Ceturtdiena, 16. janvāris
Vārda dienas: Lidija, Lida

Ēnstrādnieks, siera produkts un citi

Druva
00:00
30.01.2008
5

Rīgas Latviešu biedrības latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Rakstnieku savienības un LZA Terminoloģijas komisijas pārstāvji paziņojuši 2007. gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu. Žūrija tos izraudzījusi, spraigā domu apmaiņā izskatot vairākus simtus ierosinājumu.

Par 2007. gada vārdu atzīts „ēnstrādnieks” – viegli izprotams

jaunvārds nelegāli nodarbinātas personas apzīmēšanai, īss, ērts un pēc latviešu valodas īpatnībām pareizi darināts. Tas asociējas ar vārdu savienojumu “ēnu ekonomika”, ar ko nozīmes ziņā tam ir radniecība.

Žūrijas interesi saistījuši arī citi jaunvārdi “virsruna” – kinofilmas ierunājums kādā citā valodā, ja diktora balss skan ”pa virsu”, un “tērzētava” (“čata” vietā), “paudums” (pateiktais). Tāpat arī “pulksteniski un pretpulksteniski”, “ābolītis” (apzīmējot “@”) un “vārdene”, kā arī daudzi šīs vārdenes vārdi: īdenis – ZA vējš, plūdenis – ZR vējš, sausenis – DA vējš, valdzenis – DA vējš.

Jaunieši

anglicisma “strings” vietā ierosinājuši teikt “aukliņbiksītes”, “diegabikse”.

Par 2007. gada nevārdu atzīts „siera produkts” – domāts sierveida izstrādājums. Pērn

veikalos parādījies neveiklais dažu siera veidu apzīmējums, kas mulsina un kaitina pircēju. Apzīmējums burtiski pārcelts no angļu valodas. Angļu vārds “product” ir tā sauktais tulkotāja viltus draugs: pirmām kārtām tas nozīmē ražojumu vai izstrādājumu, turpretī latviešu valodā vārds “produkts” pirmām kārtām nozīmē pārtikas produktus, kā arī garīga un fiziska darba vai procesa rezultātus. Tāpēc latviski, lai pienu nošķirtu no piena izstrādājumiem, nevajadzētu lietot vārdkopu “piena produkti”, jo arī pats piens ir produkts. Otrkārt, ar vārdkopu “cheese products” angliski apzīmē nevis tikai “neīstos” sierus, bet gan jebkādus sierus, un tādā nozīmē šo vārdkopu lieto arī Eiropas Savienības oficiālajos dokumentos.

No plašā saņemto nevārdu klāsta pērn īpaši bieži vai jaunā/īpaši nejēdzīgā lietojumā parādījušies – „komunicēt un komunikācija” (ļoti izplatījies nevajadzīgs anglicisms, sarunāties un citu labu latviešu valodas vārdu vietā), arī ”koments” (komentāra vietā), “kancelēt“ (no angļu cancel), merčendaizings, blogs/blogot, antidots (pretinde), “čekliste”, „aktivitāte” (sarīkojuma vietā), “Top 10“(domāti desmit labākie), “pīār/PR” (sabiedrisko attiecību vietā). Žūrija atzīst, ka nepatīkami vērot vārdu “pirktākais” un “mīlētākais” pieaugošo izplatību un nepareizo vārda „pieļaut” lietojumu, bet arī jaunvārdus „izglītojamais” (birokrātu ieteikts vārds skolēns/students vietā).

Gada nevārda titulam izvirzīti arī dažādi žargonvārdi, īpaši bieži ieteikti -“ierēkt”, kā arī “ievērtēt”, “iehalot”, izčekot”. Ieteikti arī -“pateicība” (smalks apzīmējums kukulim), “stukačs” (apzīmējot nozieguma liecinieku), “kvaukšķi”, “stipendijas”, “robežlīgums” un citi. Līdzīgi arī daži ierosinājumi gada vārdam “pļāpātuve” (vārds radies politiskā kontekstā – Saeima) vai “lietussargi” to jaunā nozīmē.

Par 2007. gada spārnoto teicienu izraudzīts „bojāts horizontālais taimkods” – teiciens, kas sevī iemieso pēdējā gada vairīšanos no patiesības. Spārnotie teicieni katrs savā veidā atspoguļo kādu spilgtu pagājušā gada notikumu. Ieteikti arī – „virs vairākām galvām karājas Damokla zobens” (Vaira Vīķe-Freiberga), “Lūdzu, nemelojiet manā vietā” (J. Urbanovičs), “Es šodien negribu melot tiešā ēterā” (A. Šlesers). “Kas es esmu?” (V. Zatlers), “Katrs latvietis ir zelta vērts” (J. Kukainis), “ar mirdzumu visās vietās” (G. Ulmanis par E. Zalānu), “Es esmu stabilitātes garants” un “treknie gadi” (A. Kalvītis), “Dažreiz spiež arī, lai izspiestu” (I. Viņķele), “Tam džekam ir reālas problēmas!” (E. Zalāns), “Es esmu pele” (I. Emsis), “mutes caureja” vai “runas nesaturēšana”, “vecie vēži vecā kulītē”, “valsts pirmais trusis” un citi.

Vārds – gada spilgtākais, trāpīgākais vārds, kas pirmo reizi izskanējis, iemantojis vai atguvis popularitāti

un veidots pēc latviešu valodas likumībām. Nevārds – nejēdzīgākais vārds, nejēdzīgākais vārda lietojums vai nejēdzīgākais liekais svešķermenis. Spārnotais teiciens – spilgtākais vai dīvainākais izteiciens, kas īpaši bieži lietots vai sevišķi pamanīts. Sagatavojusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dzērbenē Pateicības svētki darītājiem

00:00
16.01.2025
7

“Cik paši darīsim, tik būs, jo kurš gan nāks un darīs,” saka dzērbenietis Guntars Skripko. Viņš ir viens no tiem, kuri saņēma pagasta tautas nama Pateicību par brīvprātīgo darbu. “Ikdienā tie, kuri nav bijuši saistīti ar pasākumu rīkošanu vai pils, estrādes, pagasta centra noformēšanu svētkos, neiedomājas, cik daudz darba ir jāiegulda, sākot no idejas, materiāliem […]

Jaunpiebalgas Kultūras centrā rosība ik vakaru

00:00
15.01.2025
70

“Lai gan varētu domāt, ka amatiermākslas kolektīvi pēc daudzajiem gadu mijas pasākumiem tagad kaut nedaudz atvelk elpu, tā nav. Katram savi mērķi, kurus grib sasniegt,” saka Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka katru vakaru centrā kādam kolektīvam ir mēģinājums, tikšanās, lai apspriestu gaidāmos kultūras notikumus pagastā, novadā, Latvijā. Pagasta jauktais koris “Jaunpiebalga” […]

Skatītāji plūst uz “Straumi”

00:00
14.01.2025
93

Režisora Ginta Zilbaloža veidotās animācijas filmas “Straume” galvenais varonis kaķis vientuļnieks paceltu asti soļo pa pasaules nozīmīgāko kino festivālu sarkanajiem paklājiem un priecē ar aizvien jauniem panākumiem, balvām un atzinību Francijā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Ķīnā, Polijā. “Straume” saņēmusi arī prestižo Ņujorkas kinokritiķu apvienības balvu kā gada labākā animācijas filma, un nu jau tās producents Matīss […]

Apciemo pagasta vientuļos seniorus

00:00
13.01.2025
49

Jau vairākus gadus Taurenes bērnudārza “Asniņš” bērni un vecāki    sadarbojas ar pagasta senioru klubu “Randiņš”. Jaunākā paaudze gatavo dāvanu pakas pagasta vientuļajiem senioriem, bet kluba biedri tās nogādā adresātiem. “Dāvanu kastē ir gan marinējumi, dažādi salāti no mājas krājumiem, gan pašu darinātas praktiskas lietas, veselīgi saldumi. Arī mēs vēl ko pieliekam klāt. Gandrīz katrā […]

“Rainis un Aspazija”, “Poruks” jau frontē, drīz sūtīs “Cēsis”

00:00
12.01.2025
76

Uzņēmuma “CATA” foajē izklāts paklājs, garāmgājēji noskatās, novērtē. Ne katrs saprot, ka tas ir 6×10 metru aizsargtīkls Ukrainas armijai. To sējušas cēsnieces. Todien, kad “Druva” apmeklēja aizsargtīklu darbnīcu, te strādāja septiņas sievietes. “Cik laika vajag, lai tādu sapītu, atkarīgs no brīvprātīgo skaita. Bija steidzams pasūtījums, tīklu vajadzēja pēc desmit dienām, mēs paguvām septiņās, nākamais tapa […]

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
90

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Tautas balss

Ar kādu ātrumu brauc kravas mašīnas

11:35
15.01.2025
37
J. raksta:

“Lasu par traģisko avāriju uz Ventspils šosejas, kurā bojā gāja skolotāja un mirusi arī viena skolniece, bet vēl dažām meitenēm nopietni jāārstējas slimnīcā. Laikam jau vainīgais būs mikroautobusa šoferis, kurš veda dziedātājas, jo, kā stāsta mediji, busiņš bijis braukšanai pretējā joslā un satriecies ar kravas mašīnu. Bet gribu gan teikt vienu lietu, vai bija pareizi […]

Jālabo pārbrauktuve

11:35
15.01.2025
17
Lasītāja raksta:

“Tā arī mēs, liepēneši, nevaram sagaidīt, kad “Latvijas Dzelzceļš” salabos pārbrauktuvi. No un uz būvmateriālu rūpnīcu sezonas laikā brauc daudz kravas mašīnu, pa Cēsu-Valmieras ceļu bieži pārvietojas kokvedēji, pārbrauktuves segums kļūst aizvien sliktāks,” pau­da lasītāja.

Bedres tikai dažas, bet nepatīkamas

11:34
15.01.2025
13
Cēsnieks raksta:

“Cēsīs Birzes iela tiešām ir labi sakārtota, izdevīgi to izmantot, ja jāapbrauc pilsētas centrs. Tikai nelielajā vecā asfalta daļā laikā, kad kūst sniegs un līst, padziļinās bedres. Tās nav lielas, bet diezgan dziļas, automašīnai var pārsist riepu, īpaši braucot tumsā un lietū,” sacīja cēsnieks, aicinot ielas apsaimniekotājus bedres aizbērt.

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
28
2
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
27
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Sludinājumi