Kopā sanāca Vecpiebalgas novada pagastu – Inešu, Kaives, Dzērbenes, Taurenes un Vecpiebalgas – vadītāji, lai pārrunātu jautājumus par dzīvošanu un saimniekošanu novadā.
“Esam parēķinājuši, un ir skaidrs, ka Dzērbenes pagasta kredītsaistības novads nav spējīgs finansiāli pavilkt,” “Druvai” atzina Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Glāzers un piebilda, ka bez valsts finansiālas iejaukšanās jaunajā novadā nevis varēs uzlabot pakalpojumu kvalitāti, bet gan nāksies to skaitu samazināt. Aldis Glāzers trešdien arī tikās ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu. “Arī ministrs atzina, ka novads pastāvēt nevar. Par nākotni tālāk runāsim ar finanšu ministru un Ministru prezidentu,” pastāstīja Aldis Glāzers un skaudri secināja, ka, novadu karti zīmējot, viss noticis uz papīra, un tie, kuri to darīja, nemaz nezina, kā dzīvo laukos.
Inešu, Kaives un Taurenes pašvaldībai nav kredītsaistību, Vecpiebalgas kredītportfelī vēl vietas pietiek. Katrai pašvaldībai ir savas ieceres, un tās īstenot bez kredīta nevarēs, kaut ūdenssaimniecības projekta īstenošana Taurenē.
“Par attīstību nevaram ne domāt,” uzsver Aldis Glāzers.
Arī Dzērbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Anita Kamerāde atzīst, ka situācija novadā būs grūta. Pagastam ir kredītsaistības uz 25 gadiem, un katru gadu jāmaksā ap 70 tūkstoši latu. “Protams, kolēģi ļoti gribētu, lai valsts kaut daļēji sedz mūsu parādu, jo patiesībā pašvaldība ir situācijas ķīlniece,” saka pašvaldības vadītāja. Pagasta padome piesaistīja ES finansējumu katlu mājas rekonstrukcijai. Kamēr kārtoja dokumentus, darbu izmaksas pamatīgi pieauga, un sadārdzinājums bija jāsedz pašvaldībai. “Neko atlikt nedrīkstēja, ES nauda nevar
gulēt kontā. Ņēmām no Valsts kases aizdevumu uz 19 procentiem, tāda bija valsts politika, kaut varēja gan piešķirt naudu sadārdzinājuma segšanai, gan bezprocentu aizdevumu. Esmu runājusi gan ar ministriem, gan Ministru prezidentu, un visi solīja, ka naudu iedos, kaut daļēji segs,” par radušos situāciju stāsta Anita Kamerāde un uzsver, ka pašreizējā situācijā neredz, kā pašvaldība varētu attīstīties, ja nu vienīgi izdzīvot.
Novada pašvaldības sāks apvienošanās projekta izpēti, drīzumā kopā nāks arī visi deputāti.
“Risinājums ir jāmeklē,” uzsver Aldis Glāzers.
Komentāri