Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

… un filmējies ”Rīgas sargos”

Druva
00:00
12.01.2008
33
7lp Rigas Sargs

Kaivēnietis Jānis Pinnis ikdienā dzīvo Rīgā un strādā celtniecībā, taču puisim ir daudz stāstāma gan par piedzīvoto armijā, gan iespēju filmēties populārajā latviešu kinofilmā “Rīgas sargi”.

Jānis stāsta, ka ne mirki neesot izvairījies no obligātā militārā dienesta un 2004.gada augustā sācis dienēt Latvijas armijā Alūksnē.

“Daudz jau dzirdēts sakām, “Kas tā par armiju bijusi?” Kādreiz puišus uz vairākiem gadiem aizsūtīja ārpus Latvijas robežām, un neviens ne vārda neteica. Taču, runājot par mani, jāsaka – Alūksnē pirmie divi mēneši skaitījās kā apmācība, uzsākot dienestu. Pēc tam atbrauca militārās personas no Rīgas, Štāba bataljona godasardzes rotas un daudziem puišiem, tai skaitā arī man, izteica aicinājumu dienēt godasardzes rotā. Piekritu. Turpmākais dienests saistījās ar skaista, asa, precīza un rezultātā ideāla soļa apgūšanu,” stāsta Jānis un piebilst, ka visu nepieciešamo apguvis ļoti ātri un viens no pirmajiem savā vadā sācis sargāt Brīvības pieminekli Rīgā.

“Goda sardzē pie Brīvības pieminekļa esmu aizvadījis 165 stundas. Itin bieži varēju redzēt Latvijas Valsts prezidenti un citas augsta ranga amatpersonas. Netrūka arī dažādu piedzīvojumu – sagaidījām viesus Rīgas lidostā, spēlējām ”Hamletu” Dailes teātrī, zāģējām kokus, lai no vētras postījumiem atbrīvotu elektrolīnijas, neiztrūkstošas, protams, bija militārās parādes 11. un 18.novembrī. Prezidentes vainaga nešana Brāļu kapos kritušo karavīru piemiņas pasākumā, NBS čempionāts svara bumbu celšanā, kurā izcīnīju trešo vietu un desmit dienu apbalvojuma atvaļinājumu mājās,” atminas puisis un piebilst, ka 2005. gada maijā, stāvot godasardzē pie Brīvības pieminekļa, piedzīvojis arī ASV prezidenta Džordža Buša vizīti Latvijā un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa.

Jautāts par vasaras svelmi un to, vai nav bijis grūti pildīt goda sardzes pienākumus, Jānis saka: “Bija gadījums, kad dienesta biedram kļuva slikti vasaras svelmē. Taču tādā gadījumā bez kavēšanās goda sardzi nomaina. Pie tam ir kāds knifiņš, kā apsargs pamana, ka goda sardzē stāvošajam kļūst slikti.”

Jānis, protams, nenoliedz, ka godasardzes puišus ik dienu apbrīno arī tūristi un skaistas meitenes.

“Kādās vien pasaules maliņās neglabājas mūsu foto… Nereti gadījās, ka meitenes centās mūs izprovocēt. Nostājās tieši pretim ar mērķi sasmīdināt, bet tas viņām neizdevās… Godasardzes atbildība ir augstāka par visām blēņām. Pie tam apzinājāmies, ka sodi par šādu rīcību būtu ļoti lieli,” stāsta Jānis un atklāj, ka, pateicoties dienestam, viņam bijusi iespēja filmēties arī populārajā latviešu filmā “Rīgas sargi”.

“Šo iespēju izmantoju, piedalījos masu skatu uzņemšanā. Mums bija jāietērpjas vācu karavīru formās, kārtīgi jāpaviļājas pa zemi un ar dubļiem jāsasmērē seja. Tā mēs panācām kara laika efektu. Bija jāapbruņojas arī ar Pirmā pasaules kara laika karabīnēm, un uzņemšana varēja sākties. Taču jāatzīst, ka nemaz tik vienkāršs tas darbiņš nebija. Labākā kadra uzņemšanai vajadzēja vienu un to pašu atkārtot vairākas reizes. Rezultātā filmēšana bija diezgan nogurdinoša,” atminas kaivēnietis un piebilst – pašam tomēr prieks, ka bijusi iespēja paviļāties kinopilsētiņas smiltīs.

“Šo filmu, protams, esmu noskatījies, man tā patika. Pie tam atmiņas gan par armijas laiku, gan tieši filmēšanos “Rīgas sargos” ir tuvas. Jāpiebilst, ka no dienesta aizgāju ar izcili atzītu disciplīnu, taču virsdienestu nevēlējos turpināt, jo atgriezos pie savas sirdslietas – celtniecības. Skaistas mājas būvēt arī ir gandarījums. Pie tam tās ir paliekoša vērtība,” saka Jānis un jautāts, vai domā reiz atgriezties uz dzīvi Kaives pagastā, saka: “Šobrīd neredzu nekādu iespēju dzīvot un strādāt Kaivē. Tā kā esmu profesionāls celtnieks, strādāju Rīgā un ceļu skaistas mājas. Pašlaik nākotni Kaivē nesaskatu kaut vai tāpēc, ka lielai daļai cilvēku tur trūkst enerģijas sakopt savas mājas apkārtni, parūpēties par saviem klaiņojošajiem suņiem, kur nu vēl domāt par lielākiem darbiem, kas kopā veidotu patīkamāku vidi, kurā dzīvojam.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
24

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
35

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
165

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
430
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
12
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
19
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi