Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Legālais bizness – azartspēles

Druva
23:00
11.09.2007
6

Tikai piektā daļa Latvijas iedzīvotāju jebkad ir apmeklējuši spēļu zāles vai kazino un spēlējuši azartspēles, liecina SKDS aprīlī veiktais pētījums.

Tai pašā laikā 60 procentiem respondentu ir negatīva attieksme pret šo izklaides industriju. Tikai desmitā daļa norāda, ka negatīvais vērtējums ir saistīts ar personīgo pieredzi. Lai diskutētu par stereotipiem, skaidrotu tos un atrastu krustpunktus, kur satiekas sabiedrības, pašvaldības un uzņēmēju intereses, augusta beigās Cēsīs norisinājās Latvijas spēļu biznesa asociācijas ierosināta diskusija “Sociāli atbildīgs spēļu bizness šodien un rīt”.

Diskusijā piedalījās pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs, domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs, domes izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina, pašvaldības sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūras direktore Iveta Sietiņsone, domes būvvaldes vadītājs un pilsētas galvenais arhitekts Jānis Zlaugotnis, pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Sviķis, Latvijas spēļu biznesa asociācijas (LSBA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Ludeks, kā arī Cēsīs esošo spēļu biznesa uzņēmumu pārstāvji – SIA “Alfor” attīstības direktors Māris Skujiņš, SIA “Post – Nevada” juridiskās nodaļas vadītājs Konstantīns Tihomirnijs un SIA Olympic Casino Latvia direktora vietnieks Kaspars Sapranovičs. Diskusiju vadīja LSBA pārstāvis Arnis Marcinkēvičs.

A.Marcinkēvičs: – Kādi ir aizspriedumi par azartspēlēm un kas ir to pamatā?

A.Mihaļovs: – Uzskatu, ka šī uzņēmējdarbība ir legāla un nav nosodāma. Tam, ka tik daudziem ir negatīva attieksme, ir vairāki iemesli. Pirmais, manuprāt, ir psiholoģisks aspekts – nevienam nepatīk zaudēt naudu. Otrkārt, ļoti svarīga ir vide, kurā notiek spēles. Apbružāts spēļu automāts ūķī nerada pozitīvu attieksmi. Treškārt, ja azartspēļu spēlēšana robežojas ar atkarību, tā ir problēma. Azartspēļu uzņēmumiem būtu jājūt, kad latu no spēlmaņa nepaņemt un viņu atturēt. Ja šīs lietas sakārtotos, tad būtu arī citāda attieksme.

Svarīga ir valsts nostāja. Būtu precīzi jādefinē noteikumi, pēc kuriem šo pakalpojumu veikt. Valsts bieži mainījusi noteikumus, un tas apgrūtina uzņēmēju, kontrolējošo iestāžu un pašvaldību darbību.

J.Zlaugotnis: – Sabiedrība ātri pieņem negatīvos piemērus un ilgi tos atceras, izveidojas stereotipi. Viens no tiem ir savulaik dažādu faktoru ietekmē izveidojies priekšstats, ka zāles ir kriminogēno autoritāšu pulcēšanās vietas. Varbūt ir jāizmanto neordināras metodes, piemēram, atvērto durvju dienu organizēšana, lai lauztu stereotipus.

A.Marcinkēvičs: – Valsts institūcijām tiek pārmesti mainīgie spēles noteikumi, kas traucē uzņēmējdarbībai. Kā jūs to komentētu?

Ģ.Ludeks: – Asociācija iesaistās likumu izstrādē. Cenšamies, lai sabalansētas būtu valsts, uzņēmēju, iedzīvotāju un sabiedrības intereses. Kopš 1994. gada, kad tika pieņemts pirmais azartspēļu likums, tas mainīts bieži. Pēdējā redakcija, kas stājās spēkā gada sākumā, ir ierobežojoša un sabiedrības interesēm atbilstoša. Azartspēļu organizēšana nu ir aizliegta kafejnīcās un bāros. Tagad azartspēļu zālēs ir uzstādītas novērošanas sistēmas, kas palīdz kontrolēt notiekošo gan zālē, gan to ārpusē. Spēļu zālēs jābūt pieejamiem arī testiem, ar kuriem var pārbaudīt, vai nav radusies atkarība, turklāt tajos norādītas arī vietas, kur griezties pēc palīdzības. Asociācija ir par to, lai nepilngadīgiem nebūtu iespējas spēlēt azartspēles. Atbalstām arī projektus, piemēram, projektu “Esi brīvs”, kurā psihologi skolēniem stāsta par dažādām atkarībām.

Bieži dzirdam, ka ir daudz no azartspēlēm atkarīgo, bet nesen saņēmām vēstuli no oficiālas valsts aģentūras, kas norāda, ka 2006. gadā no azartspēlēm ārstējušies 96 cilvēki, tai skaitā arī 33 nepilngadīgie, bet viņi ārstējušies no datoratkarības. Ja tā ir problēma, tad atsevišķiem cilvēkiem. Protams, arī viens cilvēks ir vērtība, tādēļ par to ir jādomā. Darbiniekiem mācām, kā pazīt atkarīgos un kā ar dažādu metožu palīdzību piebremzēt cilvēku, lai nenospēlē pēdējo kreklu.

A.Marcinkēvičs: – Vai atkarība no azartspēlēm ir izteiktāka salīdzinājumā ar citām atkarībām?

I.Sietiņsone: – Statistikas datu ir maz, jo tā ir viena no jaunākajām atkarībām. Trūkst instrumentu, kā ar to cīnīties, zināšanu, kā to pazīt. Manuprāt, arī valsts pārāk maz palīdz šīs problēmas risināšanā.

Piekrītu, ka tas ir normāls bizness, tikai nepietiekami tiek strādāts ar sabiedrību, nav izveidojusies azartspēļu kultūra, netiek veidota kulturāla vide. Nenoliedzami, mazajās zālēs ir lielākas iespējas iekļūt pusaudžiem un kļūt atkarīgiem.

Ģ.Ludeks: – Ceru, ka azartspēļu zālēs neiekļūst nepilngadīgie. Pēc objektīviem datiem pagājušajā gadā nav bijis neviens šāds gadījums, šogad viens. Ja nav datu, uzskatām, ka problēmu nav.

V.Sviķis: – Cēsīs lielākās problēmas ir ar bāra tipa spēļu zālēm, kur tiek lietots arī alkohols, īpaši, ja tajā alkohols ir lētāks nekā citur. Tas, vai nepilngadīgajiem ir iespējas iekļūt spēļu zālēs, ir atkarīgs no apsardzes firmu darbiniekiem. Ja ir stingra vadība un apsardze, problēmu ir mazāk vai vispār nav. Būtiski arī tas, cik kulturāla ir vide. Mazajās spēļu zālēs tā nereti ir nelabvēlīgāka. Ja varētu atdalīt spēļu biznesu un bāra funkcijas, tad situācija būtu daudz sakārtotāka.

Būtiski, lai, uzstādot video novērošanas kameras, tiktu ņemtas vērā arī policijas intereses.

Ģ.Ludeks: – Mēs kontrolējam to, kas notiek zālē, bet apsardzes firmām ārpus zāles nav tiesību veikt kādus pasākumus. Teicāt, ka labi būtu, ja spēļu zāle būtu bez bāra, bet aptaujās lielais vairums saka, ka viņi tieši vēlētos lielus atpūtas un izklaides centrus, kur ir azartspēles, biljards, bārs un kluba iespējas.

A.Marcinkēvičs: – Komentējiet pašvaldības policijas teikto par vidi, kamerām un iespējamo sadarbību ar policiju!

K.Sapranovičs: – Kameras nav butaforiskas, ierakstam jāglabājas septiņas dienas. Jābūt līgumam ar apsardzes firmu, kas nodrošina kārtību zālē. Ar mūsu personālu sarunas norit visstingrākajā līmenī par to, ka zālē nedrīkst iekļūt nepilngadīgie. Viņiem vēl nav nostabilizējusies dzīves uztvere, nav arī savu ienākumu, tādēļ tie nav klienti, kurus vēlētos pie sevis redzēt. Ir bijušas ierosmes likumā vecuma robežu pacelt no 18 uz 21 gadu.

Nav taču tā, ka zālēs vilktu ar varu iekšā, mēģinātu apspēlēt līdz pēdējam un izlaistu cilvēku ārā bez nekā. Ja jūtam, ka cilvēkam ir atkarība, tad darbinieki ar viņu runā. Ir bijis, ka spēlētājs lūdz nelaist viņu vairs zālē. No mūsu puses nav nekādu problēmu. Ja cilvēks tā vēlas, viņš pie mums vairs netiek ielaists.

Sadarbībā ar policiju neatminos gadījumu, kad nebūtu sniegta informācija, videoieraksts vai kas cits. Mēs labprāt sadarbojamies un izejam uz atklātu sarunu.

M.Skujiņš: -Par videonovērošanu. Mūsu firmas standarti ir augstāki nekā paredzēts likumā – informācija glabājas nevis septiņas dienas, bet divas nedēļas, atsevišķos gadījumos vēl ilgāk. Aizvien vairāk uzstādām kameras ar labāku izšķirtspēju un kvalitāti, jo tas, kas iestrādāts likumā, palīdz arī biznesā, palīdz arī pašiem kontrolēt savus darbiniekus, risināt jautājumus, kas rodas darba procesā.

Arī sadarbība ar policiju izveidojusies veiksmīga. Gadījies, ka netālu no zāles nozagts velosipēds un policija meklē vizuālo materiālu, jo, iespējams, vainīgais braucis garām.

V.Sviķis: – Tā patiešām ir. Ja bijusi vajadzība kādu materiālu iegūt un pārbaudīt, problēmas nav bijušas.

Ja sadarbībā ar pašvaldību būtu iespējams rast līdzekļus un uzstādīt labu kameru pareizajā vietā, lai redzama būtu arī apkārtējā teritorija, ieguvēji būtu visi.

J.Rozenbergs: – Lielākā problēma ir tā, ka, ja azartspēļu norises vietās sākas plūkšanās, apsardze šos cilvēkus izliek aiz durvīm un noņem no sevis atbildību – tālāk ir publiskā zona, lai cīnās policija. Tā ir lielākā kļūda. Ja problēma radusies zālē, tad tā arī tur būtu jāatrisina. Bet jaunieši tiek izstumti ārā, lai izkaujas tur. Pēc tam jāsaņem pārmetumi no apkaimes iedzīvotājiem, ka vienā vietā ir nokārtotas dabiskās vajadzības, citur notikusi zādzība, izvarošana.

M.Skujiņš: – Mēs uzskatām, ka azartspēles ir bagāto izklaides vieta, uz kuru iet cilvēki, kuriem krietni pāri 30, ar stabiliem ienākumiem. Mūsu mērķpublika reti lieto alkoholu, turklāt bāra pakalpojumiem cenas ir augstākas nekā citur, kontingents, kas grib dzert, taisīt nekārtības, pie mums nemaz nenāk. Arī azartspēļu organizatoriem izdevīga ir situācija, ja ap zālēm ir kārtība. Ja objektam būs slikta slava, nopietns cilvēks uz turieni nedosies. Ja visi azartspēļu organizētāji spētu sakārtot savu darbību, tad nekārtības pilsētā varbūt paliktu, bet pārvietotos tuvāk kafejnīcām, diskotēkām.

A.Mihaļovs: – Būtu jāpanāk vienošanās ar policiju par to, ka nekārtību cēlāji tiek nodoti policijas rokās. Ja būtu šāda kārtība, viņi zālēs neatļautos uzvesties nepieņemami.

A.Marcinkēvičs: – Komentējiet iespējamo sadarbību ar pašvaldības policiju no uzņēmēja viedokļa!

K.Tihomirnijs: – Priekšlikums ir interesants un savā ziņā pamatots, tomēr, vai tā nepārkāpsim likumu? Azartspēļu likums nosaka to, ka mums jānodrošina kārtība spēļu zālēs. Izraidot pārkāpējus uz ielas, kārtību zālē varam nodrošināt. Ja spēļu zālē atrodas tikai viens apsargs un viņš sāks nogādāt pārkāpējus policijā, tad sanāks tā, ka zāles paliks bez apsardzes, netiks nodrošinātas kārtības prasības.

J.Rozenbergs: – Vai apsardzei ir tiesības aizturēt cilvēku, ja viņš rada nekārtības zālē, un izsaukt policiju?

K.Tihomirnijs: – Jā.

J.Rozenbergs: – Tad tā ir atbilde.

A.Mihaļovs: – Noteikti var atrast kompromisu un attiecīgajā brīdī aizturēt nekārtību cēlāju, pa to laiku izsaukt policijas ekipāžu.

K.Sapranovičs: – Ja policija piekrīt un ir resursi, varam pa tiešo izsaukt policijas darbiniekus.

V.Sviķis: – Ja zālē cilvēki saķildojas, bet apsargi iet vieglāko ceļu – izmet viņus ārā, protams, konflikts turpināsies un sāksies problēmas. Apsardzes darbiniekiem nekārtību cēlāji nav jāved uz policiju, bet, ja konflikts ir sācies zālē, tad turpat tā izraisītājus vajadzētu aizturēt, izsaukt policiju. Ja tāda prakse būs, tad cilvēki ātri pieradīs pie šādas kārtības.

M.Skujiņš: – Policijai arī pašai vajadzētu veidot sakarus ar apsardzes firmām, kas azartspēļu zālēs nodrošina kārtību.

A.Marcinkēvičs: – Vai Cēsīs ir labie, sliktie piemēri par to, kā izskatās azartspēļu vietas?

J.Zlaugotnis: – Liela daļa iedzīvotāju zālēs nav bijuši, bet stereotips ir, ka tās ir šauras, maksimāli, protams, atbilstoši normatīviem, pieblīvētas telpas ar spēļu automātiem, ar ekonomisko remontu, piesmēķētas. Esmu spiests skatīt arī zāles, kurās firmas mēģina ar minimāliem izdevumiem iegūt maksimālu peļņu. Pozitīvais ir tas, ka šī tendence ir mainījusies. Lielās kompānijas rūpējas par prestižu, veido kompleksu kā atpūtas vietu, tai skaitā ar biljardu, bāru un mūzikas klubu. Kvalitāte ceļas. Protams, būtu vēlme, lai tā paaugstinātos straujāk un lai šos nosacījumus būtu iespējams piemērot arī pret tiem, kas savu darbību sākuši agrāk un kvalitātes latiņai netur līdzi.

A.Marcinkēvičs: – Vai Cēsīs ir noteikumi azartspēļu vietām, vizuālajam izskatam?

J.Zlaugotnis: – Jebkura būvvalde darbojas valsts normatīvo aktu un saistošo noteikumu ietvaros. Strikti sekojam, ko gribam redzēt. Tas tiek panākts, sadarbojoties ar uzņēmējiem. Likums nosaka tikai vietas, kur zāles nedrīkst būt, pārējais nav reglamentēts. Konkrēti gadījumi tiek izskatīti atsevišķi. Lielu uzmanību pievēršam vides pieejamībai un transporta novietošanas jautājumam.

J.Rozenbergs: – Pašvaldībai ir tiesības dot vērtējumu un uzteikt licenci. Tiesības esam izmantojuši, vairākām mazajām spēļu zālītēm stacijas laukumā šos uzteikumus ar domes lēmumu pieņēmuši. Cēsīs mēs gribētu redzēt nevis šīs mazās zālītes, kas iebāztas pielāgotās telpās, bet gan atpūtas kompleksus, kas ir pievilcīgāk gan no tūrisma viedokļa, gan pilsētas vizuālā un estētiskā aspekta.

I.Sietiņsone: – Mainot likumdošanu, varētu noteikt ne tikai azartspēļu automātu skaitu, bet arī kvadrātmetrus vienam aparātam. Tas būtu risinājums, lai zāle veidotos kulturāla.

Teicāt, ka ir pienākums nodrošināt kārtību spēļu zālē, tad likumā varētu būt iekļauts arī tas, ka jānodrošina kārtība apkārtējā teritorijā.

J.Rozenbergs: – Rīgā kādā kazino reiz paliku aiz durvīm, jo man nebija līdzi personu apliecinoši dokumenti. Kādēļ tāda kārtība nevarētu būt arī Cēsīs?

Ģ.Ludeks: – Personu apliecinošus dokumentus prasa visās zālēs, ja apmeklētājs izskatās jaunāks par 18 gadiem. Bet kazino dokumenti tiek prasīti ikvienam, jo jāreģistrē visi apmeklētāji.

A.Marcinkēvičs: – Vai dzirdēts par izglītojošajām lekcijām?

L.Kokina: – Par projektu nebiju dzirdējusi, bet esam strādājuši ar šiem jautājumiem. Ar azartspēļu zālēm tālāk par kontaktu dibināšanu neesam tikuši, bet gribētu, lai tās piekrīt darboties izglītojošos projektos. Noteikti vairāk ir jārunā ar jauniešiem par azartspēļu biznesa plusiem, mīnusiem. Gaidām atsaucību no biznesa pārstāvjiem un idejas, ko viņi varētu piedāvāt problēmu risinājumam.

Būtu svarīgi, lai zāļu īpašnieki ziņotu par gadījumiem, ja tajās mēģina iekļūt nepilngadīgie vai jaunieši pulcējas to apkārtnē. Sadarbība varētu būt tieši šī informācijas apmaiņa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
35

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
35

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
28

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
78

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
115

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
63

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
7
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
11
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi