“Iepoļi” ir Drustu pagasta lielākā saimniecība. Saimnieka Jāņa Butlera ganāmpulkā ir ap simts gaļas lopu un slaucamo govju.
Tā pa īstam Jāņa ģimene drustēnieši kļuvuši šogad. Septembrī mācības pagasta skolā sāka visi trīs bērni. Bet līdz saimnieka godam Jānim bijis garš ceļš. Tas noiets šogad.
Abi ar sievu Lindu pabeiguši Smiltenes tehnikumu, Jānis pastudēja Jelgavā, tad aizbrauca uz Ameriku pieredzes apmaiņā, atgriezās, apprecējās, kopā ar draugiem nodibināja SIA “Agro Vidzeme”, kuras pakalpojumi labi zināmi daudziem zemniekiem. Jāņa māte Ruta bija privatizējusi fermu, saimniekoja, Jānis palīdzēja. “Kad atbrauc un redzi, kā te viss pamazām aizaug, mājai vajag remontu, sāc domāt, kur ir mana vieta. Dievs man mantojumā devis zemi, lauku īpašumu, bet es dzīvoju, strādāju un tam nepievēršu uzmanību, daru ko citu. Ne vienā dienā, trijos gados pamazām pārcēlos uz Drustiem,” stāsta Jānis un piebilst, ka jau gadus desmit saimniecība bijusi viņa, vien saimniekojusi mamma.
“Man bija mērķis – iekārtot māju, lai ģimene var pārvākties,” uzsver “Iepoļu” saimnieks. Vecā lauku māja tagad sakārtota, bērniem ir savas istabas. Pieejams internets. Jānis nesen Vidzemes augstskolā ieguvis biznesa vadības bakalaura grādu. Linda kārto saimniecības dokumentāciju, koledžā mācās par grāmatvedi.
“Nav salīdzināma dzīve pilsētā un laukos. Tur vakarā sēdi dzīvoklī, skaties televizoru. Te, kaut ārā putenis, velc zābakus kājās un ej uz kūti. Apbrīnoju bērnus, rudenī pa dubļiem dzen govis mājās. Pēc tam mēs meklējam viņu pazaudētos gumijniekus. Mazais Jēkabs kad ienāk kūtī, rīkstīte rokās, govis sastingst, respektē. Saimnieks ienācis. Kad puikām prasīju, par ko gribētu kļūt, viņi atbildēja: “Zemnieki”. Tas ir normāli, ka bērni grib līdzināties vecākiem,” domās dalās Jānis Butlers.
Janvārī “Iepoļos” ekspluatācijā nodota Eiropas prasībām atbilstoša slaukšanas zāle. Tās izbūvei izmantots arī standartu sasniegšanas atbalsts no Eiropas. “Bija jāizlemj – vai nu fermu modernizēju, vai visu likvidēju. Tikai kaut ko nedaudz uzlabot nedrīkstēja,” uzsver Jānis un piebilst, ka cenšas kredītu pēc iespējas ātrāk atdot, lai būtu brīvs, varētu strādāt un gūt darba augļus. Patlaban saimniecībā ir 30 slaucamās govis. Būtu visas simts, ja piena cena nebūtu kritusies. Projekts kūts pārbūvei ir, jāsakārto mēslu krātuve. Ja par pienu maksātu, kā gada sākumā, viss būtu izdarīts un saimniecībā būtu ap simts piena devējas. “Vēl dziļāk kredītos līst neesmu ar mieru. Kredītu dēļ daudziem būs ciešanas. Nav ko zūdīties un skaisties uz pasauli un valdību, jāmēģina tikt vaļā no slogiem. Esam dziļi saistībās, un diemžēl tik viegli atbrīvoties nevar. Eiropas atbalsts – tā ir dzīšana kalpībā. Nevaru normāli strādāt, jo jākārto papīri, nopelnītais jāatdod,” pārliecību pauž saimnieks un atzīst, ja zemnieks grib dzīvot, attīstīt ražošanu, viņš ir spiests sasaistīties ar Eiropas naudu. “Tas ir vieglākais ceļš. Kā neattīsties, ej atpakaļ, uz vietas nostāvēt nav iespējams. Bet bieži vien aizmirstam, ka mums labi jāpadara tas, kas atkarīgs no mums. Pats galvenais – labi jāizdara savs darbs, tad būs daudz mazāk sarežģījumu. Darbs labi jāpadara visiem. Ne tikai zemniekam,” savu dzīves pārliecību atklāj Jānis Butlers un uzsver, ka jādzīvo ar cerību.
Ziemassvētku gaidīšana Butleru ģimenē ir īpašs laiks. Māja tiek saposta kristīgās pasaules lielākajam notikumam. “Arī ikdienā katru vakaru palasām Bībeli, parunājam, kas pa dienu noticis. Esam visi kopā, noskaitām Tēvreizi. Tas dod ģimenei kopību un virzību uz priekšu. Un jūtam, kā Dievs dod gudrību, ” domās dalās Jānis un uzsver, ka Dievs iedod gudrību, ka nav jēgas skriet vēl un vēl. Grūtie laiki ir, lai mūs atbrīvotu no mantu atkarības, jo vairs nedomājam par garīgām lietām, par ģimeni. “Kaut piecas minūtes piestājam, padomājam. Ja būsim neapdomīgi, būs vēl sliktāk, kurš piestās, būs pasargāts. Ticība Dievam negarantē pilnas kabatas ar naudu, bet sirdī mieru,” saka Drustu zemnieks.
Butleri visi kopā jūtas stipri. Gan dēli Jānis Jēkabs un Mārtiņš, gan meita Vitnija, gan Linda un Jānis. Viņiem līdzās ir Jāņa mamma. “Arī senatnē paaudzes dzīvoja kopā, jaunie pārņēma mantojumu. Ja ir sapratne, brīnišķīgas attiecības, tad visi kopā varam daudz izdarīt un sapņot par nākotni. Mēs ticam Ziemassvētku brīnumam, Dievs rāda mums ceļu,” saka “Iepoļu” saimnieks Jānis Butlers.
Komentāri