Ceturtdiena, 16. janvāris
Vārda dienas: Lidija, Lida

Pulcēšanās ap Paulu Putniņu

Druva
00:00
26.01.2008
8
200801262008006945

Cēsu centrālās bibliotēkas organizētā tikšanās ar mūsdienu latviešu lugu tēvu Paulu Putniņu bija piepulcinājusi Cēsu domes zāli ar teātra mākslas cienītājiem, kuri vēlējās sveikt dramaturgu 70. dzimšanas dienā un pārlapot vairāk nekā četrdesmit gados sarakstīto lugu klāstu, gan daloties atmiņās par

kādreiz redzēto uz skatuves, gan vēloties izzināt lugu tapšanas noslēpumus.

Cēsu Tautas teātra aktieri, spēlējot fragmentus no P. Putniņa lugām, uzdeva viesim savdabīgu mīklu – atminēt, kurā no tām konkrētā aina attēlota. Kad Cēsu centrālās bibliotēkas direktores vietniece un tikšanās vadītāja Gunta Romanovska lugu radītājam stingri kā eksāmenā paprasīja atbildēt, P. Putniņam pāris reizes nācās paraustīt plecus, jo Cēsu aktieru īpaši izmeklētie un nospēlētie fragmenti bija izcelti arī no P. Putniņa daiļrades sākuma gados radītā. Savu pirmo lugu ”Lauzīsim galvas dotajā virzienā” P. Putniņš sarakstīja 1965. gadā, bet patlaban viņa lielākā rūpe ir pastarīte ”Miljonāru ugunsvieta.” Tās režisēšanā būtu ar mieru mesties dramaturgs pats, atsvaidzinot atmiņā kādreiz Latvijas Valsts konservatorijas teātra fakultātes režijas nodaļā mācīto.

”Ļoti žēl, ka manu pēdējo lugu ”Miljonāru ugunsvieta” teātru darboņi vairākās vietās gāza ārā. Šī luga ir ar jaunu ideju. Runa ir par to, kas mūsu sabiedrībā ilgi strāvoja kā negatīvisms. Tā ir par naudu, kas ir mūsu iespēja, arī enerģija. To jāprot guldīt vietā. Lugas galvenais varonis vēlas to ieguldīt savas tēva un mātes māju atradīšanā, caur to reabilitējot nelaimīgus likteņus. Bet vietējā sabiedrība turas tam pretī. Mūsu sabiedrībā vēl joprojām ir tipiska parādība, ja kādam ir nauda, tad tas cilvēks noteikti ir zaglis. Šis uzskats ir viens no mūsu sabiedrības attīstības lielākajiem postiem, kas mantots no iepriekšējās iekārtas. Tātad vēl šodien pastāv slēpta padomju ideoloģija – ja tev ir nauda, tad tu esi briesmonis, bet ja tās nav, tad esi pašsaprotams cilvēks,” par savu sabiedrībā skandalozo lugu

stāstīja P. Putniņš un uzsvēra, ka īsto aktualitāti teātris spēj gūt vienīgi šeit un tagad – bet spilgti virspusē iznesot šā laika konfliktus. ”Esmu pētījis, kā krievu literatūras klasiķi prata nodarboties ar sava laika sabiedrību un tās sociālajām lietām. Esmu vērojis, kā šie literārie darbi transformējas

sabiedrībā un dzīvo cauri dažādām sociāli politiskām sistēmām. Tomēr laikmetiskās dramaturģijas un laikmetiskā teātra uzdevums ir uzrunāt tieši un šodien, liekot pazīt sevi. Tādā veidā teātris piedalās sabiedrības dzīvošanā un sabiedrības formēšanā. Maldās tie, kas saka, ka lugas neiedarbojas. Iedarbojas! Ikviena māksla iedarbojas, kaut vai daloties iespaidos ar citiem. Tādēļ teātra uzdevums ir nepārtraukti nodarboties ar sava laika sabiedrību. Nekas nevar aizstāt šodienu. Tas ir šā laika cilvēka saprotamākais. Diemžēl kritika neprasa ideju, tā vispār neko neprasa, izņemot to, lai būtu interesanti,” novērojis P. Putniņš. Atbildot uz jautājumu par daudzus šokējošo modi klasiķu darbu saturu iemodernizēt vai deformēt mūsdienu vidē, P. Putniņš atzina: ”Man par to nav īsta viedokļa. Mani tas tik ļoti nešokē. Svarīgākais, lai darbam nāk ārā jēga, kas šodienas cilvēku uzrunā, un pats darbs netiek mākslinieciski aplaupīts.”

Klātesošajiem, protams, interesēja lugu tapšanas virtuve. Piemēram, kāpēc lugā tik grūti izrunājams uzvārds – ”Okolokolaka”? P. Putniņam, rakstot lugu, galvenajai varonei gribējies kādu neparastu uzvārdu. To viņš pēkšņi izdzirdējis radio, sēžot frizētavā, un uz frizieres iedotas žilešu paciņas pierakstījis – Okolokolaka. Kad luga jau bijusi izrādīta, pie avīžu kioska dramaturgam klāt pienācis kāds manāmi iereibis vīrs: ”Es jau sen jums gribēju to teikt…, mans uzvārds ir Okolokolaks. Mana mamma jums pateicīga, ka esat izslavinājis mūsu uzvārdu.” Tā vīrs, mēles kūleņošanu savaldīt cenšoties, teicis. Dramaturgs atzina, ka savās lugās prototipus atrod visur. Vislielākā prototipu gūzma esot lugā ”Paši pūta, paši dega.” Nepatikšanas kā tādas prototipu izmantošanā P. Putniņam neesot bijušas. ”Tikai tāda mazliet negatīva attieksme no dažām tantēm, ko pašas gan viņas nepauda, bet man par to savukārt pavēstīja cita tante: ”Viņa uz tevi ir dusmīga, jo esi viņu savā lugā izķēzījis,” atceroties smējās P. Putniņš.

Tika meklēta patiesība, kāpēc P.Putniņa lugas ir tik populāras, un nāca pie secinājuma, par ko raksta arī kāds teātra kritiķis, ka Paula Putniņa spēles vienmēr centrējas ap kādu it kā pareizu ideju, kā tām lietām vajadzētu būt. Tā tiek izvērsta lomās ar grandiozu patosu, kuru autors ar savu šķelmīgo smaidu uzkurina tik šerpi, noved līdz tādai ārprāta galējībai, ka beigās neviens vairs tā īsti nevar saprast, cik nopietni viss domāts. Šajā gandrīz neatminamajā mīklā slēpjas autora lugu lielā popularitāte Latvijā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dzērbenē Pateicības svētki darītājiem

00:00
16.01.2025
7

“Cik paši darīsim, tik būs, jo kurš gan nāks un darīs,” saka dzērbenietis Guntars Skripko. Viņš ir viens no tiem, kuri saņēma pagasta tautas nama Pateicību par brīvprātīgo darbu. “Ikdienā tie, kuri nav bijuši saistīti ar pasākumu rīkošanu vai pils, estrādes, pagasta centra noformēšanu svētkos, neiedomājas, cik daudz darba ir jāiegulda, sākot no idejas, materiāliem […]

Jaunpiebalgas Kultūras centrā rosība ik vakaru

00:00
15.01.2025
70

“Lai gan varētu domāt, ka amatiermākslas kolektīvi pēc daudzajiem gadu mijas pasākumiem tagad kaut nedaudz atvelk elpu, tā nav. Katram savi mērķi, kurus grib sasniegt,” saka Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka katru vakaru centrā kādam kolektīvam ir mēģinājums, tikšanās, lai apspriestu gaidāmos kultūras notikumus pagastā, novadā, Latvijā. Pagasta jauktais koris “Jaunpiebalga” […]

Skatītāji plūst uz “Straumi”

00:00
14.01.2025
93

Režisora Ginta Zilbaloža veidotās animācijas filmas “Straume” galvenais varonis kaķis vientuļnieks paceltu asti soļo pa pasaules nozīmīgāko kino festivālu sarkanajiem paklājiem un priecē ar aizvien jauniem panākumiem, balvām un atzinību Francijā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Ķīnā, Polijā. “Straume” saņēmusi arī prestižo Ņujorkas kinokritiķu apvienības balvu kā gada labākā animācijas filma, un nu jau tās producents Matīss […]

Apciemo pagasta vientuļos seniorus

00:00
13.01.2025
49

Jau vairākus gadus Taurenes bērnudārza “Asniņš” bērni un vecāki    sadarbojas ar pagasta senioru klubu “Randiņš”. Jaunākā paaudze gatavo dāvanu pakas pagasta vientuļajiem senioriem, bet kluba biedri tās nogādā adresātiem. “Dāvanu kastē ir gan marinējumi, dažādi salāti no mājas krājumiem, gan pašu darinātas praktiskas lietas, veselīgi saldumi. Arī mēs vēl ko pieliekam klāt. Gandrīz katrā […]

“Rainis un Aspazija”, “Poruks” jau frontē, drīz sūtīs “Cēsis”

00:00
12.01.2025
76

Uzņēmuma “CATA” foajē izklāts paklājs, garāmgājēji noskatās, novērtē. Ne katrs saprot, ka tas ir 6×10 metru aizsargtīkls Ukrainas armijai. To sējušas cēsnieces. Todien, kad “Druva” apmeklēja aizsargtīklu darbnīcu, te strādāja septiņas sievietes. “Cik laika vajag, lai tādu sapītu, atkarīgs no brīvprātīgo skaita. Bija steidzams pasūtījums, tīklu vajadzēja pēc desmit dienām, mēs paguvām septiņās, nākamais tapa […]

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
90

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Tautas balss

Ar kādu ātrumu brauc kravas mašīnas

11:35
15.01.2025
37
J. raksta:

“Lasu par traģisko avāriju uz Ventspils šosejas, kurā bojā gāja skolotāja un mirusi arī viena skolniece, bet vēl dažām meitenēm nopietni jāārstējas slimnīcā. Laikam jau vainīgais būs mikroautobusa šoferis, kurš veda dziedātājas, jo, kā stāsta mediji, busiņš bijis braukšanai pretējā joslā un satriecies ar kravas mašīnu. Bet gribu gan teikt vienu lietu, vai bija pareizi […]

Jālabo pārbrauktuve

11:35
15.01.2025
17
Lasītāja raksta:

“Tā arī mēs, liepēneši, nevaram sagaidīt, kad “Latvijas Dzelzceļš” salabos pārbrauktuvi. No un uz būvmateriālu rūpnīcu sezonas laikā brauc daudz kravas mašīnu, pa Cēsu-Valmieras ceļu bieži pārvietojas kokvedēji, pārbrauktuves segums kļūst aizvien sliktāks,” pau­da lasītāja.

Bedres tikai dažas, bet nepatīkamas

11:34
15.01.2025
13
Cēsnieks raksta:

“Cēsīs Birzes iela tiešām ir labi sakārtota, izdevīgi to izmantot, ja jāapbrauc pilsētas centrs. Tikai nelielajā vecā asfalta daļā laikā, kad kūst sniegs un līst, padziļinās bedres. Tās nav lielas, bet diezgan dziļas, automašīnai var pārsist riepu, īpaši braucot tumsā un lietū,” sacīja cēsnieks, aicinot ielas apsaimniekotājus bedres aizbērt.

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
28
2
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
27
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Sludinājumi