Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Virtuāli un citādi, bet svētki

Jānis Gabrāns
23:00
23.07.2020
6
Cesu Svetki 1

Aizvadīti virtuālie pilsētas svētki “Cēsis 814”. Maija sākumā, kad kļuva skaidrs, ka vasarā lielie masu pasākumi nenotiks, Cēsu pašvaldība,apzinoties, ka būtiski saglabāt tradīciju, ziņoja par Latvijā pirmajiem virtuālajiem pilsētas svētkiem Latvijā – “Cēsis 814”.

Tomēr sestdien pilsētā netrūka arī klātienes pasākumu, tajā skaitā jau tik ierastā pilsētas modināšana, par ko allaž gādā pūtēju orķestris “Cēsis”. Arī šogad orķestrmobilis devās ielās, lai atgādinātu cēsniekiem, ka šī ir svētku diena.

Dzīvajā notika arī svētku tirdziņi, kas risinājās gan vecā tirgus teritorijā, kur pulcējās mājražotāji un amatnieki, gan Mākslas telpā “Mala”, kur noritēja dizaina tirgus. Šogad tirgošanās nenotika tik masveidīgi kā citus gadus, jo iespēja tirgoties bija dota tikai noteiktam skaitam mājražotāju un amatnieku. Kādam, iespējams, pietrūka lielās tirgus drūzmas, taču dzirdētas arī pozitīvas atsauksmes, ka šoreiz nebija jāiekļaujas milzīgajā pūlī.

“Iepriekšējos gados, kad tirgošanās bija vecpilsētā, tas bija smags pārbaudījums, jo īsti nevarēja ļauties piedāvājuma izpētei, drīzāk nācās ļauties pūļa plūsmai. Un, redzot to milzīgo ļaužu masu, zuda vēlme kaut ko skatīties. Šogad bija citādi, lai arī cilvēku netrūka, varēja mierīgi piestāt, parunāties ar tirgotājiem, manu­prāt, šogad bija ļoti labs piedāvājums. Varbūt tika veikta kāda īpaša atlase, bet tiešām bija labs tirdziņš,” teica cēsniece Liene Vācere.
Ikvienam pieejama bija arī sporta diena visai ģimenei “Sports vieno” Cēsu stadionā, kur klubu un biedrību pārstāvji iepazīstināja ar saviem sporta veidiem. Nelielus turnīrus organizēja florbolisti, basketbolisti, volejbolisti, interesenti varēja iepazīt, kas ir pludmales cīņa vai tāds jauns sporta veids kā roundnets. Lai arī apmeklētāju nebija daudz, atnāca tie, kuri vēlējās izkustēties.

Atbilstoši Cēsu svētku šī gada veidam – virtuālie – jau no pulksten 11 televīzijas kanālā “ReTv” varēja vērot svētku tiešraidi. Skatīšanās vietu katrs varēja izvēlēties pats: mājās, pagalmā vai, esot kur citur atpūtā, sekojot notikumiem viedierīcēs, vai pilsētā, kur Rožu laukumā un Pils laukumā bija uzstādīti lielie ekrāni. Tiešraides laikā notika pieslēgšanās gan tirdziņam, gan notikumiem stadionā, citviet, taču galvenais notikums bija svētku koncerts, ko ievadīja fonds “Viegli” kopā ar Vidzemes kamerorķestri. Pēc tam skatītājus priecēja mūziķi, kuri vairāk vai mazāk bijuši saistīti ar Cēsīm, tostarp Kaspars Zemītis, Zintis Žvarts, Ieva Kemlere, Rihards Saule, Valdis Atāls, Una Aizgale, Miks Du­kurs, grupa “Franco Franco” un citi, savs laiks bija arī Cēsu amatiermākslas kolektīviem.

Svētku skatuve un studija, no kurienes tika pārraidīta lielākā daļa koncertu, atradās Cēsu Pils dārzā, diemžēl, ņemot vērā ierobežoto teritoriju un potenciāli lielo apmeklētāju interesi, filmēšanas process skatītājiem nebija pieejams. Un jau kopš tiešraides sākuma brīvu vietu kafejnīcās, no kurām varēja vērot ekrānus, tikpat kā nebija. Apmeklētāju vidū pārsvarā viesi no citām pilsētām, kuri šajā dienā tomēr bija izlēmuši atbraukt uz Cēsīm.
Rīdzinieki Anita un Ralfs Ragovski bija izvēlējušies Rožu laukumu. Viņi zinājuši, ka svētki šādā formātā, tomēr gribējuši būt vairāk klātesoši: “Protams, varējām sēdēt dzīvoklī pie televizora, bet gribējām sajust atmosfēru, kas pilsētā valda, lai arī tik ierastā burziņa nav. Varbūt nedaudz pietrūkst, ka nevaram koncertu izbaudīt pilnībā, sajūtot enerģiju, kas nāk no skatuves, bet var jau kādreiz svētkus svinēt arī šādi. Grūti pateikt, vai šajā vasarā ļoti gribētu lielā ļaužu pūlī, laikam ne.”

Arī valmieriete Līga, kura bija kopā ar diviem pirmsskolas vecuma dēliem, norādīja, ka šādam formātam ir savas priekšrocības. Neesot jābaidās, ka ļaužu pūlī bērni var noklīst. Tiesa, mazajiem, ko darīt, īsti gan neesot, taču arī tur zināms ieguvums, nav jātērē nauda dažādām atrakcijām, vilinošiem saldumiem un tamlīdzīgi.

Virtuālais formāts ļāva svētkus vērot arī citviet pasaulē, daudzi izmantojuši šo iespēju.
Šogad nebija tradicionālā svētku gājiena un uguņošanas, kulminācija bija Sv.Jāņa baznīcas torņa izgaismošanas muzikālais gaismas šovs neilgi pirms pusnakts.

Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts atzīst, ka šāda veida svētki, kas ilgst tikai dienu, no sabiedriskās kārtības nodrošināšanas viedokļa esot daudz vieglāk kontrolējami. Kopumā viss aizritējis mierīgi, dažu pārāk sagurušu svinētāju nācies nogādāt mājās, dažviet nācies aizrādīt par pārlieku skaļu mūziku, citviet aicināt ievērot distancēšanos, bet kopumā cēsnieki un viesi pratuši svinēt atbilstoši šī laika prasībām.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, dienas izskaņā lūgts komentēt aizvadīto dienu, atzina, ka vēl jau izvērtēšana notiks, bet viņš svētkus vērtē kā izdevušos: “Pilsētā cilvēku netrūka, bet galvenais, izdevās izvairīties no tā, no kā gribējām – no ļaužu lieliem pūļiem, ilgstošas masveidības. Pieļauju, ka bija arī neapmierinātie, kuriem vajag svētkus ar pamatīgu tusiņu, bet domāju, netrūkst arī to, kuriem patīk šādi mierīgāki svētki. Šādu svētku pluss, ka ikvienam neatkarīgi no viņa atrašanās vietas bija iespēja būt klātesošam, jo svētku moto bija “Svinam kopā!” Var teikt, lai arī svētki it kā bija mazāki, patiesībā bija plašāki.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
117

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi