Lietainā laika dēļ daļa kartupeļu ražas palikusi uz lauka.
Tikko aizvadītajās brīvdienās zemi jau sedza sniega kārtiņa, bijušas salnas, kas nozīmē, ka saimniecībās, kur nepaspēja laikus novākt kartupeļus, daļa ražas paliks tīrumā.
Šāda situācija izveidojusies arī SIA „Gaižēni”, kur kartupeļus audzē čipsu ražošanas akciju sabiedrībai “Latfood”. Šogad kartupeļi iestādīti vairāk nekā 50 hektāru lielā platībā, ražu kopumā kartupeļu audzēšanas uzņēmuma direktors Aleksis Rasmusens vērtē kā ļoti labu un kvalitatīvu. Tomēr lietaino un nepastāvīgo laika apstākļu dēļ nav izdevies novākt apmēram 12 hektārus, kas, protams, saimniecībai nozīmē arī finansiālos zaudējumus.
“Pagājušajā gadā rudens bija sauss, un kartupeļus vācām pa putekļiem, šogad bija slapjš, tādēļ darbi iekavējās,” skaidro A.Rasmusens, atzīstot, ka zemniekiem riski ir visos gadalaikos.
A.Rasmusens vērtē, ka kartupeļu audzēšana čipsu ražošanai ir izdevīga, ja zemniekam izdodas iegūt kvalitatīvu ražu. Lai kartupeļi izaugtu kvalitatīvi, jābūt siltam laikam: “Ja kartupeļus vāc, kad gaisa temperatūra ir zemāka par pieciem grādiem, bumbuļi tiek sasisti, melnē un čipsu ražošanai vairs nav derīgi.”
Līgatnes pagasta “Briežkalnu” saimnieks Vitālijs Ciematnieks, kurš kartupeļus šogad audzēja apmēram 90 hektāru lielā platībā, atzina, ka vēl precīzi nav izvērtējis, cik daudz neizdevās novākt, tomēr kādi septiņi hektāri būs zaudēti. Arī V.Ciematnieks vaino lielo slapjumu.
V.Ciematnieks, kurš arī kartupeļus pārdod “Latfood” čipsu ražošanai, saka: “Šādā vēsā laikā novākti kartupeļi der tikai tūlītējai pārstrādei, ne glabāšanai. Taču tā kā ir salnas, čipsiem kartupeļi neder.” Tomēr zemnieks vērtē, ka kopumā raža bijusi laba un laikus novāktie kartupeļi arī glabāsies.
Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta kartupeļu selekcijas grupas vadītāja Gunta Bebre pastāstīja, ka institūta laukos kartupeļi novākti laikus: “Raža bija laba un nevar teikt arī to, ka kartupeļi bojātos.” G.Bebre vērš uzmanību tam, ka: “Latvijā kartupeļu vākšanu nevar ieplānot oktobrī, jo ir jārēķinās ar laika apstākļiem. Ne katrs oktobris būs saulains, lai varētu normāli strādāt. Kartupeļu vākšana ir jāuzsāk laikus, jānodrošina piemērota tehnika, lai darbi nekavētos.”
Arī Straupes pagasta kartupeļu audzēšanas saimniecības “Zemzari” pārstāvis Jānis Tučs piekrīt, ka slapjais rudens ir traucējis darbu veikšanu. Tomēr ražu visvairāk šogad apdraudējuši maijvaboļu kāpuri. Nenovākti palikuši apmēram pieci no 45 hektāriem, tas noticis tieši maijvaboļu kāpuru nodarīto bojājumu dēļ. Daļu kartupeļu, kāpuru sagrauztos tupeņus, nav varēts izmantot čipsu ražošanai, tos nācies vest uz Alojas pārstrādes uzņēmumu cietes ražošanai, skaidro J.Tučs.
Čipsu kartupeļu audzēšanu varētu apdraudēt ne tikai nepastāvīgais klimats, bet arī lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenu tendences. A.Rasmusens vērš uzmanību, ka, nepalielinot čipsu kartupeļu iepirkuma cenu, kartupeļus var izkonkurēt graudaugi, kuru iepirkuma cena ir ievērojami palielinājusies. A.Rasmusens prognozē: “Kartupeļi sāk konkurēt ar graudaugiem. Man kā zemniekam ir jāizsver, kuru kultūru izdevīgāk audzēt.”
Komentāri