Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Praktisks veikals ar gaišu noskaņu

Druva
00:00
16.12.2008
59
200812152156393936

Ziemassvētku ugunis, jauks no guļbaļķiem celts veikaliņš turpat ceļa malā. Garām pabraukt grūti, gribas iegriezties. Veikals “Ķīzerkalns” ir iecienīts vecpiebaldzēnu un kaimiņu inesiešu vidū. Pircēji veikalā ne vien atrod to, kas ikdienā nepieciešams, bet allaž iznāk labā garastāvoklī.

"Mēs smaidām. Jāsmaida, ja staigāsi saīdzis, kurš no tā iegūs?” saka veikala īpašniece Dace Čačka un uzsver, ka nevajag ļauties sliktajām ziņām.

“Kāpēc runā par negatīvo, tikai to, kas apkārt slikts? Viss paliks dārgāks, saprotu. Bet ir arī cerība, ka varbūt kredītiem procentu likmes kaut nedaudz pazemināsies,” domās dalās Dace un piebilst, ka, protams, ikvienu situāciju un jo īpaši ekonomikā katrs cilvēks attiecina uz sevi, saviem ieguvumiem un zaudējumiem. “Bet pagasts ik gadu kļūst aizvien sakoptāks. Notiek dažādi pasākumi. Arī mēs atbalstām. Kaut ar kādu sīkumu, no visiem kopā salasās. Tas taču savējiem. Ir jāatbalsta,” pārliecību pauž Dace.

Veikalā valda Ziemassvētku noskaņa. “Un ja vēl ārā sniegs! Svētki nāk. Tiesa, jūtam, ka cilvēki vairāk taupa nekā agrākos gados, pērk nepieciešamo, niekus ne. Dāvanas rūpīgāk izvēlas,” stāsta veikala īpašnieks Ainārs Čačka, bet Dace piebilst, ka arī 90.gados dāvanās lielākoties bijušas praktiskas lietas – šampūns, veļas pulveris, nevis simboliski suvenīri, kā šogad, piemēram, nākamā gada simbols Vērsis.

“Ķīzerkalna” kolektīvā valda labestīgs gars. To sarunā vairākkārt uzsver īpašnieki. 12 cilvēki ir vienota komanda. Ainārs un Dace ir pārliecināti, ka kolektīvs ir vērtība. “Mums ir tradīcija – pēc Jāņiem visi braucam ekskursijā. Tad veikals ir ciet, visi salecam mašīnās un dodamies ceļā. Tas kolēģus satuvina,” stāsta Ainārs. Ziemassvētkos darbinieki saņem dāvanas. Divus gadus tās bijušas biļetes uz kādu teātra izrādi, kurp visi kopā devušies. Arī šogad būs pārsteigums un brīdis kopā, kad smaržos piparkūkas un dzirkstīs šampanietis.

Kas allaž optimistiskajai Dacei un nosvērtajam Aināram spēj samaitāt garastāvokli? Dace smejot saka – kašķīgs pircējs. Un tūlīt piebilst: “Bet tādi ir reti. Ar cilvēku ir jāparunājas, viņš aiziet vairs ne tik kašķīgs. Man kredīta maksāšanas diena ir kreņķīga. Ja saplīst vitrīna – tie ir izdevumi un kreņķi. Bet tie ir mani kreņķi. Ne kāds tos risinās, ne viņam tāpēc jāredz, ka esmu dusmīga, neapmierināta.”

Dace pēc profesijas ir zooinženiere, Ainārs – mežsaimnieks. Tagad abi ar smaidu atceras, kā pirms daudziem gadiem tāpat vien aizgājuši pie zīlnieces. Viņa teikusi – jūs baros veikals. Par veikalu, kur nu vēl tirdzniecību, vispār tajā laikā viņi pat nedomājuši. Toreiz nobrīnījušies un aizmirsuši.

Pēc kopsaimniecības likvidēšanas Ainārs sācis nodarboties ar mežizstrādi, Dace strādājusi par pastnieci. “Tad jau mežizstrādē varēja nopelnīt. Māju uzcēlām, zemi, kur tagad veikals, nopirkām. Labi, ka māja gatava un iekārtota, ja nebūtu agrāk izdarīts, veikalu un mājas celtniecību reizē nevarētu atļauties,” stāsta Dace, bet Ainārs

turpina: “Tā kā bija zeme, domājām, ko te darīt. Sākumā bija kafejnīca. Mežiniekiem naudas netrūka, nedēļu nogalēs ballēja līdz pirmajiem gaiļiem. Tad uzbūvējām veikalu. Gribējām tādu nelielu, lai vieta arī kafejnīcai. Sākumā ar bērnu ratiņiem brīvi varēja pa veikalu pabraukt, tagad viss pilns ar precēm.” “Kas tik dzīvē nav mainījies. Jaunībā daudz ko tā nejūt, tad pārmaiņas tā neietekmē. Jāstrādā, lai ir pašiem labi un citiem. Darbs tirdzniecībā ir nežēlīgs. To zinājām. Bet tāda bija mūsu izvēle. Visu laiku jādomā, ko citādāku piedāvāt, nekā ir kaimiņiem. Priecājamies, ka turamies uz ūdens. Pārtika jau cilvēkiem vienmēr būs vajadzīga, lai kāda krīze,” domās dalās Dace un piebilst, ka, lai arī šķiet, ja naudas maz, cilvēki pērk to pašu lētāko. Pircēji aizvien vairāk izvēlas kvalitatīvāko. Kaut dažus santīmus dārgāks, tomēr labāks.

Ainārs un Dace priecājas, ka dēls šogad turpina studijas jurisprudencē maģistrantūrā. Viņam patīk palīdzēt vecākiem veikalā, kārtot preces plauktos. Aigaram patīk lauki. Citi vecāki žēlojas, ka atvases neatgriezīsies. Čačkas par to neuztraucas.

Ziemassvētku vakars Dacei un Aināram būs miera un īpašas noskaņas pilns. Mājās. Meža vidū. “Kad izbraukta Rīga, darbā pavadīta gara diena, vai vasarā, apkārt skrienot, esi pārkarsis, atgriezies un nogurums pazūd. Mājās viss ir citādāk. Vienmēr gribas uz mājām. Liktenis bijis labvēlīgs, un mums ir sava māja. No koka,” stāsta Dace un atklāj, ka mājās viņus gaida ne vien mīluļi suņi, bet arī zirgs – svētība mājā.

“Nekur pasaulē neaizskriesi. Mūsu dzīve ir Vecpiebalgā,” saka Dace Čačka un ir pārliecināta, ka arī grūti brīži taču nav mūžīgi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
14

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
194

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
99

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
476

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
73

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
47
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
47
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi