Dokumenti vēsta, ka 1994.gada 17.decembra pēcpusdienā toreizējā Baltijas Mašīnu izmēģināšanas stacijā sanāca 26 uzņēmēji un izveidoja Cēsu rajona Uzņēmēju klubu.
No viņiem klubā joprojām darbojas pieci: Ieva Jansone, Andris Actiņš, Māris Gailis, Aleksandrs Raubiško un Arkādijs Suškins. Šajā nedēļā, kad klubs atzīmēja 25.gadadienu, “Druva” tikās ar dibinātājiem, lai atskatītos uz aizvadīto laiku, pārrunātu aktualitātes. Satiku četrus, jo Māris Gailis bija darba braucienā ārpus Latvijas.
Sākās ar sludinājumu “Druvā”
Zemnieks Andris Actiņš atceras, ka tolaik līdz ar politiskās, ekonomiskās sistēmas maiņu mainījās arī cilvēku domāšana: “Radās lielāka interese pulcēties, tikties, mainījās attieksme pret uzņēmējdarbību. Sapratām, ka esam pilnīgi jaunā situācijā, kapitālismā, kas mums bija nezināms. Biju Veselavā nodibinājis piensaimnieku kooperatīvu, kad izlasīju “Druvā” sludinājumu, kurā uz tikšanos aicināja uzņēmējus. Iniciatore bija priekuliete Anita Kokarēviča. Biju klāt jau pirmajā tikšanās reizē. Dalībnieku skaits palielinājās, kad izskanēja ideja par kluba veidošanu, tā guva atbalstu.”
Aleksandrs Raubiško stāsta, ka piedalījies kluba dibināšanas sapulcē: “Bijām kļuvuši par uzņēmējiem, visi apzinājāmies, ka svarīgi nākt kopā, satikties ar domubiedriem, pārrunāt aktualitātes, mācīties vienam no otra.”
Svarīgākais – sadarbība un diskusijas
Kad klubs bija oficiāli nodibināts, radās vēlme panākt, lai uzņēmēju viedoklī ieklausās rajona padome, pilsētas dome. Arkādijs Suškins stāsta, ka Cēsu Uzņēmēju klubs bija pirmais Latvijā, kas ar toreizējo Cēsu domi un rajona padomi, piedaloties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Cēsu nodaļai, parakstīja sadarbības līgumu: “Tas bija svarīgs solis. Valsts līmenī notiek sociālais dialogs starp valdību, uzņēmējiem un arodbiedrībām. Uz vietas arodbiedrības nav tik spēcīgas, tāpēc paliek divpusējs dialogs starp uzņēmējiem un pašvaldību, jo daudzus jautājumus, kas skar uzņēmējdarbības vidi, varam risināt ar pašvaldību. Reizi ceturksnī tiekamies, pašvaldības vadītājs informē par aktualitātēm novadā, mums ir iespēja izteikt savas pretenzijas, redzējumu, varam piedalīties jautājumu apspriešanā, sniegt ieteikumus. Kad citu pilsētu uzņēmēju organizāciju pārstāvji jautā, kā cīnāmies ar savu pašvaldību, atbildu, ka necīnāmies, bet veiksmīgi sadarbojamies. Spēles noteikumi ir atrunāti un tiek ievēroti. To apliecina arī tas, ka martā ar Cēsu novada pašvaldību atjaunojām sadarbības līgumu.”
Organizācija ir aktīva arī valsts mērogā. Ne tik senā pagātnē tieši cēsnieki bija galvenie nemiera cēlāji sakarā ar minimālo sociālo likmju iemaksu. Sacēla kājās visus Latvijas uzņēmējus, vairāk nekā 50 uzņēmēju klubus un kopīgi panāca, ka valdība atcēla jau pieņemtos grozījumus par minimālajām sociālajām iemaksām.
“Uzskatu, ka, tikai organizējot dialogu ar pašvaldībām, partijām, valsts pārvaldi, var sasniegt vēlamo,” norāda A. Suškins.
Nelobē nevienu uzņēmumu
Šobrīd klubā ir 33 biedri, bet kopējais uzņēmēju skaits, kuri kaut neilgu brīdi bijuši klubā, daudz lielāks. Daži pārcēlušies uz citu dzīves un darbavietu, kāda vairs nav mūsu vidū, ir vēl citi iemesli, kāpēc darbība organizācijā pārtraukta.
“Bija laiki, kad klubā stājās uzņēmēji, kuriem bija tikai viens mērķis – dabūt cauri kādu sev interesējošu lēmumu. Taču, redzot, ka tas netiek atbalstīts, ātri aizgāja. Tiem, kuri palikuši, nekad nav bijusi personīgā interese caur klubu kaut ko izsist savam uzņēmumam par labu. Kad nākam kopā, runājam par kopīgo situāciju, politiku, par risinājumiem, lai ieguvums ir visiem. Nelobējam nevienu konkrētu uzņēmumu, tāpat kā nelobējam nevienu partiju. Atbalstām, ja kluba biedri tiek ievēlēti pašvaldību domēs, viņi tur bijuši un ir. Tā ir iespēja virzīt mūs interesējošos jautājumus, savukārt mēs nepastarpināti varam uzzināt aktualitātes pašvaldībās,” saka A. Suškins.
Ja esi klubā, jābūt aktīvam
Varētu teikt, ka nedaudz vairāk par 30 biedriem ir neliela daļa no kopējā Cēsu uzņēmēju skaita. A. Suškins norāda, ka organizācijas mērķis nav biedru skaits, taču nav novilkta sarkanā līnija, cik dalībnieku būs klubā. Ikviens, kurš vēlas, var izturēt kandidāta stāžu un tikt uzņemts klubā. Pirms pāris nedēļām par biedru kļuva “Piebalgas porcelāna” īpašnieks Jānis Ronis, šajā sestdienā par pilntiesīgu dalībnieku kļūs Ģirts Beikmanis, kurš pārstāv dzīvokļu apsaimniekošanas nozari.
“Nesen notikušajā uzņēmējdarbības forumā divas uzņēmējas vēlējās noskaidrot, kā iestāties klubā,” stāsta A.Suškins. “Jāsaprot, ka arī kandidāta laikā jāparāda aktivitātes, jāpiedalās sanāksmēs. Bijuši uzņēmēji, kuri kļūst par kandidātiem, bet nākamreiz atnāk vien pēc pusgada, tas neder. Mums svarīgi, lai cilvēkam būtu nozīmīgi darboties kopā.” Arī A. Raubiško akcentē, ka svarīgi kopīgi pabūt citu kluba biedru uzņēmumos: “It kā liekas, ka visu par visiem pilsētā zinām, bet, kad aizbraucam pie kāda uzņēmēja, paveras pavisam cits skats. Tā ir jauna pieredze, lai arī pārstāvam dažādas nozares, vienmēr var atrast kādu kopsaucēju.”
A. Actiņš piebilst, ka svarīga arī neformālā puse, katru gadu tiek organizēti kopīgi ceļojumi, regulāri notiek viesošanās kluba biedru uzņēmumos, citas aktivitātes.
Dibinātāji atzīst, ka bez Ievas Jansones, kura pilda sekretāres, administratores pienākumus, klubs nevarētu pastāvēt, viņa ir kā tā labais gariņš. Pati Ieva saka, ka šo gadu laikā nostabilizējies labs kolektīvs, kurā ir tie, kuri vēlas darboties kopīgo interešu labā, kuri grib satikties, diskutēt, mācīties: “Viens otram palīdzam, te vienmēr var sajust drauga plecu, te esam kā ģimene. Cits aktīvāks, cits mazāk, bet vienmēr gatavi palīdzēt.”
Aizvadītajos gados klubam bijuši četri prezidenti. Pirmā prezidente un kluba izveidotāja bija Anita Kokarēviča, tagad Sovere. Īsu brīdi prezidenta amatā bija Aivars Sproģis, pēc viņa Uldis Lukstiņš, kopš 2000.gada kluba prezidents ir A. Suškins. “Tik ilgi amatā esmu ne tāpēc, ka ļoti turos pie tā, bet biedri man uzticas, tā ir mana atbildība, lai organizācija pastāvētu. Kopīgi risināt jautājumus, problēmas ir vieglāk, nekā to darīt vienam,” saka Aleksandrs.
Komentāri