Aizvadītās nedēļas nogalē Liepas kultūras namu pieskandēja “Pērkons” un Veidenbaums.
Gluži tāpat kā 1986.gada maijā, kad “Kalāčos” pirmoreiz skanēja Jura Kulakova “Septiņas ar pusi dziesmas ar Veidenbauma vārdiem”, arī šoreiz daudziem tik labi zināmie un aizvien trāpīgie dziesmu vārdi un mūzika uzrunāja. Nu jau dažādas paaudzes. Gan tos, kuri šo mūziku sauca par savu toreiz, gan tos, kuri to dzirdēja pirmoreiz.
“Tas bija ļoti sen, kad dzirdēju “Pērkonu”. Man patika, gribas arī tagad dzirdēt. Veidenbauma dzejoļu grāmatiņa, tāda veca, kādreiz bija mājās, tā kara laikā pazuda,” “Druvai” pastāstīja liepēniete Anna Kļaviņa, bet kaimiņiene Velta Tomaša izteica daudzu domas: “Veidenbaums ir Veidenbaums, viņš dzīvi redzēja tādu. Ne katrs tā var pasacīt.”
Un, ja viņa vārdus paspilgtina mūzika, tad plosās sirdis. Vienaldzīgo nav.
“”Pērkons” radās kā opozīcija pretī neko neizsakošai popmūzikai. Bībelē teikts: “ Iesākumā bija vārds.” Ja tā nav, nav arī mūzikas, attiecību, revolūcijas. Nekas nenotiek, ja nav vārda,” sarunā atzina grupas solists Raimonds Bartaševics un uzsvēra, latviešiem taču
ir Veidenbaums, Melgalvs, Elsbergs, par kuriem runājam tagadnes formā, jo viņu dzeja ir dzīva. “Dzeja ir dzīves kvintesence, lielā dzīves proza salikta lakoniskā formā. Tā ir domas, gara
eliksīrs,” domās dalījās dziedātājs.
“Pērkons” koncertē regulāri, dažu mēnesi ar klausītājiem tiekas pat reizes sešas. Un katrā koncertā skan vismaz viena, divas dziesmas ar Veidenbauma vārdiem.
“Veidenbauma dzejai caur Kulakova mūziku reakcija ir tāda pati kā pirms gadiem. Tas impulss, kā klausītājs atsaucas tam, ko dzird, nav mainījies. Tikai cilvēki citi, nāk jaunie. Nesen klavieru pavadījumā Veidenbauma ciklu izpildījām literatūras muzejā. Sākumā jaunieši sēdēja, labvēlīgi vēroja, bet, kad sajuta to impulsu, reakcija bija zibenīga. Galvenais, ka tas, ko sakām no skatuves, ir patiesi,” sacīja dziedātāja Ieva Akurātere un piebilda, ka popkultūras gaisotnē ir jāvelk saikne uz nākamajām paaudzēm, lai jauniešiem- ideālistiem nav tās sajūtas, ka viņi cīnās vieni paši, ka pirms viņiem nekā nav bijis. “Pārmantotībai jābūt. Jauniešiem jāzina, jāredz, ka arī vecāki ir ideālisti,” uzsver Ieva Akurātere. Viņas teikto papildina Raimonds Bartaševics, atgādinādams, ka
Veidenbaums pasaules kultūras kontekstā ir viens no tiem sižetiem, kas ir mūžīgs. “Pie mūsdienu vienkāršotās valodas pieradušajiem grūti lasīt Veidenbaumu. Tā skan jauna cilvēka dzeja. Viņš nekļuva par klasiķi, mūžu dzīvojot, bet viņa dievišķā dzirksts caur valodu ir viens no stūrakmeņiem, kas mūs uzrunā, kā mēs apliecināmies, ka esam latvieši,” tā Raimonds Bartaševics.
Savukārt komponists Juris Kulakovs uzsver, ka “Pērkona” repertuārā ir dziesmas, kuru vārdi ir aktuāli vienmēr. “Iespējams, visi latviešu dzejnieki iespaidojušies no Veidenbauma. Daudzas mūsu dziesmas tapušas ar to vārdiem, kuru daiļradē šī ietekme ļoti jūtama. Māris Melgalvs , kurš bijis regulārs “Kalāču” pasākumu apmeklētājs, te smēlies iedvesmu, pēries pirtiņā, ar domubiedriem, arī Klāvu Elsbergu, diskutējis par dzeju. Viņu sarakstītais uzrunā tikpat spēcīgi arī šodien.”
Vislabāk gan laikam Veidenbaumu pazīst Jānis Krieviņš, “Kalāču” muzeja vadītājs. Viņš pārliecinājies, ka arī bez plašas reklāmas muzeju atrod cilvēki, kuri pazīst Veidenbauma dzeju, arī “Pērkona” dziesmas.
“Ja tulkosim Veidenbaumu dāniski, zviedriski vai vēl kādā citā valodā, nekas cits kā revolūcija neiznāks. Cilvēki pārprastu,” spriež muzeja vadītājs un izsaka pārliecību, ka Veidenbaums ir viens no spožākajiem latviešu dzejniekiem, un mums nav jākautrējas. “Krievu atdzejotājs Čerevišņiks skaidri pateicis, ka Veidenbaumam līdzīga Eiropā nav. Vēl dzird sakām – tā jau paģiru dzeja. Nav svarīgi, vai dzejnieks dzēra vai nedzēra, svarīgi ir teksti,” uzsver Jānis Krieviņš.
Ap diviem simtiem klausītāji tovakar divas stundas dzīvoja “Pērkona” ritmā.
Sprēgāja emocijas, dzirkstīja domas. “Ja nav klausītāju, tam, ko darām, ir nulles vērtība. Klausītājam, kam jādzīvo bez mūzikas, ir tukša dvēsele,” pirms koncerta sacīja Raimonds Bartaševics. Pēc koncerta klausītāji un mūziķi mājup devās emociju un patīkamu sajūtu piepildītām sirdīm.
Komentāri