Politiski represēto Cēsu rajona biedrība nonākusi pie kopsaucēja, kādu tā vēlētos Cēsīs redzēt memoriālu represētajiem rajona iedzīvotājiem.
Mākslinieciskās idejas autors ir Dainis Andersons. „Domājot par šo ieceri, iztēlojos, kā 1941. gadā cilvēki tika savesti dzelzceļa malā. Sliežu ceļš bija pēdējais, ko viņi redzēja dzimtenē. Sliedes kļuva liktenīgas – uz tām izdzisa daudzu dzīvības, tās aizveda uz nekurieni,” stāsta mākslinieks. „Tāpēc mans piedāvājums ir vēsturiskajā vietā dzelzceļa malā veidot vēl vienu sliežu rindu. Tikai tās strauji maina trajektoriju, paceļas virs Latvijas zemes, tikpat strauji, kā izmainījās cilvēku likteņi.”
„Visiem patika D.Andersona ideja. Tā uzrunās ne tikai cilvēkus, kas cietuši represijās, bet, cerams, arī nākamās paaudzes,” domā Cēsu rajona biedrības priekšsēdētājs Antons Kalniņš. „Arī no praktiskā viedokļa memoriālu izveidot nebūs sarežģīti. Pilsētas arhitekts J. Zlaugiotnis piekrita, ka šādam memoriālam piemērota vieta ir dzelzceļa mala. Te joprojām var dzirdēt, kā uz sliedēm klaudz vilciena sastāvi.”
Represēto biedrības darba grupa turpina strādāt pie projekta īstenošanas, finanšu piesaistes. „Ja vien cilvēki nebūs vienaldzīgi, mums veiksies. Pašlaik Latvijā labākais memoriāls komunistu represijās cietušajiem iedzīvotājiem ir Lizumā. Mēs esam iecerējuši Cēsu memoriālā iegravēt 40. gadu Cēsu apriņķa bojāgājušo iedzīvotāju vārdus. Tolaik pie apriņķa bija arī Ranka,” skaidro A.Kalniņš.
Bojā gājušo sarakstus, izmantojot arhīvos pieejamo informāciju, apkopo Cēsu zonālā arhīva darbiniece Anda Opoļska. „Par daudziem cilvēkiem, viņu likteņiem nav precīzu ziņu. 1940., 1941. gadā vien tika represēti vairāk nekā 700 cilvēki. Man šķiet, ka memoriālā vajadzētu atspoguļot ne tikai 40. gadu represiju viļņos nomocītos, arī 1944. gadā apcietinātos, apzinot visus, kas gāja bojā, padomju režīma nomocīti, līdz pat 1991. gadam,” atklāj A.Opoļska. „Tomēr jāatceras, ka memoriāls nebūs kapsēta, bet piemiņas vieta. Cilvēki tika izsūtīti, un viņu likteņi veidojās dažādi. Nebūtu pareizi, ja neprecizitāšu dēļ memoriālā iegravētu to vārdus, kuri represijas pārdzīvoja.”
Represēto biedrības priekšlikumu, kādu memoriālu veidot pie dzelzceļa pārbrauktuves Valmieras ielā 10 a, izskatījusi pilsētas dome. Politiķi jauno māksliniecisko redzējumu uzskata par veiksmīgu, un gada beigās domes sēdē projekta tālākai īstenošanai dota piekrišana.
„Man arī mākslinieka priekšlikums šķita iespaidīgs. Attaisnojas tas, ka memoriāls atradīsies ar represijām saistītā vēsturiskā vietā. Tā izvietojums nekādā veidā nekavēs šīs vietas attīstību – ceļš gar dzelzceļa malu nepieciešamības brīžos būs izbraucams. Dzelzceļa tuvums uz memoriāla apmeklētājiem varētu atstāt īpašu noskaņu,” vērtēja pilsētas domes priekšsēdētājs Gints Šķenders un piebilda, ka jaunajā ekonomiskajā situācijā būs vajadzīgi vismaz divi gadi, līdz pašvaldība spēs šo projektu atbalstīt ar līdzfinansējumu.
Ideja par memoriāla izveidošanu komunistiskā genocīda upuru piemiņai Cēsīs represēto biedrībā, politiķu vidū un sabiedrībā aktīvi tika apspriesta pirms diviem gadiem.
Toreiz izkristalizējās doma, ka memoriāls jāveido vietā, kura vistiešāk saistīta ar Cēsīs piedzīvotajām represijām un iepriekš jāveic ļoti rūpīgs darbs bojā gājušo cilvēku sarakstu veidošanā. Domas krasi dalījās, kur memoriālam jāatrodas – dzelzceļa malā vai Pils laukumā.
Komentāri