Tatjanai un Vladimiram Jankovskiem ir piemājas saimniecība “Baižkalna staļļi”.
Tatjana ar lepnumu stāsta, ka saimnieko vecajā Baižkalna muižas stallī, kam drīz būs simts gadu.
“Deviņus gadus saimniekojam. Mans sapnis ir piepildījies – man ir zirgi un stallis,” ar gandarījumu saka Tatjana un piebilst, ka zirgkopim jābūt
fanātiķim, tam, ko dara, jābūt sirdslietai, ja nav, nekas neiznāks.
Pie pirmā zirga Tatjana tikusi jau jaunībā. Ar draudzeni sametušas naudu un nopirkušas. Vēlāk pārdevušas uz ārzemēm. Tad iegādāti nākamie. “Ja ir viens zirgs, tam gribas kompāniju. Un tā pamazām stallī ienāk aizvien vairāk skaistuļu,” stāsta Tatjana. Viņa īpaši lepojas ar Sprinteri – Latvijas šķirnes ērzeli, šķirnes genofonda pārstāvi. Tas ir jau 14 gadus vecs, mierīgs. “Jāsaglabā Latvijas šķirnes zirgi, tā ir valsts programma. Lielākā daļa zirgu audzētāju nodarbojas ar sporta zirgiem, ” stāsta Tatjana.
Par katru no saviem mīluļiem viņa var daudz pastāstīt, ne vien par raksturu, arī to, kas kuram labāk garšo, kā kuru samīļot.
Uz “Baižkalna staļļiem” ikdienā nāk bērni gan trenēties jāšanas sportā, gan rūpēties par zirgiem. Jau divus gadus no Drustiem un Dzērbenes uz Raunu divreiz nedēļā brauc pieci bērni. Arī raunēnieši mīļuprāt brīvā laikā nāk pie zirgiem. Tatjana priecājas, ka arī meitas Margarita un Valērija iemīlējušas zirgus, pēcpusdienās labprāt nāk palīgā stallī, arī trenējas.
Šovasar otro gadu “Baižkalna staļļos” ar pašvaldības atbalstu jaunajiem jāšanas sporta entuziastiem tika rīkotas sacensības. Stallī stendā pie sienas redzamas fotogrāfijas, kurās iemūžināti mirkļi no veiksmēm un arī kļūdām. Tatjana ar prieku stāsta, ka bijis daudz gan dalībnieku, gan skatītāju. “Sarīkoju konkursu zirga jūgšanā, un ir tiešām prieks, ka laucinieki vēl nav aizmirsuši, kā jūdz zirgu. Sacensības mums bija gada lielākais notikums, pašiem bija gandarījums, citiem brīdis atpūtai, dalībniekiem iespēja parādīt savu prasmi,” domās dalās saimniece un piebilst, ka nākamvasar noteikti atkal rīkos sacensības, lai jaunie sportisti var krāt pieredzi, bet raunēnieši gūst prieku.
“Relaksācijai pietiek, ja vienu reizi nedēļā atnāc pie zirga, pamīļo. Ja gribi nopietni nodarboties ar jāšanas sportu, vismaz divreiz nedēļā jāizbrīvē laiks,” pieredzē dalās Tatjana. Viņa pati savulaik piedalījusies sacensībās, tagad ir zinoša trenere.
Pirms dažām vasarām Tatjanai tūrisma organizatori piedāvāja ar zirgu pavadāt Raunas viesus. Piekrišana izrādījusies necerēti liela. “Sprinteri iejūdzu droškā, bērni ir sajūsmā ar iespēju pavizināties. Kad Raunā bija gadatirgus, bērni bija gatavi stāvēt rindā. Viņiem tas bija liels pārdzīvojums. Man prieks, lai redz zirgu,” stāsta Tatjana. Vasarā iespēju pavizināties labprāt izmanto kāzinieki. Tad viesus pavada arī divi jātnieki. Nākamvasar to jau varēs darīt Margarita un Valērija. Bet ziemā, ja laika apstākļi ļaus, interesenti pa Raunu varēs izlaist līkumu zirga kamanās.
Ziemassvētku vakarā zirgi stallī droši vien stāstīja par nākamo gadu. Saimnieki klausīties negāja. “Jāstrādā vien ir. Uzrakstījām projektu pusnaturālo saimniecību pārstrukturizācijai, stallim ļoti remontu vajag. Ja kaut nelielu atbalstu dabūtu, jau varētu atsperties,” domās dalās Vladimirs un piebilst, ka pats pastrādājis arī ārzemēs, bet nekur jau tās laimes zemes nav.
Tatjana atzīst, ka saimniekošanā šis gads bijis pasmags. Vasarā nebijis viegli sagatavot barību ziemai. “Pēdējā laikā zirgus nepērk. Ārzemnieki šad tad iebrauc, paskatās. Latvijā piedāvājums ir ļoti liels, var izvēlēties. Arī cena maza, sevišķi tagad,” stāsta Vladimirs. Ārzemnieki zirgus meklējot gan sportam, gan savu bērnu priekam.
“Viegli nav, bet labāk neiedziļināties. Jādzīvo, jādomā labākais,” nosaka Tatjana un atklāj, ka rūpēs par zirgiem cenšas izmantot tēvutēvu padomus. “Alsai jau ir 21 gads. Kad nopirku, bieži klepoja. Tad kāds vecs zirgkopis izstāstīja, ka vajagot stallī turēt āzi, tad neklepos. Nu jau trīs gadus, kopš stallī ir Ričards, neviens zirgs neklepo. Veterinārārste gan smej, ka tā es ietaupot uz medikamentiem,” domās dalās Tatjana un piebilst, ka diemžēl daudzas zināšanas gadu gaitā aizmirstas un paši esam pārāk attālinājušies no dabas. Sebastjans, Belfasts, Delfs, Balhašs, Alsa… bubina pretī saimniekiem. Katrs grib, lai to apmīļo.
Komentāri