Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Negrib pieņemt sociālā dienesta palīdzību

Druva
00:00
14.11.2007
5

67 gadus vecā cēsniece Agra Lipko kopš šī gada maija apmetusies uz dzīvi pussabrukušā šķūnī.

“Mani no Cēsu pansijas izdzina pavasarī, kopš tā laika te mitinos,” saka pensionāre un piebilst, ka vasarā dzīve bijusi bez raizēm.

“Tagad kļūst vēsāks, bet es nesūdzos. No rīta iedzeru karstu kafiju, sasildos un ir labi. Naktī guļu džemperos, virsjakā, zābakos, cimdos un siltā lakatā. Man jau lupatu mugurā vairāk nekā vajag, tāpēc aukstumu naktīs nejūtu. Apsedzos vēl ar trim segām un abi ar kaķīti guļam,” stāsta A.Lipko un atzīst, ka ziemas sals nebaidot.

Sieviete stāsta, ka radi no viņas atteikušies. Arī dēls dzīvojot citviet un par māti neinteresējas. Bet uz jautājumu, kādēļ sieviete nav vērsusies pēc palīdzības, saka: “Lai ietu uz sociālajiem, vajag kaudzi papīru. Man jau vienreiz nodiktēja, es neko no tā nesapratu. Ko viena varu izcīnīt? Man te šķūnī katru dienu skan radio. Zinu visu, kas notiek valstī,” saka bezpajumtniece.

Jautāta, no kā pārtiek, sieviete atbild, ka pensiju saņem bankas kontā. Ar to pietiekot, lai izdzīvotu.

“Pati prom no šejienes neeju. Iedodu savu karti, naudu vai pārtiku atnes kaimiņmājas iedzīvotāja. Viņa arī vakaros man uzvāra siltu zupiņu. Rudenī gāju ogot un tepat laukā vārīju ievārījumus. Tagad kļūst grūtāk, bet es nesūdzos,” stāsta sieviete un neslēpj, ka kādreiz dzīvojusi Cīrulīšos, bet, paaugstinoties īres maksai, vairs nav spējusi veikt ikmēneša maksājumus. Tā nonākusi pansijā Cēsīs, Gaujas ielā, bet pēc tam uz ielas.

“Priecātos, ja dabūtu kādu istabiņu, kur apmesties. Tikai ne dārgāku par 40 latiem mēnesī,” piebilda A.Lipko.

Uzreiz pēc sarunas ar kundzīti, sazinoties ar Cēsu pilsētas sociālo nodaļu, saņēmām atbildi, ka sievietei tiks palīdzēts.

Cēsu pašvaldības “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūras” sociālo pakalpojumu pilngadīgām personām nodaļas vadītāja Laine Zālīte skaidroja, ka kundzītei jau šīs nedēļas sākumā piedāvāta iespēja apmesties uz dzīvi Skujenes pansijā.

“Viņa no šī piedāvājuma sākumā atteicās. Tad aicinājām pārnakšņot nakts patversmē, bet pa dienu uzturēties dienas centrā. Arī šo piedāvājumu nepieņēma. Taču jāatzīst, ka šobrīd jau pēc garākām pārrunām esam vienojušās, ka kundze tomēr dosies uz Skujenes pansiju, kur viņu jau gaida,” stāsta L.Zālīte un piebilst, ka jau šo ceturtdien sieviete pametīs šķūni un dosies uz savu jauno dzīvesvietu.

“Vakar sieviete izgāja ārstu komisiju, pamazām noskaņojas tam, ka būs jādodas prom. Taču nakšņo vēl turpat šķūnī. Diemžēl mēs nevaram cilvēku ar varu nekur vest. Rīcības spēja viņai nav atņemta, arī agresīva viņa nav. Uz patversmi iet nakšņot atsakās kategoriski, aizbildinoties ar to, ka šķūnī ir viņas iedzīve,” stāsta L.Zālīte un piebilst, kaut gan pilsētā darbojas tikai vīriešu patversme, krīzes situācijā tur izmitina arī sievietes un nevienam uz ielas salt neliek.

Tiesa gan, L.Zālīte atzīst, ka gadījums, kad sieviete mitinās uz ielas, šobrīd ir vienīgais.

“Nav retums, ka cilvēki nevēlas pieņemt palīdzību. Tad cenšamies runāt un pārliecināt par to, ka tā būs labāk. Bet, kā jau teicu, ar varu nevienam neko uzspiest nevaram. Taču, ja cilvēks mums lūdz palīdzību, tad nevienam neatsakām,” atzīt sociālo pakalpojumu pilngadīgām personām nodaļas vadītāja.

Jāpiebilst, ka šobrīd vīriešu nakts patversmē mitinās seši vīrieši, bet daudzi šo iespēju izmantot atsakās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
12

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
146

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
36
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
19
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
18
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi