Pirmdiena, 30. decembris
Vārda dienas: Dāvids, Dāvis, Dāniels, Daniela, Daniels

Mežacūkas meklē delikateses

Druva
00:00
28.11.2007
25

Vietām uzraktas pļavas, ganības, jaunie zālāju sējumi – šoruden tādas ainas var redzēt vai katrā saimniecībā. Tur mežacūkas meklējušas maijvaboļu kāpurus. To šogad īpaši daudz un savvaļas dzīvniekiem īsta delikatese.

“Kartupeļu tīrumi un graudaugu lauki nokopti, tagad ķeras klāt zālājiem un posta pļavas,” saka Raiskuma pagasta “Grantskalnu” saimnieks Verners Blaus un ved rādīt ganības. Tās izskatās kā tikko kultivētas. Vien vietām zaļa zālīte.

“Apkārt meži, mežacūku daudz. Tās vairs ne no kā nebaidās. Suņi skrien, rej un paši mūk,” par nelūgtajām viešņām pļavās stāsta Verners Blaus un piebilst, ka ne jau tikai zālājus mežacūkas uzrok. Pirms pāris gadiem pie mājas bijis zirņu lauks. Vienā naktī pusi norakušas, saimnieks cerējis, ka nākamajā suņi aizbaidīs, bet no rīta lauks bijis melns.

“Grantskalnu” saimniekam nav noslēgts līgums ar medniekiem, ka viņi drīkst medīt Vernera Blaua īpašumā. Kā pats uzskata, līdz šim nav iznācis to izdarīt. “Bet ko tas dos? Mežacūku tik daudz, bet medniekiem limiti mazi, tāpat laukus izpostīs. Pirms gadiem man līgums bija, vai tāpēc cūkas nenāca mājā?” domās dalās zemnieks.

Cēsu virsmežziņa vietnieks Jānis Ročāns nepiekrīt Vernera Blaua teiktajam, ka mežacūku medībām mazi limiti. “Tāda situācija, ka cūkas posta laukus un mednieki nedrīkst šaut, jo limiti beigušies, nevar būt. Ja visas atļaujas izmantotas, bet nodarīti postījumi, īpašnieks, mednieki, piedaloties meža dienesta speciālistam, apseko vietu un sastāda aktu. Tiek izsniegta medību atļauja,” informē Jānis Ročāns un piebilst, ka valsts dara visu, lai meža dzīvnieku postījumus varētu ierobežot. Ja sastādīts postījumu akts, mednieki drīkst medīt naktī.

Savukārt zemnieku saimniecības “Virši” saimnieks Vladimirs Uzulēns ar lepnumu saka: “Man mežacūku postījumu nav,” un piebilst: “Esmu mednieks.” Pirms gadiem arī viņa labības laukus mežacūkas norakušas, saimniekam nebijis ko kult. Vladimirs pārliecināts, ka ne jau tikai mednieki pasargās zemnieku laukus no meža dzīvniekiem. Arī pašiem kas jādara lietas labā – jāizliek

biedēkļi. Taču arī tie ne vienmēr cūkas atbaida.

“Daibes pusē “Putniņu” māju saimnieks sūdzējās, ka cūkas rok kartupeļus. Viņš bija izdarījis visu, lai tās aizbiedētu, salicis biedēkļus, ar cūku taukiem apsmērētas drēbes. Nekas nelīdzējis,” stāsta mednieks. Vakarā tikko sagatavojies gaidīt, mežmala sākusi kustēties. Ap 20 mežacūku ķēdē devušās rakt vēl palikušos tupeņus. Mednieks vienu nošāvis, vairāk vismaz tajā rudenī nenākušas.

Jānis Ročāns uzsver:” Vietās, kur notiek lauksaimnieciskā darbība, vienmēr būs lielāks mežacūku blīvums. Jo vairāk barības, jo vairāk dzīvnieku.” Medību speciālists pārmetumu iemet arī dažu medību kolektīvu dārziņā, kuri pārlieku piebaro meža dzīvniekus. Tas jādara tad, kad trūkst barības, nevis visu gadu.

“Nesen biju saimniecībā, kuras īpašnieks ar savu saimniekošanu tieši pievilina mežacūkas,” stāsta Jānis Ročāns. Saimnieks nokūlis labību, salmus atstājis vālos, bet tajos taču ir graudi. Zem salmiem zaļo jaunais āboliņš. “Saimnieks uz lauka atstāj barību un brīnās, ka mežacūkas izrok āboliņu. Ar savvaļas dzīvniekiem jāprot sadzīvot,” pārliecināts Jānis Ročāns. Viņš arī uzsver, ka ne jau mednieki pasargās zemnieku laukus, tas jādara pašiem saimniekiem. Taču arī savvaļas dzīvnieki ātri vien pierod pie atbaidītājiem un neņem tos vērā.

Ir saimnieki, kuri ar medniekiem nesadarbojas. Protams, tā ir viņu izvēle. “Taču situācijas var mainīties. Kāds īpašnieks savā teritorijā aizliedza medīt stirnas, jo šis dzīvnieks bērniem ļoti patīkot. Tas tika ierakstīts līgumā. Viņa īpašumā stirnas jutās drošībā un labprāt uzturējās. Tad saimnieks iestādīja priedītes, un stirnas tās nopostīja,” gadījumu no dzīves stāsta Jānis Ročāns un piebilst, ka abas puses būs ieguvējas tad, ja sadarbosies. Ir zemnieki, kuri jau rudenī informē medniekus, ko kurā tīrumā sēs. Mednieki laikus var plānot, kur uzlikt torni.

“Kāds tur brīnums, ka “Grantskalnu” apkārtnē dzīvo daudz mežacūku un lauki uzrakti. Tās jūtas droši, ko ēst arī ir,” stāsta Vladimirs Uzulēns un uzsver, ka Gaujas Nacionālajā parkā medniekiem jo stingri jāievēro, kad un kādas medības drīkst rīkot. Tam piekrīt Jānis Ročāns, uzsverot, ka šajā teritorijā medībām ir ierobežojumi, dažādas zonas.

“Gaujas Nacionālajā parkā daudzo aizliegumu dēļ ar lauksaimniecību nodarboties grūti. Rokas nolaižas,” saka Verners Blaus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atbalstīt un mācīties palīdzēt citiem

00:00
30.12.2024
26
1

Kaut vējš bija satrakojies un gatavs apgāzt visu, kas gadījās ceļā, Vecpiebalgas rūķu Dāvandiena bija pārpilna smaidiem un smiekliem. “Kad ir svētki un ballīte, vienmēr labs garastāvoklis,” sacīja biedrības galvenais rūķis Linda Tunte un atklāja, šogad rūķi sanākuši kopā un jau sprieduši, ka atpūtīsies, bet atbalstītāji, uzticamie ziedotāji deva ziņu, ka ir gatavi iesaistīties. “Tāpēc […]

Amatierteātris vienmēr attīstībā

00:00
29.12.2024
32
1

Lai arī Ingas Krišānes ikdiena rit Siguldā, viņa bieži mēro ceļu uz Mori, lai vadītu pagasta amatierteātra “Oga” mēģinājumus un režisētu iestudējumus. “Kā režisore teātrī darbojos jau trīs gadus, bet Mores amatierteātrim ir daudz, daudz senāka vēsture. Un, kaut aktuālajā iestudējumā “Smel­dze” darbojas četri aktieri, kopumā “Ogā” ir ap desmit aktiermākslas entuziastiem. ” Visi teātra […]

Izdots Uzvārdu kalendārs. Varam svinēt

00:00
28.12.2024
73
2

“Ideja par šāda projekta īstenošanu radās jau pirms pāris gadiem. Tolaik bijām noorganizējuši radu pasākumu – tādu kā salidojumu. Tiekoties prātā ienāca doma, cik labi būtu, ja būtu noteikts datums, kad varētu tā vienā dienā visi satikties,” par ieceri un nupat arī īstenoto ideju par Uzvārdu kalendāra radīšanu stāstu iesāk Edgars Spura. Viņš atklāj, ka […]

Līgatnes bibliotēkai simts gadu

00:00
27.12.2024
94
4

Sanākot bijušajiem darbiniekiem un lasītājiem, nosvinēta Līgatnes pilsētas bibliotēkas simtgade. Kā jau salidojumā, bibliotekāres Agneses Osītes vēstures faktu atgādinājums mijās ar atmiņām. “Šodienas bibliotēka ir    saistīta ar 1924.gadā dibinātās Līgatnes papīrfabrikas slimo kases bibliotēku. Tā atradās tagadējā Pavāru mājā, toreiz to sauca “Wilhema”,” stāsta A.Osīte, piebilstot, ka bibliotēkas vēsturē Līgatnē ir senāka. 1897.gadā, kad Līgatnes […]

Pasargāt sevi no nelaimēm

00:00
27.12.2024
39
1

Krāpnieki kļuvuši ļoti aktīvi. Iedzīvotājiem jābūt aizvien uzmanīgākiem. Decembrī aktualizējusies krāpšana pa telefonu un šī metode kļuvusi tehnoloģiski vēl smalkāka. Cilvēks, kas saņem zvanu, dzird sava tuvinieka balsi, kurā tiek lūgta palīdzība. Arī kopumā telefonkrāpšanu decembrī bijis daudz, vairāk nekā parasti reģistrē mēnesī. Un cietuši arī Cēsu novada iedzīvotāji. Par krāpniecību un citām aktualitātēm “Duva” […]

Rada noskaņu eglīšu alejā

00:00
26.12.2024
70
1

Ziemassvētku laikā ne viens vien cēsnieks un pilsētas viesis dodas uz Rožu laukumu, lai apskatītu organizāciju un iestāžu izpušķotās divdesmit svētku eglītes. Sestdien, 14.12., pie eglīšu alejas cēsniece Ingrīda “Druvai” sacīja: “Ir patiesi interesanti apskatīt izrotātās eglītes, īpaši tās, kur ļoti piedomāts un ieguldīts darbs    – Piebalgai rotājumos ir ūdensrožu tēma, gaļas kombināts izvēlējies […]

Tautas balss

Gribētu vairāk krāšņuma

09:45
30.12.2024
12
Cēsniece raksta:

“Gribējās jau gan pilsētu svētkos spožāku. Vai nevarēja, piemēram, Pils parkā izveidot kādas gaismas takas, kur pastaigāties, papriecāties un gūt svētku noskaņu. Ne jau katram sev mājās iespējams sagādāt krāšņumu, dažs dzīvo ļoti pieticīgi. Bet Ziemassvētkos gribas kādas īpašas sajūtas. Televīzijā rāda koši izrotātas pilsētas, gribētos, lai kas līdzīgs būtu arī Cēsīs,” atzina cēsniece, kam […]

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
30
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
28
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
25
30
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
21
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Sludinājumi