Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Kāpēc apsargi skatās uz pirkstiem

Druva
00:00
16.01.2008
7

Sākoties lielveikalu ērai Latvijā, to īpašnieki pircēju pieplūduma jūrā vairs nevarēja iztikt bez apsardzes. Sākotnēji tas pircējus apgrūtināja, godīgos pat aizvainoja, ka kāds svešs acu pāris vēro, ko liec iepirkumu groziņā savam ģimenes galdam. Gadi pagājuši, bet vēl tagad gadās, ka aizvainoti pircēji zvana “Druvai”, lai paustu sašutumu, ka apsargs aizturējis nevainīgu cilvēku, turot aizdomās par patvaļību veikalā. Kādos gadījumos apsargi aiztur pircēju un ar ko nākas saskarties apsarga darbā, “Druvai” pastāstīja SIA Maxima Latvija Vidzemes reģiona apsardzes direktors Jānis Mortuzāns un apsargs Sandis Muižnieks. Raiba publika

Divus gadus Sandis pārzina apsargu darbu Maxima veikalos Vidzemē. Jāteic, ka salīdzinot ar citiem veikaliem, kur apsargi redzami jau pie durvīm, Cēsu Maximā apsargiem paredzēta speciāla telpa, caur kuras spoguļstikla logu pircēji viņus neredz, bet apsargi redz visu veikala telpu. Protams, ne ar savu aci vien. Te palīdz novērošanas kameras. Tās caur monitoru ļauj ieraudzīt pat cenu uz preces pircēja rokās. Pārskatāms ir viss lielveikals. “Mans uzdevums ir redzēt, lai pircējs, paņemot preci, aiziet pie kases un par to samaksā,” par galveno darba pienākumu stāsta Sandis, klāstot novērojumus, ka ik dienu uz veikaliem nāk raiba publika – gan cilvēki, kuriem ir daudz naudas, gan tādi, kuriem maciņš viduvējs, arī

tie, kuru kabatās varbūt ir tikai daži santīmi. Cilvēkus, kuriem naudas trūkst, apsargi jau ievērojuši un zina, pie kura plaukta viņi ies, ko

pirks.

Garšotāji un tie, kuriem nagi niez

„ Jāuzmana bezkaunīgie, kuri regulāri uz veikalu nāk preci nogaršot,” pasmaida Sandis un stāsta, ka šie cilvēki mēdz pie plauktiem uzturēties ilgi, apmetuši loku pa veikalu, viņi atgriežas pie produkta, ko jau sākotnēji nogaršojuši, un paēd atkal. Viņš uzsver, ka to dara ne tikai nabadzīgie, bet arī, kā mēdz teikt, naudīgie. Galvenokārt garšoti tiek žāvētie augļi, rieksti, vīnogas, arī cepumi. Apsargi ir aizrādījuši, bet atbildes vienmēr ir skarbas, apmēram tā: “Ko gribu, to daru.”

„Ne jau visus ķeram pie rokas, ja cilvēks pagaršo vienu riekstiņu – nekas, bet ja garšošana notiek dienu no dienas, kad cilvēks parādās veikalā, nevaram neaizrādīt. Ir gadījies, ka ikdienas garšotājam esam likuši par preci samaksāt. Cēsnieki mēdz domāt, ka no veikaliem preci bez maksas cenšas iznest tikai vietējie bomži, bet tā nav,” uzsver apsargs un stāsta novērojumus. „Nabadzīgākie parasti cenšas paņemt maizi, bet gadījies, ka mātes ar bērnu ratiņos iebrauc veikalā, tajos noslēpjot zīdaiņa pārtiku un pamperus. Vai paņem no plaukta pudeli un ielej bērnam suliņu, domājot, ka lielā veikalā neviens to nemanīs. Ir arī mammas, kuras preces paslēpj zem bērna virsdrēbēm. Valmierā bija gadījums, kad bērnu ratiņos no veikala centās izvest preci kopsummā par 98 latiem.” Sandis zina teikt, ka nelikumības dara arī pārtikuši cilvēki, kuriem mugurā laba ādas jaka, pie veikala lepns auto, bet nagi niez paņemt makšķeru auklu, kas maksā tikai latu piecdesmit.

Apsargi stāsta, ka lielāko blēžu procentu tomēr veido tie, kuri pilsētā iebrauc uz neilgu laiku. Sandis atzīst, ka daudzus šos pilsētas ciemiņus nav izdevies noķert. „Nelikumīgas darbības veikalos veic ne tikai pie mums, Latvijā,” iestarpina Jānis Mortuzāns un stāsta, ka, piemēram, Īrijā veikalos jau redzēts plakāts ar uzrakstu latviešu valodā “Lūdzu, nezodziet!”. Izrādās, ka mūsu pašu vietējie zaglēni, par kuru varoņdarbiem informāciju saņemam no policijas „Druvas” rubrikas, ir tikai neveiksminieki, kas pieķerti. Sandis uzsver, ka preci bez maksas ņem ne tikai grādīgā pudeles tīkotāji. Ar šo netikumu apveltīts arī viens otrs ārzemnieks, kurš apciemojis Cēsis kā tūrisma pilsētu. „Esam tādus pieķēruši, bet viņi skaisti aizbildinās, ka, piemēram, laikotas brilles, bet aizmirstas tās uz galvas. Tad seko pieķertā ārzemnieka garu garais atvainošanās teksts,” piedzīvojis apsargs. Sandis novērojis, ka noziegumu skaits atkarīgs no pilsētas struktūras, jo tā lielāka un vairāk saistīta ar tranzītu, veikalu apsardzei darba vairāk.

Kāda publika parasti apsargam liek saausīties? To Sandis viennozīmīgi pateikt nevar. Apsargu darba pieredzē jau sakrājušās darbības pazīmes, kas liecina, kurš pircējs uz veikalu nav nācis vienkārši iepirkties. „Parasti saausāmies, kad veikalā ienāk skaļš bars jauniešu vai cilvēks stiprā alkohola reibumā. Kādā nosakņojumā viņš ienāk veikalā, var manīt. Pievēršam uzmanību, vai paņem konkrētu preci, vai arī klaiņo pa veikalu, pētot, kur ir novērošanas kameras, kur it kā prece dārgāka vai lētāka. Ir tādi, kuri paņemt pudeli alkohola un klaiņo ar to pa veikalu, atpogājot un aizpogājot vējjaku. Tas jau liecina, ka

cilvēkam galvā perinās kāda nelaba doma,” psiholoģiski vērtē Sandis. Strādājot Rīgā, Sandis saskāries ar gadījumiem, kad preci nesamaksājot no veikala cenšas iznest pat policisti, protams, gan tērpušies privātā.

Vajadzīgi nervi un psiholoģija

Apsargu darbs ir grūts. Tas nav skatīties seriālu un palaist garām garlaicīgākos kadrus. Pie novērošanas monitora jāsasprindzinās. Sandis atzīst, ka daudzi no apsarga darba aizgājuši tikai tādēļ, ka nespēj izturēt koncentrēšanos uz ekrānā skatāmo. Un arī, neraugoties uz sasprindzināto uzmanību, reizēm iznāk kļūdīties, aizturot nevainīgu

pircēju. Tad seko apsarga atvainošanās: „Visi taču zinām, ka kļūdīties ir cilvēcīgi,” nosaka Sandis un atzīst, ka tie, kuriem nav bijis nodoms par preci nesamaksāt, parasti apsargu aizdomas uztver saprotoši un atvainošanos pieņem. Savukārt klienti, kas veikalā jau iegājuši ar domu kaut ko paņemt nesamaksājot, nodarījumā pieķerti, izturas visai agresīvi, apsargu stingrību bieži vien uztverot kā kliegšanu. “Nav taisnība, ka apsargs uz aizdomās turamo kliegtu. Vispirms mēs veikala apmeklētājam palūdzam uzrādīt čeku, vai par visu preci ir samaksāts. Tie, kuri nav iepirkušies tīri, parasti meklē iemeslu, lai pirkumu neatrādītu. Ja neesam pārliecināti par pircēja godīgumu un viņš veikalā iegādāto atsakās rādīt, izsaucam policiju. Ja arī tad viņš negrib atzīties, apsargiem ir iespēja parādīt kameras fiksēto videomateriālu,” stāsta Sandis un piebilst, ka katram tiek dota iespēja atzīties un par preci samaksāt bez policijas klātbūtnes. Diemžēl nedarbos pieķertie parasti reaģējot agresīvi. Apsargi saņēmuši arī draudus par piekaušanu aiz stūra. Mazie zaglēni savukārt lielās ar vecāku pazīšanos juridisku personu lokā, ka noteikti sodīs nevis vainīgo, bet gan apsargu.

Apsargiem ir laba sadarbība ar veikala pārdevējiem. Ja cilvēks pie kases ir agresīvs, negrib maksāt vai ar preci paskrien kasei garām, pārdevējām ir iespēja nospiest pogu, ziņojot apsardzei. Sandis zina teikt, ka lielākā medus maize blēžiem ir tikko atvērts lielveikals, kad apsargs cilvēkus vēl nav iepazinis. Cīņa kopējiem spēkiem

„Gada laikā, kamēr Cēsīs darbojas lielveikals Maxima, apsardzes redzes lokā nonākuši un aizturēti ap 400 cilvēku,” stāsta J. Mortuzāns un informē, ka apsardzes rīcībā ir video arhīvs, kurā tiek uzkrāts un saglabāts novērošanas kameru fiksētais.

Lielveikalu Maxima apsargi Vidzemē savstarpēji sadarbojas, nosūtot viens otram blēžu fotouzņēmumus un apmainoties ar informāciju par nodarīto. Arī policija informē veikalu apsargus par personām, kas pastrādājušas nelikumības citos veikalos. Sadarbība ar policiju ir arī gadījumos, ja no stāvvietas pie veikala tiek aizdzīta automašīna. “Policija tad meklē informāciju novērošanas videomateriālos. Policija sadarbojas ar mums, mēs palīdzam viņiem,” uzsver apsargs, piebilstot, ka pārpratuma gadījumā pircējam ir iespēja pārbaudīt gan čekus, gan noskatīties videomateriālu par laiku, kurā tas apmeklējis veikalu.

„Nevainīgajiem no apsarga nav jābaidās. Pārpratumu gadījumos nepieciešams tikai atcerēties dienu, kad prece iegādāta, vai uzrādīt kases čeku. Var apskatīt čeka kopiju kasē,” informē Sandis un liek manīt, ka apsarga profesiju radījusi pati sabiedrība, kurā visos laikos bijuši

negodīgi cilvēki, kas likuši ciest godīgajiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
229

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
121

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi