Ar a/s “Valmieras piens” daudzi rajona iedzīvotāji saistīti gan kā pircēji, ikdienā lietojot uzņēmumā ražoto piena produktu klāstu, gan arī kā ražotāji – zemnieki, kas pārdod pārstrādātājam slaukumu no sava ganāmpulka. Kā lielais piena pārstrādes uzņēmums aizvadījis pagājušo gadu un ko gaida no šī, kas uzņēmējiem solās būt grūts?
Gada laikā cenas strauji mainījās
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis, runājot par pagājušo gadu, saka: “Diez vai turpmāk būs tā, kā bija vēl pērn. Daudz vairāk no uzņēmējiem, vadītājiem un arī strādniekiem tiks prasīta personīgā kvalitāte. Stress noteikti palielināsies, un labāk šogad ies tiem, kuri ir noturīgāki un kreatīvāki.” R. Gulbis atminas, ka 2008. gads sākās ar ļoti labām piena iepirkuma cenām globālajos tirgos, kas apmierināja gan zemniekus, gan piena pārstrādātājus. “Sākumā cenas strauji kāpa uz augšu, pēc tam tikpat strauji samazinājās. Tiem produktiem, kurus mēs ražojam, pasaulē cenas ir teju uz pusi kritušās un turpina kristies. Arī piena iepirkuma cenas ne tikai pie mums, bet arī citviet pasaulē liek satraukties zemniekiem. Jaunzēlandē gadā tās samazinājušās par 25 procentiem, bet Eiropas Savienībā vidēji par 15 procentiem. Kas būs tālāk? Notiks biznesa procesu pārveidošana. Būs jādara ātrāk, efektīvāk un citādāk,” saka “Valmieras piena” valdes priekšsēdētājs un paredz, ka vismaz tuvākajā laikā piena iepirkuma cenas paliks līdzšinējā līmenī.
A/s “Valmieras piens” slaukumu iepērk gan no vidējām, gan mazām piena ražošanas saimniecībām.
“Piena piegādātāju sastāvs ir ļoti raibs. Mums to piegādā vairāk nekā 500 zemnieki, sākot no tādiem, kuriem ir pāris govis, līdz zemnieku saimniecībām ar simts un vairāk govīm. Runājot par kvalitatīva piena nodrošināšanu, jāsaka- nedaudz grūtāk veicas nelielo saimniecību kopējiem. Taču piena kvalitāte atkarīga no diviem aspektiem – no ciltsdarba ganāmpulkā un piena pirmapstrādes. Nereti var gadīties, ka maza ganāmpulka kopējs piegādās kvalitatīvāku pienu nekā liela,” domās dalās R. Gulbis un stāsta, ka “Valmieras piens” daļu no saražotā eksportē, taču arī šajā jomā valda pastāvīga neziņa.
“Ir mēneši, kad neeksportējam neko, un ir mēneši, kad pusi no saražotā pārdodam eksportā. Šobrīd globālais tirgus ir, taču kopumā gadā eksporta apjoms ir vidēji 25% no saražotā, ” stāsta R. Gulbis.
Kāds zemnieksvienmēr paliks malā
Runājot par lietuviešiem, kuri iepērk Latvijā pienu, R. Gulbis bilst – tam ir arī sava gaišā puse.
“Lietuvieši Latvijā pienu iepērk vidēji par 20 procentiem dārgāk nekā Lietuvā no saviem zemniekiem. Mūsu zemniekiem tas ir pat labi, jo lietuvieši pienu iepērk par izdevīgām cenām. Domāju, ka tā nav tik daudz cīņa pret mums, kā cīņa ar pašu zemniekiem. Ja lietuviešu piena pārstrādātāju mērķis ir kaut kādā termiņā iznīdēt sev nevēlamos zemniekus, tad šis ir pašsaprotams solis. Latvijā patērē tikai pusi no saražotā piena, pārējais ir eksports. Domāju, ka Lietuvā ir līdzīgi. Tikai tur ir krietni vairāk mazo saimniecību. Ja mums ir apmēram 17 tūkstoši, tad viņiem aptuveni 50 tūkstoši zemnieku, kas nodarbojas ar piensaimniecību. Līdz ar to viņiem ir vēl lielākas problēmas, ko risināt,” saka “Valmieras piena” priekšsēdētājs.
Runājot par situāciju, kad zemniekiem piens jāizlej grāvī, jo nav, kam to pārdot, R. Gulbis saka: “Tas ir normāls tirgus pamatlikums – ja ir pieprasījums, ir piedāvājums. Kad eksports mums ir zirgā, varam paņemt visu pienu un ražot. Ja situācijas tādas nav, skaidrs, ka zemniekam stipri jāpārdomā , kā rīkoties. Zemniecībā neviens nav bagāts kļuvis. Turīgs varbūt, bet ne bagāts. Ja šodien kāds zemnieks grib būt bezrūpīgs, tad jābūt milzīgai saimniecībai ar milzīgu efektivitāti.”
Labākie biezpiena izstrādājumi
Vaicājot, ko “Valmieras piens” sagaida no šī gada, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs saka: “Mēs ražojam produktus, ko cilvēks patērē katru dienu, tādēļ, domāju, mums šis gads būs nedaudz vieglāks nekā varbūt apģērbu ražotājiem. Lai gan uz ievērojamu izaugsmi cerēt nevar, centīsimies pievērsties jauniem produktiem. Plānojam, ka tie būs vismaz desmit dažādu veidu piena produkti, kā arī iepakojumu dizaina maiņa. Iespējams, izmēģināsim spēkus arī kādā jaunā segmentā. Pēc tirgus rādītājiem mums ir labākie biezpiena izstrādājumi. To centīsimies noturēt. Viena no prioritātēm ir arī eksports un pārdošanas attīstīšana vietējā tirgū. Investīciju politikā vēlamies aktualizēt jautājumu par valsts nepārdomāto sistēmu šajā jomā. Mūs neapmierina, investīciju saņemšanas kārtība. Patlaban spēkā esošās normas paredz, ka Eiropas Savienības līdzekļus varam saņemt tikai pēc projekta realizācijas. Tas ir visai absurdi.”
Jāpiebilst, ka “Valmieras piens” ir viens no lielajiem nodokļu maksātājiem valstī.
“Mēs taču nekur nepazudīsim. Varbūt tad arī lielāko daļu no Starptautiskā valūtas fonda aizdevuma būtu vērts izmaksāt tieši ražotājam, nevis valsts ierēdņiem un bankām kā starpniekiem,” saka R. Gulbis.
Taujāts par šobrīd tik populāro frāzi “Izvēlies vietējo preci”, uzņēmuma priekšsēdētājs teic: “Viss sākas ar ģimeni. Ja tā smīkņā par šo valsti, tad arī nelietos šajā valstī ražotos produktus. Taču, protams, tas nav vienīgais, jo pastāv arī savi tirgus nosacījumi. Domāju, ka pašreizējos apstākļos diezin vai sagaidīsim atbalstu no valsts. Arī runas par eksportētāju atbalstīšanu lielākoties ir tikai runas. Jāstrādā un jādomā vien pašiem.”
Komentāri