Par 2009.gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) izvēlējusies jūras kraukli (Phalacrocorax carbo).
Kopš 70. gadiem visā Eiropā vērojams putnu skaita pieaugums. Latvijā līdz pat 70. gadu beigām tas bija samērā reti sastopams, īpaši iekšzemē. Ligzdošana pirmo reizi pierādīta 1989.gadā Lubānas ezerā. Šobrīd ligzdo vairākās citās vietās, skaits turpina pieaugt. Nelielā skaitā regulāri ziemo jūras piekrastē, sevišķi rajonā uz dienvidiem no Liepājas. Pieaugošais putnu skaits nereti rada konfliktsituācijas ar zivsaimniekiem. Šogad tiks popularizēti starptautiskas darba grupas izstrādātie ieteikumi jūras kraukļu atturēšanai no sirošanas dīķsaimniecībās. Lai apzinātu situāciju mūsu valstī, gada putna akcijas laikā LOB noskaidros jūras kraukļu skaitu Latvijā, apzinās to ligzdošanas un citas koncentrēšanās vietas, veiks putna barības izpēti.
Jūras krauklis ir melns zoss lieluma, 77-94 centimetrus garš putns. Tā spārnu izpletums – 130 līdz 160 cm. Tam ir pagara aste un dzeltens plankums rīkles daļā. Tautā jūras kraukli sauc arī par lielo jūras kraukli, ūdeni, kormorānu, lielo kormorānu. Putns pārtiek no zivīm un ligzdo lielās kolonijās pie ezeriem un zivju dīķiem, arī jūras piekrastē. Aptuveni pirms divdesmit gadiem jūras kraukļi atgriezušies arī Latvijā un kopš tā laika kļuvuši arvien biežāk sastopami. Ornitologi lēš, ka pērn Latvijā bija ap 20 jūras kraukļu kolonijas, kurās ligzdoja ap tūkstoš šo putnu pāru. Iespējamie iemesli ir veiksmīga sugas aizsardzība, pesticīdu lietošanas samazināšana, pārmaiņas ihtiofaunā un arī klimata pārmaiņas.
“Lai spriestu, kā risināt jūras kraukļu un zivsaimnieku konfliktsituācijas mūsu valstī, nepieciešams veikt pilnīgu esošās situācijas apzināšanu,” aģentūrai LETA norādījis LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. Viņš uzsver, ka patlaban ornitologu rīcībā nav precīzu datu ne par jūras kraukļu skaitu un izplatību Latvijā, ne par to radīto zaudējumu apjomu zivsaimniecībām.
2009.gada putna akcijas laikā LOB plāno noskaidrot jūras kraukļu ligzdojošās populācijas lielumu un izplatību. Tiks apzinātas arī citas teritorijas, kurās koncentrējas jūras kraukļi – gan migrējošo putnu, gan neligzdojošo putnu baru uzturēšanās vietas. Vienlaikus tiks vākti un analizēti barības paraugi, lai gūtu priekšstatu par to, ko un cik daudz jūras kraukļi Latvijā ēd.
Lai risinātu jūras kraukļu un zivsaimnieku konfliktus, 2004.gadā Eiropas Savienībā pieņēma lēmumu par īpašas darba grupas INTERCAFE (“Interdisciplinary Initiative to Reduce pan-European Cormorant-Fisheries Conflicts”) izveidi, kurā iesaistīti gan ornitologi, gan ekologi, gan zivsaimnieki un valdības iestāžu pārstāvji no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm un arī Tuvajiem Austrumiem. Šogad tiks izstrādātas INTERCAFE rekomendācijas jūras kraukļu atturēšanai no dīķsaimniecībām.
Kamēr Eiropā domā, kā sadzīvot ar jūras kraukļiem, Igaunijas Vides aizsardzības ministrija izstrādājusi šo putnu skaita samazināšanas programmu. Jūras kraukļu olas daudzajās kolonijās valsts rietumos tiks speciāli apstrādātas, un tas liks putniem pārcelties uz dzīvi citur. Šāda rīcība ir pretrunā ar ES direktīvām.
Jūras kraukļu skaita pieaugums visvairāk uztrauc Igaunijas zvejniekus, kuri putnus vaino aizvien mazākos lomos. Hīumā zvejnieki skaidro, ka 85 procentus Vēnameri līcī zvejojamo zivju apēd jūras kraukļi, tikai 15 procenti tiek zvejniekiem. Pirmās jūras kraukļu apmetnes Igaunijā konstatētas 1984. gadā, divdesmit gadu laikā kaimiņvalstī apmetušies jau 20 000 šīs sugas putnu.
Viena no jūras kraukļu skaita ierobežošanas metodēm paredz dēšanas laikā trīs, četras reizes apstrādāt olas ar īpašu eļļu līdz laikam, kad putni nolems pamest koloniju. Ekologi šādu rīcību sauc par nežēlīgu.
Eiropas Komisija 13 ES valstīm, arī Igaunijai, izteikusi piezīmes par to, ka jūras kraukļi tajās netiek pietiekami aizsargāti, tā pārkāpjot ES direktīvas.
Gada putna akciju LOB rīko jau četrpadsmito reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti – grieze (1996.), vakarlēpis (1997.), zaļā vārna (1998.), mazais ērglis (1999.), ķīvīte (2000.), ūpis (2001.), lielais ķīris (2002.),
rubenis (2003.), baltais
stārķis (2004.), ziemeļu gulbis (2005.), lauka piekūns (2006.), melnā dzilna (2007.) un melnais stārķis
(2008.).
Jūras krauklis sastopams arī mūsu rajonā. Stalbes pagasta zemnieku saimniecībā „Ūdensrozes”, kas apsaimnieko vairāk nekā 200 hektārus zivju dīķu, šie putni mītot jau pasen. Ar katru gadu skaits palielinoties, pastāstīja „Ūdensrožu” darbinieks Ilgonis Zaļaiskalns. „Jūras kraukļu mūsu dīķos ir vairāki desmiti, domāju, skaits pat tuvojas simtam. Tepat arī perē. Apēd daudz zivju. Mūsu dīķos barību sev atrod vairāku sugu zivjēdāji – baltais un pelēkais gārnis, zivju ērglis,- bet jūras krauklis ir viens no ēdelīgākajiem. Šis gads būs pirmais, kad dīķsaimniecības no Eiropas Savienības sāks saņemt kompensāciju par putnu nodarītajiem zaudējumiem, tos rēķinās par aizvadīto gadu,” pastāstīja I.Zaļaiskalns.
Komentāri