Ceturtdiena, 18. decembris
Vārda dienas: Kristaps, Kristofers, Krists, Klinta, Kristers

Pirmie pēckāzu mirkļi un sajūtas

Druva
23:00
10.08.2007
24
8lp Jaunais Paaris

Tā jau saka – vasara un rudens ir kāzu laiks. Pie tam runā, ka īpaši šis ir kāzu gads.

Jāatzīst, ka arī „Druvai” šis zināmā mērā ir kāzu gads, jo laulības ostā šogad iestūrējuši jau divi kolēģi.

Pagājušajā nedēļā pie vīra izgāja korespondente Māra Majore. Pavadīta jauka, balta un mūžam neaizmirstama diena – kāzu diena.

Šoreiz ļāvu Mārai runāt, ne rakstīt, un viņu abu ģimenes dzīves ceturtajā dienā tikāmies viņu dzīvoklī uz nelielu sarunu par jaukāko un neaizmirstamāko dienu abu kopdzīvē. Nu jau man pretim sēdēja precēts pāris Māra Majore – Linē un Ingus Linē.

– Kā jūtaties pāris dienas pēc savām kāzām? Māra: – Es neteiktu, ka kaut kas ļoti mainījies. Esam laimīgi un dzīvojam tālāk. Ingus: – Mēs vakar tieši par to runājām. It kā nekas nemainās – ne ārēji, ne iekšēji, bet tomēr kaut kas ir citādāk. Varbūt klāt nākusi sociālā loma. Māra: – Tas gan. Iepriekš, kaut kur aizejot un stāstot par mums, bija jāsaka: mans draugs… nu gluži kā pamatskolā. Bija tā jocīgi. Tagad droši varu teikt – mans vīrs. Ingus:– Jā, mainās tas, kā sabiedrība uz mums tagad raugās, bet ne pašu attiecībās. Dažkārt dzirdēts, ka pēc kāzām pāra attiecībās viss izmainās. Vīra rīcībā parādās visatļautība – var vēlu nākt mājās un domāt, ka nu sieva tāpat nekur vairs nespruks. Bet tas noteikti nav mūsu gadījums (smejas). Māra: – Mēs jau gandrīz sešus gadus esam kopā un viens otru esam iepazinuši līdz sirds dziļumiem. Domāju, ka nekas krasi mūsu dzīvē nemainīsies – Ingus tāpat vakaros turpinās iet skriet, es rakstīšu… viss turpināsies. – Ko domājat par laulību līgumu? Vai slēgsiet to? Ingus: – Mums nav ko dalīt. Māra: – Tas, kas mums jau ir – kredīts, mašīna – jau ir sadalīts. Ingus:– Domāju, ja ir divi pieauguši cilvēki ar normālām attiecībām, tad jebkurā dzīves situācijā visu bez līgumiem spēj izrunāt un sadalīt. Ja tev vairāk vajag ledusskapi, bet man veļasmašīnu, tad ņem! Ja viens uzskata, ka viņam vajag visu, tad, Dievs ar tevi, ņem visu. Bet katrs jau dzīvojam ar savu sirdsapziņu līdz mūža beigām. Māra: – Ir skumji, ja dzīvē pienāk mirklis, kad jāsāk dalīt manta. Taču šajā mirklī atcerējos vienu no pirmajām kartītēm, ko man uzdāvināja Ingus. Tajā bija rakstīts – lai cik arī ilgi mūsu attiecības ilgs, mēs kaut ko tajā laikā būsim iemācījušies un guvuši viens no otra. Un te nu mēs esam. – Kāzu gatavošanās drudzis jau ir aiz muguras. Kā pašiem šķiet, vai viss bija, kā sapņots un plānots? Ingus: – Man ļoti svarīgi bija mūsu viesi. Lai ne tikai mums, bet arī mūsu viesiem šī diena būtu svētki un atpūta. Viesu bija daudz, kāzas nebija ļoti tuvs un intīms pasākums, taču dzīvē tā iekārtots, ka visbiežāk radi un draugi sanāk kopā kāzās un bērēs. Mums šī diena bija jauka un balta, jo mūsu viesiem tā arī bija tāda. Bet neliels stress jau bija. Jo nodrošināt to, ka 85 cilvēki jūtas labi, nav viegls darbiņš… Māra: – Kādam varbūt liekas – kāpēc vajag tik milzīgu pasākumu? Kāpēc mēs divatā nepalikām, kāpēc kaut kur divatā neaizbraucām? Kāpēc bija jāizdod tik liela nauda, lai visus pabarotu un uzņemtu?!

Un tad man liekas tā, ka mēs visu mūžu varēsim būt divatā un abi kopā ceļot pa pasauli, bet šajā dienā gribējās būt kopā ar visiem mīļajiem un tuvajiem. – Nezinu, kā puiši, bet meitenes jau bērnībā sapņo par savu kāzu dienu. Vai var teikt, ka bērnības sapņi piepildījušies? Māra: – Šķiet, ka tā jau arī bija. Par spīti dažādām nelielām ķibelēm bija gan baltā, skaistā kleita, gan vizināšanās ar zirdziņu. Bija skaista baznīca un svētsvinīguma sajūta, kad abi kopā iegājām dievnamā un visi uz mums ar mirdzošām acīm lūkojās. Bija romantiski un skaisti. Ingus: – Kas attiecas uz mani, jāsaka, ka zēni drīzāk kaut kādā posmā sapņo par to, ka vieni paši dzīvos mežā zaru būdiņā un nebūs ne sievas, ne bērnu. Tāds indiāņu vecumposms. Par kāzām gan nesapņoju. Māra:– Sievietes parasti sapņo par to, ka būs vīrs, bērni un māja, bet vīriešiem, šķiet, dažkārt laulība pat ir bieds. Ingus: – Jā, dzirdēts sakām – tu vairs neesi brīvs, jo esi precēts vīrs. Bet cilvēks brīvs nav situācijā, kad atrodas ieslodzījumā. Par laulībām jāsaka, ka tie ir divi brīvi cilvēki, kuri aiz brīvas gribas savienojuši ciešāk savas attiecības. Mēs neesam izolēti, un mūsu attiecības ar citiem cilvēkiem turpināsies. – Vai svinēsiet savas kāzu gada jubilejas? Ingus: – Mēs par to jau runājām, šķiet, nākamajā dienā pēc kāzām, ka paņemsim tos pašus muzikantus, noīrēsim svinību telpu un visus mīļos aicināsim uz nelielām svinībām. – Kāpēc gadadienas nepieciešamas? Māra: – Mēs pārāk daudz strādājam un esam ar sarauktām pierēm. Dzīvē vajag kaut ko skaistu, vajag pabūt kopā ar mīļiem cilvēkiem. Ik pa laikam nepieciešams smelties pozitīvas emocijas, lai varētu turpināt darboties. Ingus: – Kāzas un kāzu gadadienas ir un būs mūsu kopīgie svētki. Tās nav mūsu katra dzimšanas vai vārda dienas. Šī diena vienmēr būs mūsu diena. – Ko no šīs baltās dienas vēlaties mūžam saglabāt? Ingus: – Laikam jau atkal teikšu, ka to kopābūšanas sajūtu ar visiem mīļajiem. Tā jau saka – vienīgā greznība šajā dzīvē ir cilvēcīgas attiecības starp cilvēkiem. Man līdzcilvēki ir svarīgi. Un, protams, visas pozitīvās atmiņas stiprina grūtos brīžos. Kā saka – atmiņa pat ziemā rozi spēj uzplaucēt. Māra: – Atminēties šīs dienas burvību, emocijas un vasaras smaržu. Atcerēties mirdzumu, kurš bija pašu un viesu acīs. Ingus: – Kāzās apņēmos atcerēties, ka mīlēt ir darbības vārds, kurš prasa aktīvu cilvēka līdzdalību. Nevar vienkārši dzīvot un gaidīt, ka mīlestība pati no sevis būs manī vai otrā cilvēkā. Tikai filmās ir mūžīga mīlestība. Dzīvē nekas no nekā nerodas. Pie attiecībām ir jāstrādā, un mīlestība nav lietvārds, nemainīga lieta, kas dzīvē ir un paliek nemainīga. Pie tā ir cītīgi jāstrādā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
66

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
345

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
62

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
46

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
133

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
107

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi