Ceturtdiena, 18. decembris
Vārda dienas: Kristaps, Kristofers, Krists, Klinta, Kristers

Pieminekļi atgādina. Mums jāieklausās

Druva
00:00
17.11.2007
35

Pagājušā gadsimta 20., 30. gados vairākos rajona pagastos pēc vietējās varas un iedzīvotāju iniciatīvas tika atklāti pieminekļi Latvijas brīvības cīnītājiem.

“Ne daudz, bet ir ekskursantu grupas, kuras vēlas apskatīt Cēsu kauju vietas, ” saka vēsturnieks un gids Daumants Vasmanis. Tie ir cilvēki, kurus interesē vēsture, igauņi, kuri vēlas pabūt vietās, kur karojuši tautieši, arī pa kādai skolēnu klasei. Regulāri, vēsturnieka pavadīti, šādā ekskursijā dodas Instruktoru skolas kareivji.

Pirmssvētku dienā piestāsim šajās piemiņas vietās Plācī, Raiskumā, Veišāros, Līvos, Ieriķos, pie Raunas upes tilta, Veselavā, Liepā, Raunā, Jaunpiebalgā, arī Jaunraunas un Strīķu kapsētā, Cēsīs pie kritušo karavīru pieminekļa Lejas kapsētā, Uzvaras un Skolnieku rotas pieminekļa. Tie atgādina par mūsu tautas vēsturi, iepriekšējo paaudžu attieksmi pret brīvības cīņām un vēlēšanos mums par tām atgādināt. Par to liecina arī tēlnieku izvēle, kam uzticēts šos pieminekļus veidot. Tos radījuši Cēsīs un Latvijā pazīstamie Augusts Julla, Kārlis Zāle, Kārlis Zemdega vai arī paši pagastu cilvēki, kuriem bijis svarīgi, lai dzimtajā pusē saglabātu liecību par tautas vēsturē būtiskiem notikumiem.

Savulaik vairāku šo pieminekļu atklāšanā piedalījies Valsts prezidents Jānis Čakste.

Dažāds bijis Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas vietu liktenis. Padomju okupācijas laikā tie sargāti un iznīcināti, Atmodas gados Cēsīs, Līvos, Ieriķos, Veišāros atjaunoti, bet pie Raunas upes piemiņas akmens uzstādīts kā atgādinājums par būtisku pagriezienu Cēsu kaujās. Tā jau ir tradīcija, ka šo pieminekļu pakājē ziedi sagulst un deg svecītes Cēsu kauju atceres dienā, dažviet, kā Liepā, Līvos, Ieriķos, Raunā, Jaunpiebalgā, Straupē, arī Lāčplēša dienā un citos valstij nozīmīgos svētkos.

Par to, lai pieminekļu pakāje vienmēr būtu sakopta, gādā galvenokārt pašvaldības. Vienīgi Jaunpiebalgas pagasta padome jau pirms gadiem pieņēmusi lēmumu, ka rūpes par pieminekli, kas atrodas pie baznīcas, jāuzņemas draudzei. Tā arī gādā, lai padomju gados apstādījumos noslēptais vēstures liecinieks arī nākamajām paaudzēm atgādinātu par brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem.

“Par pieminekļiem Amatas novadā rūpējas domes algoti darbinieki Inese Ozoliņa un Dace Bambāne. To apkārtne vienmēr ir sakopta. Piemiņas vietās ne tikai svētkos ir ziedi,” stāsta Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte. Arī Liepā par Atbrīvošanas pieminekli un kārtību tā apkārtnē gādā pašvaldības komunālā dienesta darbinieki. “Plašākais pasākums pie pieminekļa ir Cēsu kauju atceres dienā. 11.novembrī tā pakājē deg svecītes, bet 18.novembrī pirms

valsts svētku svinīgā sarīkojuma notiek ziedu nolikšana,” stāsta Liepas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Rancāns.

Piemineklis pie Raunas upes Priekuļu pagastā ir jaunākais. Tas atklāts tikai 2004. gadā. Pieminekli uzstādīja rajona padome,

tas ir tās īpašums. “Piemineklis atrodas uz privātas zemes, īpašnieka pilnvarotā persona šajā vietā, kur Raunas un Gaujas krastos par Latvijas brīvību dzīvības atdeva 110 igauņu un 44 latviešu karavīri, atļāva iekārtot piemiņas vietu,” stāsta rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass. Garāmbraucēji ievērojuši, ka ne vienmēr tā apkārtne ir tik sakopta, kādu to gribētos redzēt. Ikdienā tāda īsta saimnieka piemineklim nav. No reizes uz reizi kāds patriotiski noskaņots cilvēks vienaldzīgi nepaiet garām un gan appļauj zālīti, gan izravē nezāles. “Piemineklis gan atrodas Priekuļu pagastā, bet pašvaldībai par to nav nekādas atbildības. Tas pieder rajona padomei un atrodas uz privātīpašnieka zemes,” saka Priekuļu pagasta padomes juriste Inita Jansone un piebilst, ka tomēr savu reizi pašvaldības cilvēki tā apkārtni sakopj. Kas gādās par pieminekli nākotnē, vismaz patlaban atbildes nav.

Vēsturnieks Daumants Vasmanis atceras gadījumu Atmodas sākumā. Kopā ar igauņiem aizbraucis uz Veselavas kapiem. Piemineklis vēl bijis paslēpts kokos. Piegājuši, bet piemiņas vieta zālēs ieaugusi. Igauņi ķērušies klāt un zāli noplūkuši. Tas bija tāds laiks, un redzētais viņus nešokēja. Kaimiņi bijuši pateicīgi un lepni, ka piemineklis pārdzīvojis padomju gadus. Tagad Veselavas kapsētā 12 kritušo igauņu atdusas vieta vienmēr ir sakopta. Vasarā pieminekļa pakājē zied puķes Igaunijas karoga krāsās.

Mūsu Latvija piedzīvojusi dažādus laikus, to minuši svešzemju varu zābaki. Gadsimtiem sirdīs glabātas alkas pēc brīvības. Tagad tās piepildītas. Mūsu pienākums glabāt to paaudžu piemiņu, kuras mums izcīnīja neatkarīgu valsti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
70

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
369

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
62

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
46

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
135

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
107

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
33
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
30
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi