Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Problēmas sagādā “nogurusi” sija

Druva
00:00
18.01.2008
8
200801182236541980

Lai gan ar aci griestos nekas nav redzams, tehniskā pārbaude liecina, ka vienā no lielākajām telpām Raunas ielā 2 pēc Cēsu muzeja bagātīgo fondu izvietošanas griestu metāla sijas izkļāviens pārsniedz pieļaujamo normu.

Sija esot nogurusi, komentē speciālisti. Cēsniekiem zināmais Akmens ligzdas nams ir privātīpašums, un pašvaldība tajā īrē telpas iestādēm. Nama otrajā un trešajā stāvā kopš pagājušā gada atrodas muzeja kolekciju glabātava, pirmajā stāvā ir bērnudārzs.

Cēsu pilsētas dome, pēc kuras pasūtījuma SIA „Būvprojekts” Akmens ligzdā veica plānotu pārbaudi, iepazinusies ar slēdzienu, pieņēma lēmumu tūlīt rosināt projektu nesošās sijas pastiprināšanai, bet bērnudārza grupu no it kā apdraudētās telpas izvietot.

„Avārijas situācijas namā nav, bet mēs nolēmām, ka drošības pasākumi jāveic tūlīt, lai avārijas situācija nemaz nerastos. Citos apstākļos, ja šajā ēkā neatrastos bērni, remontu mierīgi varētu veikt arī pēc diviem, trijiem gadiem,” pastāstīja Cēsu domes nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Viesturs Krastiņš. Ieplānots, ka nesošo siju pastiprināšana ar metāla statņiem un siju konstrukciju notiks trīs telpās 1. stāvā un divās telpās 2. stāvā. Tas ir konstruktīvs darbs, tāpēc nav nepieciešams no telpām iznest visas mēbeles, arī muzeja kolekcijas. Telpās būs jāatbrīvo tikai noteiktas vietas. Kapitālos darbus pasūtījis un finansēs nama īpašnieks Jānis Bērziņš. Cēsu dome nodrošinās būvuzraudzību. Remontu divos mēnešos veiks SIA „Kurmis” meistari. “Ēkas vecums prasa savu. Viss ar laiku deformējas,” situāciju raksturoja J. Bērziņš.

„Remonts paildzinās ēkas mūžu,” komentēja V.Krastiņš un piebilda, ka nav saglabājies 19. gadsimtā celtās ēkas plāns, kā arī nav zināms, kad nojauktas starpsienas, jo pirmsākumos 1. stāvā tik lielas telpas – ap 50 m2 – nevarējušas būt. „Kara gados te bijis hospitālis. Varbūt tad?” sprieda V. Krastiņš. “Varētu būt, ka starpsienas izņemtas padomju varas gados, lai iegūtu lielākas telpas,” minēja J. Bērziņš.

Muzeja direktore Dace Tabūne pastāstīja, ka pirmā ziņa par nepieciešamo remontu viņu šokējusi. „Tikai pirms pāris mēnešiem beidzās gadu ilgā muzeja fondu pārvietošana, lai Cēsu pilī varētu sākties remonts. Muzeja krājums ir ļoti bagāts, fondu pārvietošana bija darbietilpīga un tāpēc šausmināja doma, ka atkal jāsāk no gala.” Tūlīt pēc slēdziena saņemšanas no 2. stāva telpas vidus izņemta smagākā kolekcija – senlaicīgie gludekļi. Lai nākošnedēļ varētu sākties remonts, kas ilgs līdz 7. martam, viena no bērnudārza grupām uz laiku ir pārcelta uz 3. bērnudārzu Noras ielā. Tur, sporta zāli pārveidojot, iekārtots viss nepieciešamais rotaļām, mācībām, pusdienas snaudai.

Akmens ligzdas bērnudārza vadītāja Liene Kazaka neslēpa, ka domes lēmums atbrīvot it kā bīstamo telpu un pārvietot bērnus pieaugušajos radījis kaislības. Daļa pedagogu netic, ka apdraudējums varētu būt tik nopietns, kā apgalvo. „Arī tad, ja bērnu drošība apdraudēta tikai par vienu procentu, kurš gan uzņemsies atbildību to ignorēt?” pilsētas domes rīcībai piekrīt L. Kazaka, cenšoties samierināt kolektīvu, ka pāris mēnešus remonts sagādās problēmas. Pedagogiem nācies izspriest, kurai grupai uz laiku jāpārceļas uz citu bērnudārzu, šis lēmums skaidrots vecākiem. Ne visi vecāki gribējuši samierināties ar gaidāmajām neērtībām. Pašiem četr- un piecgadī-giem bērniem gan pārmaiņas vairāk likušās kā piedzīvojums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
5

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
231

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi