Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Grāmatas ar īpašnieku ekslibriem

Druva
23:00
14.09.2007
4

Cēsu centrālās bibliotēkas direktores vietniece

Mūsdienās grāmata ar ielīmētu ekslibri ir retums, vēl lielāks retums tā ir bibliotēku krājumos. Tāpēc Cēsu centrālā bibliotēka var lepoties ar to, ka tai ir mākslinieka Induļa Gurtiņa pagājušā gadsimta 80.gados veidots ekslibris, kas praktiski tiek lietots novadpētniecības literatūras lasītavas fonda grāmatās.

Ekslibra mākslai pievērsušies mūsu novadnieki, mākslinieki Indulis Gurtiņš, Dainis Rožkalns, Pēteris Upītis. P.Upīša daiļradē ekslibris kļuva par pamatžanru. Ekslibris (lat. ex libris – no grāmatām), grāmatzīme ir mākslinieciski darināta grāmatas īpašuma zīme.

Ekslibris ir arī kolekcionēšanas priekšmets. Bibliotēkā nav ekslibru kā mākslas priekšmetu, bet gan neliela izdevumu kolekcija, kur tie tiek praktiski pielietoti. Mums ir dāvinātās privāto bibliotēku grāmatas ar īpašnieku ekslibriem. Diemžēl mums tikpat kā nav informācijas par māksliniekiem, kas šos ekslibrus radījuši, bet zinām, kam tie veltīti. Mums ir profesora Edgara Andersona bibliotēkas grāmatas, visās ir ielīmēts profesora ekslibris vai iespiests tā zīmodziņš. Ir rakstniekiem Astrīdei Ivaskai un Edvartam Tūteram veltītie ekslibri. Vēl uz ekslibriem ir rakstīts „Voldemāra Dzelmes grāmata”, „Josepf Wihtol”, „Eglāju ģimene”, „K.L. Marley” (vai tiešām igauņu mākslinieka grāmata!?). Ir grāmatas ar Draudzīgā aicinājuma ekslibri, kas dažādos gados ir nedaudz atšķirīgs. No trimdas tautiešu dāvinājumiem saņemtajās grāmatās ir Čikāgas latv. ev. lut. Ciānas draudzes, Kalamazū latviešu skolas un citi ekslibri.

Mūsu kolekcijā ir mākslinieka Kārļa Baltgaiļa brālim Jēkabam darinātais ekslibris, Pētera Upīša darinātais „Emmas Ziediņas grāmata”.

Izstādi papildina daži kolekcijā esošie bibliotēku ekslibri, rakstnieku jubilejām, dažādiem pasākumiem veltītie izdevumi, kuru noformēšanā izmantoti ekslibri, grāmatas (arī miniatūrizdevumi) par šiem it kā mazajiem, bet ļoti interesantajiem mākslas darbiem.

Lai būtu priekšstats, kā tad izskatās ekslibris kā mākslas darbs, esam aicinājuši mūsu novadnieku Daini Rožkalnu bibliotēkas telpās oktobrī izstādīt viņa radītās grāmatzīmes. Plānota arī tikšanās ar mākslinieku. Aicinām atsaukties ekslibru kolekcionārus, kas varētu pastāstīt par savām kolekcijām.

Latvijā pirmais zināmais ekslibris tapis 1604.gadā pēc Horsu ģimenes pasūtījuma, autors H.Tūms. Sākot ar 18.gadsimtu, ekslibris kļuva populārs Rīgas pilsoņu, baltvāciešu un poļu muižniecības aprindās. Ekslibrus pasūtīja ne tikai vietējiem meistariem, bet arī citur Eiropā. Latvijas nacionālās grāmatzīmes attīstība sākās 19.gadsimta beigās. Latviešu ekslibra žanra aizsācējs ir Rihards Zariņš. Pirmā viņa darinātā grāmatzīme tapusi 1897.gadā un veltīta līgavai, zviedru dziedātājai Evai Sundbladei. R. Zariņš veicināja ekslibra ienākšanu latviešu mākslā arī ar sava publicista, ekslibru kolekcionāra un pedagoga darbību Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas meistardarbnīcā; pēc viņa iniciatīvas ekslibris tika iekļauts mācību programmā. 1962.gadā Rīgā notika pirmā plašākā ekslibru izstāde (26 autori ar 262 darbiem). Profesionālais ekslibris kļuvis par patstāvīgu mākslas žanru un arvien vairāk tuvinās stājgrafikai. Latvijā ir vairāk nekā 200 mākslinieku, kuri zīmē ekslibrus.

Jau 18.gadsimta sākumā Anglijā un Vācijā bijuši ekslibru krājēji. 19.gadsimtā kolekcionārs sers Frenks ziedojis Britu muzejam ap 100 000 ekslibru. Grāfs Leiningens – Vesterburgs sakrājis ap 38 000 ekslibru, kuru lielākā daļa tagad ir Nirnbergas ģermāņu muzejā. 19.gadsimta 90.gados ekslibru krājēju biedrības dibinātas Anglijā, Vācijā, Francijā. Tiek veidotas ekslibru tematiskās kolekcijas, piemēram, ar kaķu, pūces attēliem. Viens no kolekcionāru iecienītākajiem tēliem ekslibrī esot sieviete. Bagātākās ekslibru kolekcijas Rīgā glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Latvijas Vēstures muzejā. No privātajām kolekcijām plašākā bija grafiķim un ekslibristam P.Upītim, pats viņš veidojis vairāk nekā 700 grāmatzīmju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
55

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
42

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
78

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
115

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
9
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
15
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi