Valsts svētki ir reize, kad daudzās iestādēs ar prēmijām, naudas balvām vai pabalstiem tiek teikts paldies par padarīto darbu.
Lai arī cik skaisti un sirdī dziļi ir svētki, tomēr finansiāla balva gandarī.
Protams, katrā darba vietā ir savas tradīcijas, cita kārtība, kā prēmēt darbiniekus. Šoreiz ieskatīsimies, kā dažas rajona pašvaldības finansiāli valsts svētkos stimulē darbiniekus.
Rajona padomē jau ilgus gadus ir tradīcija – reizi gadā darbiniekiem un pašvaldības iestāžu vadītājiem piešķirt naudas balvu. Tā ir tik liela, kāda togad ir minimālā alga. To paredz rajona padomes darba samaksas un sociālo garantiju nolikums.
“Vairāk nekādu prēmiju nav,” uzsver rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass.
Raunas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis, jautāts par prēmijām, it kā samulst. “Mums tādu nav. Katrs strādā un saņem algu. Ja ir kāds papildu darbs, par to tiek samaksāts,” saka priekšsēdētājs. Arī Dzērbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Anita Kamerāde ir strikta: Protams, ka mums nav prēmiju. Šajā ekonomiskajā situācijā, kad pašvaldībai ir lielas kredītsaistības, par prēmijām darbiniekiem pat neviens nav iedomājies.” Agrāk reizi gadā pašvaldības darbinieki kaut pārdesmit latus tomēr varējuši saņemt. “Kā darba devējs pašvaldība gādā par sociālajām garantijām. Katrs, kurš uz pilnu slodzi pamatdarbā pašvaldībā, saņem veselības apdrošināšanas polisi,” stāsta priekšsēdētāja. “Arī mums prēmiju nebūs,” atzīst Liepas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Rancāns un piebilst, ka ekonomiskā situācija māca saimniekot taupīgi. “Liepā nav nabadzīga pašvaldība, bet pārlieku daudz naudas arī nav,” saka padomes priekšsēdētājs.
Kaives pagasta padomes priekšsēdētāja Anna Caunīte stāsta, ka jau gadus trīs pašvaldībā nav paaugstinātas algas un par prēmijām vispār nevarot būt ne runas. “Kopš valsts pašvaldībai atņēma zemes, strādājam izdzīvošanas režīmā. Citiem bija treknie gadi, mēs mācījāmies iztikt ar mazumiņu,” saka A.Caunīte. “Kur nu mums konkurēt ar tām pašvaldībām vai valsts iestādēm, kur katram četrreiz gadā maksā pa 600 latu prēmiju. Iepriekšējos gados vienreiz 20, 30 latus maksājām, šogad nekā,” saka Jaunpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs un piebilst, ka arī agrāk prēmijas nav dotas tāpēc, ka tā paredzēts, bet gan izvērtējot gadā paveikto.
“Valsts svētkos pēdējos gados prēmijas darbiniekiem nav bijušas,” saka Vaives pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Zaļaiskalna un piebilst: “Bet Ziemassvētki ir dāvināšanas laiks. Ja budžetā nauda ir, dažus desmitus latu piešķiram. Lai cik liela ir prēmija, cilvēkiem par to prieks.”
Arī Amatas novada domes darbinieki uz valsts svētkiem prēmijas nesaņems. Koplīgumā paredzēta naudas balva minimālās algas apmērā uz Jāņiem, tā saņemta. Kā būs gada beigās, vēl pāragri spriest, bet pašvaldības vadītāja Elita Eglīte lielas cerības nelolo, jo domes kasē izdevumu daudz. Katru gadu valsts svētkos dome izsaka pateicības gan darbiniekiem, gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, gan aktīviem cilvēkiem. Viņus iesaka deputāti, iestādes, iedzīvotāju grupas un deputāti vērtē šo cilvēku devumu novadam. Šogad valsts svētkos domes Atzinības rakstus saņems desmit cilvēki. Kā paredz nolikums, arī naudas balvu.
“Novadā valsts svētkos būs vairāki plaši un daudzveidīgi bezmaksas pasākumi un koncerti. Tā ir dāvana katram. Tā ir iespēja būt kopā novada cilvēkiem, ģimenēm, izjust valsts svētku gaisotni,” saka domes priekšsēdētāja Elita Eglīte.
Vecpiebalgas pašvaldības darbinieki – visi, kam algu maksā pagasta padome, valsts svētku reizē šogad saņems prēmijas. Neatkarīgi no ieņemamā amata, 30 latus katrs. “Darbinieki jāuzmundrina. Grūta situācija ir gan cilvēkiem, gan pašvaldībai. Tie ir svētki visiem, un ceru, ka arī šī prēmija būs kaut neliels atspaids pašvaldības darbinieku ģimenēm,” “Druvai” sacīja pašvaldības vadītājs Aldis Glāzers.
Stalbes pagasta padomē tā ir tradīcija valstij būtiskos svētkos – 4.maijā un 18.novembrī – pašvaldības algotie darbinieki un deputāti saņem naudas balvas. Šogad tie ir 50 lati divas reizes gadā. “Ja darbinieks nav nostrādājis gadu, tad saņem attiecīgi mazāku summu. Ja kāds ir gan darbinieks, gan deputāts, viņš saņem tos pašus 50 latus, ne vairāk,” paskaidro pagasta padomes priekšsēdētājs Alfs Lapsiņš.
Visas pašvaldības no Latvijas politiski represēto apvienības saņēma aicinājumu valsts svētkos kaut ar nelielām naudas balvām pagodināt politiski represētos. Aicinājumam atsaucās daudzas pašvaldības un finansiālo iespēju robežās to izdarīja. Taču vairākas regulāri, parasti represiju atceres reizē martā sava pagasta represētajiem piešķir pabalstus. “Politiski represētie valstij nozīmīgās dienās netiek aizmirsti. Ar katru gadu viņu pulks iet mazumā. Stalbes pagastā dzīvo tikai seši,” “Druvai” atzina Stalbes pašvaldības vadītājs Alfs Lapsiņš un piebilda, ka Latvijas dzimšanas dienā katrs saņems 25 latus. Tikpat lielu finansiālo atbalstu saņems 54 Amatas novada iedzīvotāji – politiski represētie.
Sarunā pašvaldību vadītāji atzina, ka saceltā ažiotāža par dāsnajām prēmijām gandrīz vai pirms katriem svētkiem uz laukiem neattiecas.
Komentāri