Vidzemes novada rehabilitācijas centra “Līgatne” vadība neslēpj, ka maksas pakalpojumu izmantotāju skaits gada pēdējos mēnešos sarucis. To var skaidrot gan ar klientu vēlmi pakalpojumu izmantošanu vairāk plānot gada siltajā laikā, kas parasti tiek izmantots arī atvaļinājumam, gan krasi mainīgo iedzīvotāju finansiālo situāciju.
“Rindas uz medicīnas un skaistumkopšanas, relaksējošiem pakalpojumiem vairs nav tik garas, bet nevarētu teikt, ka nav darba. Mēs noteikti strādāsim un dzīvosim,” tā situāciju vērtēja rehabilitācijas centra valdes loceklis Artūrs Ērglis un piebilda, ka, iespējams, nāksies nākamgad dzīvot taupīgi. “Šādi gadi, kāds priekšā, nāks un ies. Mēs iesim taupības ceļu un noturēsim savu komandu. Jo naudas būs gan mazāk, gan atkal vairāk, bet šie speciālisti ir vērtība,” uzsvēra Artūrs Ērglis.
Centrs nākamajā gadā arvien plašāk pievērsīsies klientu veselības programmu izstrādei. “Mūsu primārais uzdevums nekad nav bijusi skaistumkopšana klasiskā izpratnē, spa procedūras. Tāpēc arī tagad piedāvāsim veselības programmu cilvēkiem, kuriem ir liekais svars, aptaukošanās. Bet tā tiešām būs programma uz ārstnieciskiem pamatiem, nevis sulu kūre. Plānojam, ka mūsu speciālisti rehabilitāciju varētu piedāvāt profesionāliem sportistiem,” sacīja A. Ērglis. Vaicāts par cenām, vadītājs atzina, ka noteiktās pakalpojumu izmaksas ir izdzīvošanai, jo vērienīgas attīstības peļņu pašlaik nav iespējams plānot.
“Līgatnē” vēl lēš, ka, iespējams, infrastruktūras uzlabošanai- iekštelpu kosmētisko remontu veikšanai un ūdensvada un kanalizācijas sakārtošanai – varēs izmantot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Tajā pašā laikā nākas atzīt, ka valsts nav padomājusi par tiem klientiem, kuri centrā veic nopietnu rehabilitāciju pēc smagām slimībām. Tās ir tā sauktās valsts apmaksātās programmas, bet centram par sniegtajiem rehabilitācijas pakalpojumiem nākamgad maksās šī gada līmenī, un Veselības ministrijā paredzēts, ka “Līgatnei” jāapkalpo mazāk valsts apmaksāto klientu.
“Ja pašlaik rindā uz rehabilitāciju cilvēki gaidīja piecus, septiņus mēnešus un dažos gadījumos pat deviņus, tad tagad rinda būs garāka. Mediķi zina teikt, ka bieži vien pēc tik ilga pārtraukuma rehabilitācijai vairs nav būtiskas nozīmes, lai atjaunotu veselību un dzīves kvalitāti. Iespējams, ka šādi valsts rehabilitācijas pakalpojumus mudina pirkt pašiem klientiem. Tas nozīmē, ka arī šajā gadījumā finansiālā atbildība tiek noņemta no valsts, bet uzlikta uz klienta vai viņa tuvinieku pleciem,” skaidroja Artūrs Ērglis.
Komentāri