Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Par gleznošanas noskaņojumu, mūziku un beļģu skolu

Druva
23:00
07.09.2007
5

Pirmo reizi Cēsīs, galerijā „Dūja”, savas gleznas rāda Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas datordizaina fakultātes asociētais profesors Andrejs Rozenbergs.

1961. gadā viņš beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas gleznošanas nodaļu. Tas bija laiks, kad glezniecība vēl izteikti iedziļinājās klasiskās mākslas atstātajā mantojumā. Varbūt tāpēc profesora darbos atplaukst gaismēnas no Rembranta un krāsu košums no latviešu glezniecības klasikas.

„Nevaru lepoties ar daudzām personālizstādēm,” saka mākslinieks. „Vairāk esmu izstādījies kopā ar citiem latviešu gleznotājiem. Pirmo reizi izstādē piedalījos 1959. gadā, būdams vēl Mākslas akadēmijas students. Tā bija vissavienības mākslas studentu izstāde Maskavā. Man bija arī dažādas jauno mākslinieku izstādes,” viņš atceras.

Andrejs Rozenbergs atzīst, ka bērnībā aizrāvies ar mūziku, jo ģimenē visi bijuši mūziķi. Tēvs – dziedātājs, māte un māsa pianistes. Tagad šo tradīciju turpina Andreja meita Terēze, kura strādā Vācijā.

„Manas mātes brālis Maigonis Bērziņš, kurš bija Jūlija Madernieka laikabiedrs un pirmā pasaules kara liecinieks, pavadīja bēgļu gaitas Krievijā, kad atgriezās Latvijā, iestājās „Neatkarīgās mākslas biedrībā” un kļuva par izcilu pedagogu. Pie profesora Konstantīna Rončevska beidza Latvijas Mākslas akadēmiju ar tēlnieka diplomu, bet tomēr kļuva par ornamentālās tehnikas gleznotāju. Tie bija smalki darbi, kas prasīja milzīgu pacietību. Viņš bija ievērojams sava laika mākslinieks, bet diemžēl ļoti agri – 32 gadu vecumā – aizgāja no dzīves,” savas gleznotvēlmes iedvesmotāju atceras mākslinieks un stāsta, ka tā nu sagadījies, ka pēkšņi no mūzikas pievērsies glezniecībai.

„Man bija desmit, varbūt 11 gadi, kad iestājās lūzums. Gammas uz klavierēm vairs negribēju spēlēt, kaut gan mūzika man vēl šodien ir mīļa un gleznoju tikai, klausoties klasiku… „

Pēc devītās klases beigšanas viņš iestājās Jaņa Rozentāla mākslas skolā, jo bija jau diezgan daudz patstāvīgu darbu.

„Mani vienmēr saistījusi Rembranta māksla. 12 gadu vecumā veidoju

Rembranta gleznu kopijas. Rozentāla skolu beidzu ar atzīmi teicami, un 1956. gadā iestājos Latvijas Mākslas akadēmijā. Sekmīgi beidzu arī to, izveidojot diplomdarbu par sporta tēmu,” stāsta mākslinieks.

A.Rozenbergs strādājis par pasniedzēju Rīgas 3. mākslas vidusskolā, bet līdz 1982. gadam Mākslas akadēmijā. Profesors smej, ka pēc tās vairāk nekā 12 gadus bijis tikai brīvmākslinieks. „To vien darīju, kā gleznoju un no tā arī pārtiku.” Mākslinieks uzskata, ka viņam bijusi Dieva dāvāta iespēja – mācīties pie izciliem latviešu gleznotājiem. „Tas bija unikāli! Tagad viņi Latvijā jau ir vēsturiskas personības – Konrāds Ubāns, Oto un Uga Skulmes, Leo Svemps, Nikolajs Breikšs, Ārijs Skride, bet manu diplomdarbu vadīja Eduards Kalniņš,” ar īpašu uzsvaru teic A.Rozenbergs.

„Bija laiks, kad gleznoju lielus darbus – tā saucamos valsts pasūtījumus. Tur bija gan latviešu strēlnieku, gan sociālistiskās revolūcijas, strādnieku, gan sporta tēmas. Tās bija lielas figurālas gleznas. Laika toreiz bija maz, bet pa vidu tapa arī mazāki darbi, piemēram, Vecrīgas tēma, kas mani ļoti saistīja. Pēc tam Vecrīgu gleznoja daudzi, bet es jau šai žanrā biju izkopis rokrakstu un krāsu kolorītu. Manos darbos dominē siltā krāsu gamma, ne velti uzskatu, ka Rembrants ir viens no interesantākajiem pasaules gleznotājiem. Tā kā mācījos pie Leo Svempa, domāju, ka krāsu spilgtumu un dinamiku esmu pārņēmis no viņa,” uzsver mākslinieks un atklāj, ka viņa radošajā darbā bijuši dažādi periodi: „Tādēļ mani darbi ir dažādās noskaņās un dažādā izpildījumā. Sevi uzskatu par glezniecības reālistu un šī stila tradīciju kopēju, ko man devusi latviešu glezniecības skola un ko esmu smēlies no labākajiem latviešu meistariem.”

Mākslinieks stāsta: „Mani vienmēr interesējusi beļģu glezniecības skola. Esmu šai valstī bijis un glezniecības mākslu papētījis. Domāju, ka ļoti daudzi latviešu gleznotāji ir smēlušies no tās – Edgars Kalniņš un Jānis Tīdemanis, kā arī Valdis Kalnroze, kurš dzimis Rozenbergs, bet savu uzvārdu vēlāk latviskojis,” piebilstot, ka radniecības saites ar viņu profesors nav atklājis, tāpat kā ar Cēsu māksliniekiem Jāni un Pēteri Rozenbergiem. „Pazinu akvarelistu Pēteri Rozenbergu, jo kādreiz kopā veidojām izstādes mākslas galerijās un salonos Rīgā. Savulaik, strādājot Latvijas Mākslas akadēmijā par pasniedzēju, ar Pēteri Rozenbergu iznāca tikties bieži. Viņš bija talantīgs mākslinieks. Man bieži jautā, vai neesmu rados ar Cēsu māksliniekiem Rozenbergiem. Tad atbildu, ka Dievs vien to zina, jo pats esmu iedzimts rīdzinieks,” saka mākslinieks.

Izstāde Cēsīs veidota pēc galerijas “Dūja” saimnieku uzaicinājuma.

„Šī galerija ir izdevusies. Te ir atsaucīgi saimnieki, mājīga vide un izstāžu zāle,” A.Rozenbergs priecājas.

Vai gleznošana nerimst? “Tagad grūti atrast brīvu brīdi,” saka sirmais profesors. „Esmu tā pārsātinājies ar saviem studentiem Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas mācību procesā! Bet gleznošanai vajag īpašu noskaņojumu un brīvu laiku. Studentiem mācu gleznošanu un zīmēšanu, lai speciālisti datoru tehnikā nejustos tikai kā tehniķi, bet arī kā mākslinieki, jo tad darbs veicas daudz labāk un interesantāk, nekā par mākslu tikai nojaušot.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
35

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
34

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
28

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
78

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
115

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
63

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
7
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
11
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi