Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Tirgū mazāks cenu kāpums

Druva
00:00
19.01.2008
7
200801182357265980

Cēsu tirgus pārtikas produktu nodaļā pārsvarā iepērkas pensionāri, lauku ļaudis un strādājošie ar zemākiem ienākumiem.

Finanšu eksperti apgalvojuši, ka pērnais gads valstī pagājis inflācijas zīmē. Gada inflācija bijusi 14,1 procentu augsta. Vēl speciālisti skaidrojuši, ka daudzi iedzīvotāji savā kabatā pareizi izjutuši vēl lielāku cenu kāpumu, jo pārtikas precēm un mājokļa izdevumiem bijis pats straujākais cenu sadārdzinājums. Iedzīvotājiem, kuri galvenokārt mēneša ienākumus tērē tikai pārtikai un komunālo rēķinu apmaksai, individuālā inflācija bijusi gandrīz divreiz augstāka. Cenas turpina pieaugt arī janvārī.

“Druva” jau rakstīja, ka būtiski paaugstinājušās cenas tabakas izstrādājumiem un degvielai. Un ik dienas veikalā iespējams nopirkt aizvien dārgākus gaļas izstrādājumus, piena produktus, tāpēc šoreiz devāmies uz Cēsu tirgu, lai vērtētu, kādas pirkšanas un pārdošanas attiecības veidojas vietā, kur plašā piedāvājumā var iegādāties Latvijā un bieži arī mūsu rajonā stādītu, audzētu, novāktu produkciju.

“Man patīk tirgū iepirkties, jo liela izvēle un garšīgi produkti. Piena produkti ir ļoti dārgi, bet veikalos ir vēl augstākas cenas. Te piena litru varu nopirkt par 58 santīmiem, bet Liepas veikalā jau maksā 64 santīmus. Ja cenas vēl kāps, tad vairs to nevarēs izturēt. Jau tagad ir tik ļoti dārgi, ja atceras, cik par šo pašu naudu varēja nopirkt pirms gada,” vērtēja liepēniete Iveta Ņikiforova, kura regulāri iepērkas pilsētas tirgū. Pārdevēji stāsta, ka cilvēki, lai arī sūdzas par dārdzību, neatsakās no siera, sviesta, svaigas vai žāvētas gaļas gabaliņa. Tirgus priekšrocība arī tā, ka ir daudz sveramās produkcijas un pensionāri nereti iegādājas nieka simts gramus biezpiena, vienu bieti vai pāris sīpolu.

“Tagad meklējam, kuram ražotājam lētākas cenas. Visu laiku skatāmies, ņemam arī Lietuvā ražotos produktus, ja tie ir lētāki par mūsu,” sacīja individuālā uzņēmuma “Cīrulīši” īpašniece Leonarda Šulce, kura katru dienu strādā aiz letes, tāpēc dzird arī iedzīvotāju pārdomas par to, kādā valstī jādzīvo.

“Katrai precei cenas ceļas. Saka, ka benzīna dēļ, bet preces taču ved vairumā, nevis pa vienai. Retu reizi atbraucu uz tirgu iepirkties un tikai tāpēc, ka lauku veikalā viss ir vēl dārgāks. Atved no bāzes lētākas preces, bet cilvēkam daudz jāmaksā,” sacīja Voldemārs Pučurs. Tirgu par vienīgo vietu, kur vēl spēj iepirkties pensionāri, nosauca arī veselaviete Biruta Zālīte.

“Veikalā vairs neko nevaru atļauties. Tirgū pērku maizīti, pienu, gaļu. Neesmu smalki rēķinājusi, par cik dārgāk viss izmaksātu veikalā, bet daudz vairāk. Man patīk arī, ka laba, tīra produkcija,” tā Biruta.

Svaigās liellopa un cūkgaļas tirgotāji atzina, ka janvārī cenas kāpušas vidēji tikai par desmit santīmiem kilogramā. Tas neesot daudz, tāpēc pastāvīgie pircēji karbonādei vai maltajai gaļai garām neejot.

“Mums katru dienu cenas nekāpj, kas būs uz priekšu, rādīs laiks. Galīgi necelt cenu nav iespējams, jo paši audzētāji tad vairs netiks galā,” sacīja z/s “Kalna Smurģi” īpašniece Aina Briede, kura tirgo citā, plašā lauku saimniecībā iegūtu gaļu, atzīstot, ka katrs mazais zemnieks gaļas audzēšanai vairs resursus nevar atrast.

Viskreņķīgākās par to, ka cilvēkiem nav pirktspējas, bija dārzeņu audzētājas, stāstot, ka kartupeļiem, burkāniem cenas pat esot zemākas nekā pērnajā ziemā, jo mūspuses cilvēki iespēju iepirkties tirgū mainījuši pret modi naudu atstāt lielveikalos.

“Pārdodu visu, ko izaudzēju. Kāpostus pati skābēju. Vāru bietes, jo tikai tādas var labi pārdot. Lēnām jau uz priekšu iet. Ir jau, kas mūk prom un saka, ka dārgi, bet pārsvarā jau pērk. Vai man atmaksājas? Bet pasakiet, ko lai dara, ja pensija ir 80 lati? Darbā taču manā vecumā neņem,” tā Dzidra Auziņa, kurai blakus pašas dārzā izaudzētus ķiplo-kus cenšas pārdot astoņdesmitgadīgā Mirdzas tante, kura saka, ka trīs lati dienā jau ir laba peļņa, tad var atļauties arī avīzes nopirkt. “Te nav ne bagātu tirgotāju, ne pircēju. Sestdienās vairāk cilvēku apgrozās,” sacīja Mirdza Ādmine.

“Nezinu, kā šopavasar būs ar audzēšanu. Cik maksās minerālmēsli? Degviela tik dārga, bet traktoru vajag, lai zemi apstrādātu. Cenas tirgū ir zemas, jo visu cilvēki pērk veikalos, jo tur viss vienuviet, bet par to pašu kvalitāti dažādi dzirdēts. Gadoties, ka kartupeļi melni un jāizmet, pēc tam nāk uz tirgu pirkties,” sacīja priekuliete Ilga Voldiņa. Tirgū cenas jau ilgstoši nav mainījušās mūspuses bitenieku sarūpētajam medum, par tādām pašām cenām kā pērn nopērkami pākšaugi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
20

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
34

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
158

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
424
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
6
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
19
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi