kāpēc viņu aizvien lasa? K. Skalbe ir patiesa latviskuma simbols. Viņš uztur spēkā sapni par ideālo Latviju, viņš pateicis, ka tas ir iespējams, viņš runāja par Latviju, kad tā bija tikai tāls sapnis. Viņš runāja, kad Latvija bija no sapņa vērsusies ikdienā, viņš atgādināja par to, kad tā bija zaudēta,” sacīja muzejniece Ilona Muižniece.

K.Skalbes dzeja, pasakas izdotas daudzos krājumos. Tagad lasītājiem nodots kopoto rakstu astotais no 12 iecerētajiem sējumiem. Tie būs ceturtie dzejnieka kopotie raksti. Pirmie iznāca 20.gadu beigās, tad 30.gadu beigās, bet trešie trimdā.

“Tas, kā mums veicies ar K.Skalbes kopoto rakstu izdošanu, raksturo šodienas latviešu literatūras situāciju,” atzina literatūrzinātniece Ausma Cimdiņa. Pirmos piecus sējumus no 2001. līdz 2007. gadam izdeva izdevniecība “Elpa”, nākamos divus pēc piecu gadu pārtraukuma “Man­sards”. Tagad pēc četru gadu pārtraukuma to apņēmusies izdarīt biedrība “Domas spēks”, kas izdod nekomerciālus izdevumus.

“Svarīgi, lai būtu apkopots un publicēts viss, ko uzrakstījis K.Skalbe,” uzsvēra apgāda vadītājs, Saeimas deputāts, vecpiebaldzēns Aleksandrs Kiršteins.

“Mūža rakstus” sastādījis literatūrvēsturnieks Ilgonis Bērsons. Viņš izvēlējies kopotajiem rakstiem ne tik pierastu veidu. Katrā sējumā ir noteiktos gados ne tikai K. Skalbes uzrakstītais, arī viņa kā deputāta runas Satversmes sapulcē un Saeimā. Lasāmi dzejoļi, pasakas, raksti, kas tapuši 1922., 1923., 1924. gadā, arī “Mazās piezīmes”. Turpat arī biogrāfiskie fakti par šiem gadiem.

“Ir arī nejauši atradumi, iespējams, pats K.Skalbe tos aizmirsis. Neliels prozas darbs “Masku balle”, viens dzejolis, kas bijis publicēts Augusta Brakša veidotajā mācību grāmatā. Arī šausmu pasaka, ko atradu, izlasot Kārļa Krūzas rakstīto, K.Skalbem bijis arī pseidonīms Kalēju Kārlis,” atklāja I.Bērsons un piebilda, ka dažu gadu dzejnieks uzrakstījis ļoti maz, tikai septiņus dzejoļus, bet vidēji gadā ap 30.

“Jaunā paaudze bieži vien saka, kas K.Skalbes dzejā tāds īpašs – ir vienkārši vārdi, atskaņas -, bet dzejā ir zemteksts, kurā katrs var ielikt savas emocijas,” teica literatūrzinātnieks I.Bērsons.

A.Cimdiņa atgādināja, ka Zenta Mauriņa rakstīja: “Dzejnieks var būt tikai tik liels, cik liels ir viņa lasītājs.” “Kultūras cilvēkiem ir divas spējas – pateikt, lai, cik tas būtu neērts, iet pret straumi un pateikties. K. Skalbe pateica un pateicās. Kaut vai nekrologā Aspa­zijai: “Aspazijas dzeja ir cīņā sau­ciens un mierinājums tautai grūtā brīdī.” Tikpat labi tas var būt teikts par K.Skalbi. Viņš ir tautā sakņots un tautā plaši atbalsots dzejnieks,” sacīja A.Cimdiņa un atzina, ka K.Skalbes nozīme ārpus literārās telpas nav novērtēta. Viņš sabiedrībā veidojis politiskās domāšanas kultūru un intelektu­ālās diskusijas par cilvēciskās dzīves jēgu un latviskās identitātes jautājumiem.

A.Kiršteins atgādināja, ka K.Skalbe ir ne tikai Brīvības pieminekļa uzraksta “Tēvzemei un Brīvībai” autors, bet arī lata tēvs: “1922.gadā Satversmes sapulces runā viņš saka: “Šiem naudas gabaliem jāiznes Latvijas vārds pasaulē. Ja mēs dosim šiem naudas gabaliem svešu vārdu, tad tie popularitāti mums radīt nevarēs. Mums jādod tautai tāds naudas vārds, ko tā izrunājot mēli nesalauztu. Tāds vārds nebūs franks. Tāpēc lieku priekšā mūsu naudas vienības – lielāko nosaukt par latu, mazāko par grasi. Grasis arī nav latviešu vārds, tomēr tas ir tautai dzīvs, un es domāju, ka to varētu pieņemt.”

Simts gados Latvijas politikā nekas nav mainījies. Tās pašas problēmas ir palikušas. Toreiz secināja, ka mūsu izglītība nekur neder. K.Skalbe teica: “Izglītība novirza jaunatni no dzīves. Vi­dusskola māca šo un to, un tās programma ir pārpildīta ar visādām jaunām zinībām un galu galā neiemāca neko, kā tikai lasīt, rakstīt un rēķināt.” Saeimā tāpat kā tagad tika spriests par latgaliešu valodu, un dzejnieks teica: “Kun­gi, nav divas valodas, ir viena latviešu valoda. Mēs prasām no jums, latgalieši, ja jūs sevi patiesi uzskatiet par latviešiem, lai jūs prastu valsts valodu cienīt. Mums it tikai viena valoda, un tā ir latviešu valoda, un tā mums visiem jāmācās un jāciena. Mēs lūdzam mūs neapgrūtināt ar tādām blēņām, nepūlaties iestāstīt, ka bez vienas latviešu valodas ir vēl cita. Tā ir izloksne, tāpat kā pastāv vēl daudzas mūsu tautā. Mums valoda ir jāapvieno, jo, ja mēs apvienojamies administratīvi, tad arī jāapvieno valoda. Valsts valoda ir mūsu literatūras valoda, un tā mums jāciena.” Tāpat notiek diskusijas par valsts aizsardzību, attiecībām ar Krie­viju,” pārdomās dalījās A. Kirš­teins un piebilda, ka arī tagad tiek runāts, kā tad pareizi jāsauc kaimiņi – lietuvieši vai leiši, K.Skalbe lietojis vārdu leitēns.

Mēs pazīstam Kārli Skalbi – zinām viņa dzīvesstāstu, literāro daiļ­radi, devumu kultūrā. Arī viņa 140. dzimšanas dienā dzejnieka un politiķa atstātajā mantojumā varam atklāt šodien aktuālo, ikdienā svarīgo.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi