Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Valstij vēl gudrus tās vadītājus

Druva
00:00
11.11.2008
17
200811102219536254

Veselavietis Verners Mellēns ir dzimis dienā, kad valstī svin Lāčplēša dienu. Turklāt šogad viņš svinēs nozīmīgu jubileju – 80. dzimšanas dienu. Par savu dzīvi viņš saka: „Sevi dēvēju par veco jeb Ulmaņu laiku latvieti. Taču, ja mana dzimšanas diena pierāda to, ka esmu nodzīvojis pietiekami ilgu laiku šajā pasaulītē, tad Latvijas dzimšanas diena liecina vien par to, ka viss vēl mūsu valstij tikai priekšā”.

V. Mellēns, jautāts par šī gada apaļo jubileju, saka: “Kad cilvēks jaunāks, tad skaita gadus, kad vecāks – dienas. Un paldies saku par katru nodzīvoto dienu šajā pasaulē. Svētkus gaidu. Sanāks kopā visa ģimene – bērni, mazbērni un mazmazbērni.”

Veselavietis gan atzīst, gaidot valsts svētkus, emocijas nav nemaz tik pacilātas. Ir daudzas lietas, ar kurā viņš nav mierā.

“Pašam rodas jautājums – kur tad tā Latvija ir? Kāda tā ir? Esmu pārdzīvojis arī kara laikus un jāsaka – valsts nebija tik izpostīta pat toreiz, kā tas ir tagad. Vai tad Latvija ir tikai Rīga? Latvija ir lauki, zeme… Bet kādi ir lauki šodien? Tie aizaug ar mežiem, cilvēki tos pamet. Laukos skolas, medpunkti, ražotnes pamazām likvidējas. Braucot pa laukiem, redzams, ka arvien vairāk ir pamestu māju. Un sirds sažņaudzas. Esmu dzimis Skujenē. Arī turp aizbraucot, redzams, ka pamazām dzīve kļūst klusāka. Bet mana Latvija, tie taču ir lauki. Tā ir daba un apsaimniekotie zemnieku tīrumi,” saka V. Mellēns un atklāj, ka cītīgi seko līdzi norisēm valstī.

“Kādreiz domāju, ja ir miers un silta ala, tad arī gandrīz vienalga, kas notiek apkārt… Es neko šīs valsts dzīvē vairs ietekmēt nevaru. Jā, zelta jaunatne aug. Bet, domāju, ka viņiem nebūs viegla dzīve. Cilvēki ir aizgājuši no dabas, no zemes. Cik vairs laukos ir saimniecību? Manas paaudzes cilvēki pārdzīvoja karu, ja tagad tāds uznāktu, domāju, divas trešdaļas latviešu uzreiz aizietu postā. Nomirtu badā. Mūsu senčiem bija lopi, graudi gandrīz katrā sētā – iztikšana. Ja tagad mēnešus trīs neizmaksā pensijas, algas, ja nogriež gāzi un naftu, kas tad būs? Pat ja pilsētnieki atskries uz laukiem, te jau vairs nav ko iesākt. Cik ir tādu saimniecību, kuras pašas sev iztikšanu varētu nodrošināt? Un jāsaka – miers mūžīgs nekad nav bijis. Tāpat kā krīzes valstī nāk un iet, tāpat arī dažādi satricinājumi,” domās dalās vecais vīrs, sakot, ka ir savas valsts patriots.

“Cits saka – grūta dzīve, cits – slikta. Es saku – draņķīga, bet, salīdzinot, kā mani senči un pats bērnībā dzīvoju, sūdzēties īsti tagad nevaru. Viņi baltu maizi katru dienu neēda, ar limuzīnu nebrauca. Dzīves līmenis ir nesalīdzināmi augstāks. Pie ērtībām esam pieraduši. Taču, domāju, ka daudz kas ir pārspīlēts un nevajadzīgs. Atceros, kad manā bērnībā parādījās radio, tas bija tāds brīnums! Tagad dzīve aizgājusi tik tālu, ka ne saprast. Tā ir jaunā Latvija. Bet valstij 90 gadi ir nieks. Kas vēl tai nebūs jāpiedzīvo,” saka veselavietis un turpina: “Dažkārt aizdomājos par to, kādi bija manas paaudzes bērni un jaunieši. Es no desmit gadiem gāju ganos. Rīta dzestrumā izdzina laukā basām kājām. Lai sasildītos, kāpu siltā govs pļekā. Toreiz bija jāstrādā, un neviens neskatījās, cik vecs esi. Neprasīja, vai gribas, vai ne. Tagad jaunieši lielākoties ir izlutināti, bez darba izauguši. Runā par trenažierzālēm un skaistumkopšanas saloniem. Lai nāk papļauj zāli un mēslus padakšo, tad arī trenažieru zāles nevajadzēs. Lai sienu grābjot nosauļojas, nebūs pa saloniem jāstaigā.”

Verners Mellēns garajā mūžā pārliecinājies, ka patiesā vērtība ir ģimene, tā jāsaudzē un jālolo: “Man bija laba sieva, ir labi bērni un mazbērni. Uz vecumu to vislabāk var novērtēt. Ģimene ir patiesākie un uzticamākie cilvēki līdzās.”

Jautāts par ikdienu, veselavietis stāsta par vaļasprieku. Viņa aizraušanās ir koka karošu grebšana.

“Ko tad ziemas garajos vakaros sadarīsi? Ilgi taču no vienas istabas uz otru nestaigāsi. Pa ziemu vismaz kādas 200 karotes sagrebju, dāvinu citiem. Patīk arī tehnika. Esmu savām rokām salicis septiņus traktorīšus. Mani vienmēr bleķi saistījuši. Mana aizraušanās ir arī šujmašīnas. Man to ir daudz. Viena ir vairāk nekā simts gadus veca. Ja vajag, zābakiem un biksēm rāvējslēdzējus varu sašūt,” saka jubilārs un vaicāts, ko gribētu novēlēt gan Latvijai 90. dzimšanas dienā, gan pats savos lielajos svētkos, saka: “Gudrus valsts vadītājus. Domāju, ka Latvija to ir pelnījusi. Arī labus iedzīvotājus. Tādus, kas mīl savu valsti un godā tur. Runājot par savu dzimšanas dienu, kas iekrīt reizē ar Latvijas armijas dzimšanas dienu, jāsaka – esmu lepns, ka savus svētkus svinu dienā, kad latvieši svin Lāčplēša dienu. Savās dzimšanas dienās varu izjust ne tikai prieku par puķēm un sveicējiem, bet arī patriotismu par kaut ko daudz nozīmīgāku. Par Latviju.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
20

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
34

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
158

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
424
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
6
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
19
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi