Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Aiz restēm ieraudzīt labo

Druva
00:00
10.01.2009
4
200901092323155665

Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, neraugoties uz krīzi un neziņu, kāds būs iestādes budžets, plāno uzsākt četrus vērienīgus projektus, kas sakārtos ieslodzīto dzīves vidi un sekmēs notiesāto izglītošanu.

Par plānotajiem darbiem un to nepieciešamību stāsta Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks Valts Kukainis.

– Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte teicis, ka šogad ieslodzīto ēdienkarte būs liesāka un jāekonomē, iegādājoties katru saimniecībai vajadzīgo sīkumu. Audzināšanas iestāde taču arī darbojas Tieslietu ministrijas pakļautībā.

– Mēs zinām vien iestādes budžetu janvārim. Janvārī taupot iztiksim, jo taupījām arī iepriekš. Par sakrāto esam pārbūvējuši mazgātavas. Puišu dzīvojamā korpusā beidzot ir silts ūdens. Pagaidām mums nav teikts, ka jāekonomē pārtikai. Tieši pretēji, nesen spriedām, ka pusaudžu ēdienkartei ir jābūt veselīgākai un brokastīs vai vakariņās jābūt augļiem. Iestādē nav štatu samazināšanas, jo komandā nepieciešami pieredzējuši darbinieki. Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Puķītes kungs ir enerģiski, darbīgi un saprotoši profesionāļi, nedomāju, ka viņi varētu lemt – krīzē jāekonomē uz nepilngadīgo ieslodzīto rēķina. Cita lieta – dzīvosim taupīgi un strādāsim komandā, lai izdotos realizēt to iestādes attīstības vīziju, kādu pašu izstrādātajos projektos iesniedzām ieslodzījuma vietu pārvaldei un potenciālajiem darbu finansētājiem ārvalstīs.

– Sabiedrība zina, ka uzlabot nepilngadīgo ieslodzīto dzīves apstākļus mudināja arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš sacīja: ”Esmu šokā par Cēsīs redzēto.” Arī jūs neslēpāt, ka bijušas līdzīgas pārdomas.

– Es gandrīz desmit gadus strādāju Valmieras cietumā, kad man piedāvāja vadīt šo iestādi, piekritu, jo likās, ka darbā ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem ir iespējams daudz vairāk tiekties pretim mērķim – atgriezt sabiedrībā cilvēku, kurš vēlas dzīvot dzīvi, strādāt, kurš ir sapratis savas kļūdas un nevēlas tās atkārtot. Ir pareizi – vide veido cilvēku. Un tas, ko ieraudzīju Cēsīs pērn februārī, kad sāku strādāt, man šķita vājprāts ar lielo burtu. Nezinu, kāpēc Cēsīs nebija izdevies veikt uzlabojumus ieslodzījuma vietā. Trūka naudas? Bet visiem trūka. Valmieras cietumā tomēr bija daudzas izremontētas, pilnībā atjaunotas telpas. Un līdzīgi ir citos pieaugušo cietumos. Apskatīju arī Iļģuciema sieviešu cietumu. Arī tur ir labāki sadzīves apstākļi nekā mūsu puišiem. Un tā nāca idejas, kuras ātri vajadzēja likt uz papīra, rakstīt projektu un saņemt finansējumu.

– Valstij taču nav naudas, bet jūsu ieceru realizēšana maksā vairāk nekā divus miljonus eiro.

– Esam izstrādājuši četrus projektus. Norvēģijas valdība piekritusi finansēt apcietinājuma izpildes daļas ēkas celtniecību. Drīz sāksies cenu aptauja, tad iepirkuma procedūra. Runājot par jauna dzīvojamā korpusa būvi, tikko viesos bija Šveices firma, Norvēģijas valdības Finanšu instrumenta birojs, kas darbojas Briselē, bija sūtījis, lai novērtē situāciju. Mums ir pamats domāt, ka saņemsim pozitīvu ieteikumu un norvēģi atbalstīs abus projektus. Šajās dienās ieslodzījuma vietu pārvaldē iesniegšu projektu, lai sakārtotu skolu un attīstītu arodcentra darbu. Jau tagad ir uzsākta projekta realizācija, kas uzlabos puišu izglītošanas un veselības profilakses iespējas. Runa ir par HIV/ AIDS profilaksi injicējamo narkotiku lietotāju vidū. Zināms, ka ieslodzītie ir atkarību riska grupā. Pie mums ir astoņi puiši, kas atrodas Valsts narkoloģiskā centra uzskaitē. Ieslodzījumā ir bijuši HIV/ AIDS inficētie.

– Ir dzirdēts sakām, ka Latvijā Eiropas līdzekļus nemāk paņemt un izmantot. Jūsu izvēle bijusi citāda?

– Latvieši ir sīksta tauta, un arī šo krīzi pārdzīvos. Un visas iespējas ir jāizmanto. Ja visas ieceres sekmēsies, tad mūsu iestādes pārveidošanu atbalstīs Norvēģija, Eiropas Savienība, bet ieslodzīto HIV/ AIDS profilaksei finansējums ir no ANO. Ne velti uzsvēru, ka ir ļoti būtiski, lai komandā strādā profesionāļi, kuri mīl savu darbu. Visu projektu mērķis ir puisis, kurš īsāku vai ilgāku laiku pavada ieslodzījumā. Un nav runa par pārmērīgām ērtībām, bet sakārtotu vidi. Puišiem jājūt, ka ir ierobežota viņu brīvība, ka ārpusē ir labāka dzīve, bet tajā pašā laikā ir jādod iespējas izglītoties. Jārada vēlme dzīvot labāk.

– Sabiedrībā pastāv viedoklis – mazie noziedznieki. Viņiem tiek tērēti miljoni, bet daudzbērnu ģimenēm jādzīvo trūkumā, pensionāriem trūkst naudas maizei un zālēm.

– Nu, un ko darīt? Netiesāt pusaudžus par noziegumiem? Diemžēl nevar sabiedrība bez šādas iestādes iztikt. Un mēs strādājam no visas sirds, lai kaut viens puisis saprot iemeslu, kāpēc zadzis, un atgriežas uz sabiedrībai pieņemamā ceļa. Bet atgriežas jau vairāki. Atzīstu, ka ir daļa, kuri pastrādā jaunus noziegumus. No jauna nonāk cietumā. Ir tādi, kas atrodas pie mums un ir pārliecināti, ka brauks uz pieaugušo cietumu. Viņi saka – tur sevi pierādīšu. Viņiem liekas, ka jāapgrozās cietumu pasaulē. Izklausās, ka nav tajā loģikas, vai ne? Bet šie puiši jau nav nokāpuši no Marsa. Ar viņiem neviens nav dalījies viedoklī par labo un slikto. Ģimenē, kurā viņi auguši, un draugu pulciņos, kur dzīvojušies, viņi ir krājuši negatīvo pieredzi. Viņi visu laiku ir bijuši starp mums. Tāpēc man negribētos teikt – labais cilvēks, sliktais. Piedzimstot nevienam nav nolikts būt sliktam.

– Jūs zināt piemērus, kad cietums ir solis pretim labākai dzīvei?

– Te es strādāju tikai gadu, bet kolēģi daudzus labos stāstus zina. Varu pastāstīt kādu gadījumu no Valmieras cietuma. Kādam puisim no Valkas tuvojās termiņa beigas, mēs aprunājāmies. Viņš teica: “Nav jēgas man doties uz māju. Zini, kas mani tur sagaida? Māte sēdēs pie galda un dzers. Un es sēdēšu pie tā paša galda. Kad viss būs nodzerts, tad atkal iešu zagt.” Ja mūsu puiši ir ilgstoši jutuši agresiju, nepatiku pret sevi, viņi tā izturas pret apkārtējiem. Brīnumi jau nenotiek. Tam puisim no Valkas varējām palīdzēt. Viņam probācijas dienests Valmierā piedāvāja dzīvojamo platību, palīdzēja atrast darbu, un puisis, cik man zināms, dzīvo labi. Kaut vienam no simta var palīdzēt izkulties. Lielākas iespējas ir puisim, kurš pirmoreiz nonācis aiz restēm, kurš labi zina, ka ārpusē ir labāk. Tie, kuri cietumā ir pirmo reizi, vēl neprot melot. Viņi vēl neprot pielāgoties situācijai un izlikties. Un, profesionāli strādājot, var palīdzēt. – Un jūs esat profesionālis?

– Man ir pieredze, psihologa izglītība, un veidoju labu komandu, lai viss izdotos. Profesionāļi nerodas dienā vai gadā. Ir vajadzīgi vairāki gadi. Man gribas darīt šo darbu, un liekas, ka sanāk.

– Droši vien daudzus interesēs, kā nonācāt līdz izvēlei – es strādāšu cietumā?

– 1998. gada maijā meklēju darbu. Man bija firma, biju uzņēmējs, bet tirdzniecība kaut kā negāja. Draugi piedāvāja, lai pamēģinu par vienības priekšnieku. Kur? Valmieras cietumā. Tobrīd domāju, ka ne stundu nevaru strādāt cietumā, bet pārbaudes laiks bija ilgs. Es apskatījos apkārt – nav tik traki, ir interesanti. Tagad priecājos, ka šādu izvēli izdarīju. Nākamais izaicinājums bija studijas. Kāpēc psiholoģija? Sapratu, ka ieslodzītos nesaprotu. Cietumu pasaule ir citāda. Tur ieslodzītie domā vienu, dara otru, bet stāsta trešo. Ja atsevišķi runāju ar sešiem vīriem no vienas kameras, tad katram bija cits situācijas pārstāsts. Un es gribēju saprast, kurš melo. Varu teikt, ka, iegūstot izglītību, strādāt ir vieglāk. – Bet katru dienu esot kopā ar cilvēkiem, kuri pastrādājuši noziegumus, pasaule jums nešķiet nežēlīga?

– Arī paskatoties televīziju, šķiet, ka dzīvē nav nekā pozitīva. Viss taču ir atkarīgs no mūsu attieksmes pret dzīvi. Ja es apkārtējos nemeklētu labo, neredzētu daudz pozitīvu iespēju, tad te nemaz nevarētu strādāt. Es gribu turpināt studijas maģistrantūrā un pētīt, ko nozīmē krimināla uzvedība. Pasaulē joprojām nav vienotas formulas, kā palīdzēt cilvēkiem ar šādu uzvedības modeli. Varbūt man izdodas to formulu atklāt… Cietumu sistēma ir milzīgas dzirnas. Tajā vari strādāt tikai tad, ja vēlies paklupušajam kaut ko dot. Tikai algas pēc te būt nav jēgas. Un vēl jāzina, ka ne jau katrs, kurš atrodas cietumā, pēc būtības ir slikts. Daudzi no viņiem ir kļūdījušies. Varbūt ikdienā mums garām paiet sliktāks cilvēks, kurš nekad nenonāks cietumā, jo ne jau par visiem pāridarījumiem soda.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
6

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
16

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
28
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
250

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
36

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi